Latvijas zinātnieki pasaulē novērtēti 0
Apmēram 30 Latvijas zinātnieku vai Latvijas mākslas pasaulē pazīstamu personu uzņemti dažādos statusos vairākās ārzemju zinātņu akadēmijās, liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 2012. gada gadagrāmata.
LZA prezidenta padomnieks Jānis Kristapsons stāsta, ka par visprestižāko starptautisko vai ārzemju zinātņu akadēmiju varētu uzskatīt “Academia Europaea”, kur uzņemti Latvijas zinātnieki Elmārs Grēns, Vitauts Tamužs, Andrejs Cēbers, Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Aija Linē un Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. No Lietuvas tajā uzņemti tikai divi zinātnieki, kamēr no Igaunijas – septiņi.
Otrajā vietā pēc nozīmīguma J. Kristapsons ierindo Vācijas Zinātņu akadēmiju “Leolpoldina”, kur locekļa godā ticis vien LZA bijušais prezidents Jānis Stradiņš. Par trešo svarīgāko J. Kristapsons sauc Eiropas Zinātņu akadēmiju, kur arī uzņemts V. Tamužs, kā arī Andris Krūmiņš un LZA korespondētājloceklis Aleksandrs Šostaks.
Visvairāk Latvijas pārstāvju uzņemti starptautiskā akadēmijā “Academia Scientiarum et Artium Europaea” (EZMA), kas atrodas Austrijas pilsētā Zalcburgā. Tajā uzņemti 15 LZA īstenie locekļi, kā arī LZA goda loceklis Imants Lancmanis, operdziedātāja Elīna Garanča, politiķe un ekonomiste Inese Vaidere, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, diriģents Maris Jansons un gleznotājs, Latvijas Māk-slas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs. J. Stradiņš pat kļuvis par šīs akadēmijas goda senatoru.
Tieši J. Stradiņš visvairāk uzņemts ārzemju akadēmijās. Līdzās jau minētajām viņš ir arī Gruzijas Nacionālās zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, kā arī Saksijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Kamēr, piemēram, akadēmijas prezidentu vēl visi – kā īstenie, tā arī ārzemju un korespondētājlocekļi, citos jautājumos teikšana ir tikai īstenajiem akadēmijas locekļiem, tikai tie, piemēram, izlemj par jaunu biedru uzņemšanu vai akadēmijas statūtu grozīšanu.
Par Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem var kļūt izcili zinātnieki, bet par korespondētājlocekļiem – autoritatīvi zinātnieki. Par goda locekļiem ievēl ne tikai zinātniekus, bet arī citas izcilas personības.
Tādā ceļā LZA sastāvā, piemēram, iekļuvis kinorežisors Jānis Streičs, māk-sliniece Džemma Skulme. Ārzemju locekļus LZA sāka uzņemt tikai atmodas laikos. Tad pirmie pie šā goda tika latviešu zinātnieki – trimdinieki. Lielākoties akadēmijā uzņem tos ārvalstniekus, ar kuru attiecīgās valsts zinātniekiem bijusi sadarbība. Arī ārzemju locekļus akadēmijā uzņem balsojot.
Akadēmiķis Ivars Kalviņš, kurš uzņemts īstenā locekļa godā EZMA, stāsta, ka viņu uzaicināja pievienoties pēc J. Stradiņa ieteikuma, jo šajā akadēmijā uzņem tikai pēc uzaicinājuma. EZMA darbojas vairāk kā sabiedriski politiska organizācija, kurā pulcējas zinātnieki un citi izcilnieki no visas Eiropas un mēģina saskaņot inteliģences intereses. Divreiz gadā ir īpašas sesijas, kurās tiek pieņemti arī dokumenti par dažādiem jautājumiem. Piemēram, viens no pēdējiem bija par to, ka zinātniekiem vairāk jāsadarbojas ar citiem sabiedrības pārstāvjiem. EZMA pieņemtajiem dokumentiem esot liels svars, jo akadēmijā darbojas daudzas prominences. EZMA rīko arī citādus pasākumus, piemēram, tikšanās ar politiķiem.
I. Kalviņš ir arī goda loceklis Ukrainas Medicīnas stomatoloģijas akadēmijā. Tai uzaicināts pievienoties, jo daudz darbojies, lai saskartos divas zinātnes nozares – farmācija un medicīna. Šīs akadēmijas pasākumos I. Kalviņš nepiedalās, kaut Ukrainā dažādās zinātniskās konferencēs ir bieži, tad arī sastop ukraiņu kolēģus.
