Zemniekam piedāvā iesaistīties shēmā. Latvijas zemenes pārdod kā igauņu 1
Igaunijā šīs vasaras zemeņu sezona noslēgusies ar pamatīgu skandālu, kurā ierauts arī slavenais Rīgas nakts tirgus. Proti, pēdējo nedēļu laikā laikraksti “Maaleht” un “Õhtuleht” atklājuši, ka Tallinas, Tartu, Pērnavas, kā arī Valgas tirgos tiek tirgotas no Latvijas atvestās zemeņu kravas, kas visas kā viena tiek uzdotas par Igaunijas ogām, “LA” informēja laikraksta “Maaleht” žurnālists Madis Musts. Turklāt arī šķietami latviskās ogas tādas nebūt nav, jo mērojušas tālo ceļu no Grieķijas, Spānijas vai Polijas, lai gan kravu pavadzīmes, protams, liecina ko citu.
Aizdomas par shēmošanu igauņu žurnālistiem bijušas jau labu laiku, tādēļ, lai pierādītu savu taisnību, tika veikts eksperiments. Kādam igauņu zemniekam tika piedāvāts iesaistīties shēmā. Zemnieks (kopā ar laikraksta “Maaleht” žurnālistu) pirmdienas vakarā ieradās Rīgas Centrāltirgus nakts tirgū, kur no pārpircējiem iepirka ‘Sonata’ šķirnes zemenes – gan lietuviešu, gan poļu un grieķu. Process no malas tika fotografēts, bet mašīnu numuri – fiksēti.
Otrdienas rītā mašīnas ar vairākām tonnām zemeņu iebrauca Pērnavas un Tartu tirgos. Žurnālista kolēģi jau bija priekšā un sekoja līdzi, kas notiks tālāk. Un notika tā, ka tajā dienā abos tirgos nevienu ārzemju zemeni ne ar uguni nevarēja atrast, jo visas Rīgas ogas bija pārvērtušās par vietējām igauņu ogām. Ja pircējs palūdza uzrādīt pavadzīmi, viņam tādu arī parādīja – no minētā zemnieka, kā arī vēl citu zemnieku saimniecības.
Raksts par shēmas darbību, kā arī fotogrāfijas no Rīgas nakts tirgus tika publicētas jau trešdienas “Maaleht” numurā.
Tracis izcēlās liels. Jau tajā pašā dienā lauksaimniecības ministrs Marts Jarvins, uzzinājis par igauņu vizīti Rīgas tirgū, pateicās par paveikto darbu un atzina, ka par šādu shēmu vēl nebija dzirdējis. “Ja svešas ogas tiek pārdotas kā vietējā saimniecībā augušas, tā ir īpaša bezkaunība. Tā ir patērētāju mānīšana!”
Savukārt Igaunijas ministru prezidents Jiri Ratass iknedēļas preses konferencē ceturtdien teica, ka šāda patērētāju maldināšana nav pieļaujama, un aicināja tirgotājus skaidri informēt par produkcijas izcelsmes valstīm. Uz Pērnavas, Valgas un Tartu tirgiem nekavējoties tika nosūtītas papildu pārbaudes, bet Pārtikas departamenta vadītāja Kairi Ramjala brīdināja, ka svaigu augļu, dārzeņu un ogu pārdevēju kontrolei turpmāk tiks pievērsta īpaša uzmanība. “Mērķis ir nodrošināt patiesu informāciju par svaigām izejvielām tirgū. Pārdevējiem ir jāsniedz informācija par preču izcelsmes valsti. Precēm jābūt izsekojamām un izcelsmei jābūt pārbaudāmai,” norādīja Ramjala.
Par tamlīdzīgām mahinācijām Igaunijā noteiktais sods ir 1800 eiro fiziskai personai un 2800 eiro juridiskai personai. Tomēr tas ir vienreizējs sods un acīmredzot summas nav tik lielas, lai neriskētu spekulēt. Kontroles iestādes arī nevairās atzīt, ka par līdzīgām shēmām un pelēko zonu tirgos ir zināms, taču, ja tirgotājs uzrāda ticamus papīrus, neesot iespējams pierādīt, kur izaugusi tā vai cita oga.
Bet nav jau runa par to, ka no tālākām zemēm vestas ogas būtu sliktākas vai veselībai bīstamas, bet gan par to, ka pircējs Igaunijā vai Latvijā, patriotisku vai kādu citu apsvērumu vadīts, sezonas laikā vēlas pirkt patiešām vietējās izcelsmes ogas. Pat maksājot kādu eiro vairāk. Kā tad noteikt ogu izcelsmes valsti?
Somijā ar analīzēm nosaka izcelsmes valsti
Somi labi zināmi ar savu patriotismu un spēju aizsargāt tirgu no importa tur, kur tas vajadzīgs. Saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ogu izcelsmes valsts jānorāda vienmēr, tostarp arī savvaļas ogām, piemēram, mellenēm, brūklenēm un dzērvenēm. Tomēr mēģinājumi uzdot ievestās zemenes par vietējām ir arī Somijā, tādēļ pie darba ķērušies zinātnieki. Dabas resursu institūts un Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir izstrādājušas sistēmu ogu izcelsmes pārbaudīšanai. Viņi ir sagatavojuši datubāzi par Somijas zemenēm, kam vajadzētu palīdzēt atklāt viltojumus.
Mazumtirdzniecības vietās noņem paraugus un nosūta uz analīzēm, kurās atšķir vietējās ogas no Polijā un Zviedrijā audzētajām. Pārbaudes procedūrā nosaka dažādu izotopu līmeni, kas atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. To var noskaidrot, mērot minerālvielu daudzumu mīkstajos augļos, un iznākumā var noskaidrot, vai zemene patiešām izaugusi Somijā vai tomēr kur citur. Paraugi vietējām ogām ir savākti visos Somijas zemeņu audzēšanas reģionos, skaidro pētījumu profesore Saila Karha. Tas gan ir tikai pilotprojekts.
Igauņiem ir paveicies, jo somi savā pētījumā iekļāvuši arī igauņu zemenes, par kurām jau šogad būšot gatava datubāze.
Kā izsekot zemenei?
Tikmēr Latvijā jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem. Kā “LA” apliecināja Pārtikas un veterinārajā dienestā, pārtikas uzraudzības veikšana ir dienesta tiešais darbs un šajā sakarā PVD izlases kārtā regulāri ņem ogu paraugus tirgos un pārbauda preces pavadzīmes. Taču zinātniski pētījumi, paraugu analīzes un attiecīgi arī izmaksu aprēķini – tie ir zinātnieku un laboratorijas jautājumi.
“Par augu izcelsmes produktiem Eiropā ir daudz pētījumu, jo patērētāju interese ir ļoti liela. Pircējs vēlas vietējo produktu un balso par to ar savu maku. Somijā pie vietējiem pārtikas produktiem klāt karodziņš, tas ir svēts zīmols, viņu lepnums un pārliecība. To apliecina arī minētais pilotprojekts, tomēr tas ir kā koks ar diviem galiem. Ķīmijas metodes ir ļoti smalkas, ar tām var daudz ko noteikt, arī izotopu attiecības. Tomēr virknei šo metožu ir zināmas neskaidrības un nenoteiktība,” stāsta zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš. Ja Somijas zemene izrādās no Turcijas vestā, bet parauga analīze tomēr nav 100% droša, tas var nozīmēt tiesu darbus.
Patērētājam noteikti jābūt informētam par preces izcelsmi, par to šaubu nav, viņš piekrīt. “Man pats svarīgākais ir tas, lai Latvijā cilvēki neslimotu tādēļ, ka pārtika ir nedroša. Tādi piemēri Eiropā ir bijuši, kaut vai “gurķu” skandāls, kad e-coli baktērijas dēļ pirms vairākiem gadiem simtiem cilvēku nonāca slimnīcās. Ja miera apstākļos pārtikas ķēdē izveidojas “karalauks”, tā patiešām ir problēma. Kas attiecas uz izotopu kontroli zemenēs, katra aktivitāte oficiālajai kontrolei maksās naudu. Tādēļ, izstrādājot vienotu metodoloģiju, jāsaprot, ko no tā iegūsim.”
Viena oga – 500 eiro
Somu izstrādātā metode zemeņu testēšanai ir sarežģīta un ļoti dārga. Katra valsts reģiona zemenē var būt cita izotopu attiecība, ko nosaka jūras tuvums, mākoņi, zemes magnētiskais lauks utt. “Būtībā jāizveido specifiska augsnes karte, ko somi arī dara. Lai Latvijā izdarītu ko tamlīdzīgu, arī mums jāveido karte, jāņem paraugi no dažādiem reģioniem. Turklāt, ja mēs gribētu atšķirt Latvijas un Lietuvas zemenes, ar šo metodi tas būtu neiespējami, jo svārstības starp reģioniem būs minimālas. Piemēram, Liepājā audzētas zemenes izotopu analīzēs uzrādīs to pašu, ko Lietuvas pierobežas zemenei,” stāsta “BIOR” Ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.
Tā kā metodoloģija ir sarežģīta, attiecīgas ir arī izmaksas – simtiem eiro par vienu paraugu. Lai rezultāts būtu 100% drošs, nepieciešama nevis viena, bet vairākas metodes.
“Korekti būtu, ja mēs izmantotu trīs četras metodes, bet katra maksā 150 eiro. Piemēram, viena metode pamatojas uz izotopiem, cita vērtē dažādu elementu – kālija, nātrija, mangāna – saturu utt. Es teiktu, ka 500 eiro vienam paraugam būtu pietiekamas izmaksas, lai varētu to raksturot no visām pusēm un tad jau diezgan droši pateikt, ka zemene ir no konkrētas vietas. Bet, lai izveidotu datubāzi jeb karti, vajadzētu 100 vai 200 paraugus. Tātad no 50 000 līdz pat 100 000 eiro jāparedz sākuma projektam, lai varētu izveidot karti. Pēc tam var testēt nākamo paraugu un salīdzināt ar šo datubāzi,” tā zinātnieks.
Patlaban “BIOR” jau ir dažas iekārtas, ar kurām varētu sākt darbu, tomēr nepieciešamas vēl vairākas. Maz ticams, ka ogu audzētāji varētu finansēt tamlīdzīgus projektus, jo paši dzīvo no rokas mutē, savukārt valstij citas prioritātes. Vienīgais, uz ko varētu cerēt, ir tas, ka somi savā pētījumā “pieķers” klāt arī Latvijas zemenes, taču tad ziemeļu kaimiņi pamatīgi jānokaitina, – nu varbūt tā, kā tas izvērtās Igaunijā?
