Latvijas Zemes fonds no privātīpašniekiem iepircis lauku zemes par 14 miljoniem eiro 0
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” (“Altum”) pārvaldītais Zemes fonds šā gada deviņos mēnešos no privātpersonām iegādājies vairāk nekā 200 jaunus lauksaimniecības zemes īpašumus, ieguldot 14 miljonus eiro, informē fonda vadītāja Ina Alksne.
Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.
Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinājumā ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.
Patlaban Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.
Latvijas Zemes fonda iegādātās platības pa reģioniem: Zemgale 4000 hektāri (tai skaitā reversā nomā 1500 ha), Kurzeme – 3500 hektāri (reversā nomā 1400 ha), Vidzeme 2550 hektāri (reversā nomā 1200 ha), Latgale 870 hektāri (reversā nomā 260 ha), savukārt Rīgas regions – 1800 hektāri (reversā nomā 670 ha).
Kā norādīja Alksne, lauksaimnieki arvien vairāk novērtē Latvijas Zemes fonda piedāvātos pakalpojumus, kas rezultējas darījuma apjoma pieaugumā šajā gadā. Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai.
“Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai,” atzina Alksne.
Zemes nomas pieprasījums palielinās arī no mazām un jaunām saimniecībām, kas bieži vien meklē jaunas darbības nišas, lai attīstītu savu biznesu. Ja pirms pāris gadiem populāri bija audzēt kaņepes, ķiplokus un smiltsērkšķus, kā arī gaļas liellopus, šobrīd pieaug interese attīstīt dažādu citu ogulāju nozari, piemēram, upenes un cidonijas, stāstīja Alksne.
Kā ziņots, “Altum” pārvaldītais Latvijas Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada jūlija. Zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi no īpašniekiem, kas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas īpašumu apsaimniekot. Fonds pērk īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā. 2017. gada nogalē fonds sāka piedāvāt arī reversās nomas pakalpojumu. Privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% kapitāla pieauguma nodokļa.
“Altum” ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū – biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.
