7. Pētnieciskais pārskats par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā “Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940” Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā. 1
8. Zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Grāmata padziļināti iepazīstina ar augļaugu bioloģiju, to bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tiek analizēta vides ietekme un risinājumi augu stresa mazināšanā. Liela vērība veltīta ziemcietībai kā vienam no limitējošiem faktoriem augļaugu audzēšanā.
9. Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu. Rezultātā abi apvalka proteīna gali ir novietoti uz VVD virsmas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors jaunu vakcīnu konstruēšanā. Savukārt bakteriofāgs MS2 ir pirmais vīruss pasaulē, kuram noteikta pilna asimetriskā struktūra vidējā 7Å izšķirtspējā – ieskaitot apvalka proteīnu un genomu. Pētījumam ir ievērojama fundamentāla nozīme, jo pirmo reizi ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.
10. Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi. Pētnieki atklājuši jaunu nepeptīdisko inhbitoru klasi, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhbitoro aktivitāti un selektivitāti, kā arī daudzsološu parazīta “Plasmodium falciparum” augšanas inhibīciju asinsšūnu testos. Šīs īpašības ļauj izvirzīt jaunatklātās klases pārstāvjus kā perspektīvus līdersavienojumus pretmalārijas zāļvielu izveidošanai.
11. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.
Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar AS “Latvijas Finieris” pirmo reizi Latvijā uzsākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija. Tāpat iegūtie rezultāti izmantoti, lai izstrādātu un patentētu jaunu bezformaldehīda emisijas skaidu plātņu iegūšanas paņēmienu no bērza tāss ekstrakcijas atlikumiem. Izstrādātais paņēmiens tiks optimizēts, lai izstrādātu tehnoloģiju, kurā kā ekoloģisko bio-kompozītu saistviela tiks izmantots depolimerizēts suberīns, bet kā pildviela – samalta lūksne vai bērza skaidas, tādā veidā noslēdzot finiera ražošanas blakusproduktu aprites ciklu.
12. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai. Pētījuma mērķis ir uzkrāt zināšanas par tritikāles, kailgraudu miežu un auzu izmantošanas iespējām cilvēku veselības nodrošināšanai.
LLU zinātnieku grupa veikusi pētījumus, kas saistīti ar bioloģiski aktīvo vielu noteikšanu graudaugos, to izmaiņām diedzēšanas procesā un izstrādājusi diedzētu pārslu tehnoloģiju. RSU zinātnieki veikuši pētījumus, par diedzētu graudu pārslu ietekmi uz cilvēku veselību. Pētījumu rezultāti ir publicēti zinātniskās publikācijās, pētījumā iesaistīti doktoranti, par rezultātiem ziņots starptautiskās konferencēs, kā arī audzētājiem, ražotājiem, mediķiem un interesentiem.
