Sarkanais āboliņš
Sarkanais āboliņš
Foto- LETA

Latvijas zinātnieki izgudrojuši, kā paātrināt jaunu linu un sarkanā āboliņa šķirņu izveidi 0

Daugavpils Universitātes (DU) zinātnieki izstrādājuši jaunas tehnoloģijas dažādu Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgu augu kvalitatīva selekcijas izejmateriāla ātrākai un efektīvākai iegūšanai, informēja projekta koordinatore Alise Griķe.

Reklāma
Reklāma
Iespēja sākt jaunu dzīvi: 7 valstis, kuras maksā milzu naudu, lai tikai kāds pārceltos dzīvot uz tām. Starp tām Itālija, Spānija…
“Es negribu būt tas, kurš ar savu klātbūtni iedrošina sitējus!” Aidis Tomsons par atvadīšanos no saviem 20 000 lasītāju 2
Mājas
Kam patiesībā paredzēti veļas mašīnas atvilktnes 3 nodalījumi, zina vien retais
Lasīt citas ziņas

Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētu projektu “Uz biosaderīgām mikroshēmām balstītas augu selekcijas tehnoloģijas izstrāde”, ir izstrādāta metodoloģija, kā, izmantojot nanodaļiņas, augu šūnās var transportēt dažādas vielas, piemēram, hormonus. Tāpat izstrādāti mikroshēmu prototipi, ar kuru palīdzību var izraisīt dažādas izmaiņas augu šūnās, kas varētu būt lietderīgas jaunu augu formu iegūšanā. Jaunās tehnoloģijas dos iespēju ievērojami paātrināt jaunu šķirņu izveidi.

DU zinātnieku izgudrojumam “Lina callus šūnu un āboliņa augu ploiditātes palielināšanas metode” piešķirts patents. Minētā metode dod iespēju ātri iegūt vērtīgu selekcijas izejmateriālu, lai pēc tam iegūtu jaunas augstražīgas linu un sarkanā āboliņa šķirnes. Ekoloģisko un nekaitīgo ploiditātes palielināšanas veidu zinātniekiem izdevies atklāt, eksperimentējot ar lina callus šūnām, pakļaujot tās lāzerstarojumam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Projekta gaitā ir izstrādāta arī metodika nanodaļiņu ievadīšanai augos, pievienojot tās barības hormoniem. Noskaidrots, ka nanodaļiņu uzkrāšanās notiek augu šūnu iekšienē, veidojot daļiņas mikronu lielumā. Projekta gaitā pētīti oglekļa, zelta un sudraba nanodaļiņu iekļūšanas procesi šūnās un veikta izpēte par iespējamo nanodaļiņu ietekmi uz augu ģenētisko materiālu. Pētījumā zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka tieši hormoni veicina nanodaļiņu nokļūšanu augu šūnās.

ERAF projekta “Uz biosaderīgām mikroshēmām balstītas augu selekcijas tehnoloģijas izstrāde” mērķis ir izpētīt mikrostruktūras un nanobiostruktūras ar mērķi radīt priekšnosacījumus augstas pievienotās vērtības zinātņietilpīgu produktu ražošanas tehnoloģiju izstrādei. Tā specifiskais mērķis ir izstrādāt uz biosaderīgām mikroshēmām balstītas tehnoloģijas, lai paātrinātu jaunu perspektīvu augu formu iegūšanu selekcijas vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 368 816 lati, no kuriem 341 154 lati (92,5%) – ERAF finansējums. Projekts noslēgsies šī gada 31.decembrī. Pēc projekta noslēguma iesāktie pētījumi turpināsies, sadarbojoties ar citu valstu zinātniekiem, kā arī piesaistot plašāku bioloģijas studentu loku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.