Kāpēc vietējās zemenes ir vislabākās? Latvijas zemeņu audzētāju ikdiena un biznesa aizkulises 23
Santa Sergejeva, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jūnijā, kad svinam vasaras saulgriežus, Latvijas laukos un sētās pašā pilnbriedā ir zemeņu raža.
Šis ir ļoti spraigs mēnesis tiem ļaudīm, kam zemeņu audzēšana ir pamatbizness vai arī papildu ienākumi. Latvijas zemene ir populāra un iecienīta oga.
Ielūkojāmies dažu Latvijas zemeņu audzētāju ikdienā, darba apjomā un procesā, kā arī biznesa aizkulisēs.
Būs vairākas tonnas
Piemājas saimniecībā “Ķirškalni”, kas atrodas Dobeles novada Lejasstrazdu pagastā, jūnijs un jūlija sākums ir pats karstākais darba laiks, apstiprina saimnieki Ludmila un Ēriks Zarembas. Vispirms jānovāc zemeņu raža un tad seko saldie ķirši.
Šogad zemeņu raža mazliet aizkavējusies vēsā un lietainā pavasara dēļ.
Taču tas neietekmēs ražas daudzumu, jo ir plānots šajā sezonā novākt vairākas tonnas zemeņu.
“Ķirškalnu” saimniekiem bez darba piemājas saimniecībā ir arī pamatdarbi. Ēriks strādā par sporta skolotāju Dobeles ģimnāzijā, bet Ludmila ir bibliotekāre Dobeles novada Lejasstrazdos.
Vaicājot, vai ģimene varētu finansiāli izdzīvot, ja nodarbotos tikai ar ogu – zemeņu un ķiršu – audzēšanu, Ludmila apstiprina, ka varētu, bet tūlīt paskaidro, ka viņai un vīram patīk savi pamatdarbi, tieši tāpēc arī visas nodarbes tiek apvienotas.
Pirmās zemenes Zarembas iestādīja 1996. gadā, bet ideja par šādu biznesu radās 1994. gadā, kad Ēriks, izstaigājis Rīgas Centrāltirgu, pamanīja iespaidīgu rindu, kurā cilvēki stāvēja pēc zemenēm.
Atgriezies mājās, Ēriks nāca klajā ar paziņojumu par zemeņu biznesu. Ludmila teic, ka vīra idejas vienmēr atbalstījusi, tāpēc arī šajā reizē, uzklausot ideju par zemeņu audzēšanu, daudz nedomājot, piekritusi.
“Es sapratu, ka tā ir pieprasīta prece, tāpēc arī nolēmām, ka jāsāk iegūt papildu ienākumi. Sākotnēji mums bija ļoti mazs zemes pleķītis, tad sākām īrēt zemi no kaimiņos esošajām saimniecībām, līdz galarezultātā, kad jau sākām pelnīt naudu ar zemenēm, varējām atļauties nopirkt zemi un uzcelt māju.
Tā mazpamazām palielinājās mūsu saimniecība. Izmēģinājām arī dažnedažādas zemeņu šķirnes. Mūsu saimniecības pirmsākumos abi ar sievu gājām vagās un ravējām nezāles,” stāsta Ēriks, bet sieva Ludmila atminas, ka, sākot nodarboties ar zemenēm, abi bērni vēl bijuši pavisam mazi.
Dēls Oļģerts nelabprāt lasījis zemenes, tādēļ kopā ar tēti Ēriku brauca uz tirgu, lai pārdotu ogas, bet mamma ar meitu Ilonu palikušas saimniecībā un vākušas ražu.
Tagad, kad bērni jau lieli un strādā savos darbos, vecāku biznesā viņi darbojas tikai brīvdienās.
Ogas no Zarembu zemeņu plantācijas lasa vietējie vidusskolēni vai arī pēdējos trīs gadus no Latgales uz zemeņu laiku ierodas radu pulks, kas palīdz novākt ražu.
“Lielākoties strādnieki mums nepieciešami ogu lasīšanas laikā, jo visu cauru gadu nevaram nodrošināt cilvēkus ar darbu,” piebilst Ēriks.
Saimnieks arī paskaidro, ka zemenes tiek audzētas uz melnās plēves, turklāt stādam apkārt ir salmi, līdz ar to ravēšanas darbu nav tik daudz.
Ludmila piebilst, ka ogu lasīšana ir ļoti atbildīgs darbs, jo viņa vēlas cilvēkiem tirgot kvalitatīvas un saldas ogas.
“Tāpēc pati ik dienas kontrolēju, lai tiek novāktas gatavas ogas. Es nevaru pieļaut, ja kastītē tiek ieliktas ogas, kurām ir balts galiņš.
Visās kārbiņās jābūt perfektām ogām, lai cilvēki var baudīt saldas, nevis skābas zemenes. Lielākais ogu lasītāju skaits mums ir bijis 35 cilvēki. Mēs nespiežam cilvēkus strādāt.
Piemēram, atnāk sieviete, kas pēc pusotras stundas darba vairs nevar palasīt ogas, jo esot par grūtu. Es neesmu stingra saimniece, ja cilvēks vairs nevar palasīt, tad ir jāmet miers.
Man ir svarīgi, lai cilvēki ir apmierināti un kārbiņas piepilda ar kvalitatīvām odziņām,” tā Ludmila.
Saimnieki mostas līdz ar pirmajiem gaiļiem – jau pusčetros, lai sūtītu prom iepriekšējā vakarā nolasītās ogas un pēc tam dotos uz zemeņu lauku.
No rīta un pēcpusdienā notiek ogu vākšana, bet pa dienu, kad ir lielākā tveice un saule, ogu lasīšana nenotiek. Ludmila teic, ka viņu zemenes, kas augušas tīrā vidē, nav jāmazgā, jo tad tās zaudē savu garšas kvalitāti.
Savas darbības pirmajos gados Zarembas zemeņu ražu tirgojuši gan dažādās Dobeles tirdzniecības vietās, nodrošinājuši ar ogām vietējo kafejnīcu, gan atdevuši pārpircējiem, bet jau vēlāk viņu ogas tirgoja gan Rīgas Centrāltirgū, gan Kauguru, Bulduru, Imantas un Zolitūdes tirgos.
Tagad “Ķirškalnu” zemenes un saldos ķiršus var iegādāties Rīgā, Āgenskalna tirgū, tāpat arī Dobelē. Zarembas novērojuši, ka lielākoties cilvēki zemenes iegādājas ēšanai svaigā veidā.
Senāk bija populāra zemeņu ievārījumu un kompotu gatavošana, bet šobrīd cilvēki saldējot gan veselas ogas, gan sablendētas.
Ludmila teic, ka ir pesimiste un ar lielu pietāti izturas pret visu jauno, bet vīrs nenoliedzams optimists un ideju ģenerators.
“1999. gadā Kauguru tirgū, tirgojot zemenes, nogaršoju saldos ķiršus un sākumā pat nenoticēju, ka tie ir tepat Latvijā audzēti. Tā arī radās ideja, ka mums jāaudzē saldie ķirši,” paskaidro Ēriks.
Vaicājot, kādi ir beidzamie trīs gadi zemeņu biznesā, Zarembas, ilgi nedomājot, teic, ka nedrīkst sūdzēties.
“Pagājušajā gadā bija ļoti laba raža. Bija tik karsta vasara, ka pat nevarējām visas zemenes novākt. Strādnieku bija pietiekami, bet karstuma dēļ gadījās pat tā, ka zemenes uz melnās plēves tik ātri nogatavojās, ka burtiski izvārījās.
Šogad esam samazinājuši zemeņu platību, tādēļ tiksim galā. Man ļoti sāp sirds, ja ogas paliek uz lauka,” pastāsta Ludmila.
“Ķirškalnu” saimniekam Ērikam patīk eksperimentēt, viņš izmēģinājis dažādas zemeņu šķirnes, kuras pasūtījis no Holandes, taču ne visas šīs šķirnes jutušās labi Latvijas klimatā.
“Lai arī esam izmēģinājuši dažādus jaunumus, tomēr pieturamies pie populārās Latvijas šķirnes ‘Zefīrs’ , tāpat arī audzējam ‘Sonatu‘ un vēlīno šķirni ‘Malvīne‘. Mēs katru gadu atjaunojam zemeņu stādus.
Par trim gadiem vecāku zemeņu mums nav. Un stādus no pašu audzētajām zemenēm ņemam tikai no pirmā ražas gada,” paskaidro Ēriks.
Vaicājot, no kā ir jāuzmanās zemeņu audzētājiem, saimnieki skaidro, ka no vārnām un kovārņiem, kam labpatīk mieloties ar zemenēm.
Tādēļ pie zemeņu lauka ir jādežurē, lai novirzītu putnus no ogu knābāšanas. Vēl viens faktors, kas ietekmē zemeņu ražu, ir slikti laikapstākļi, proti, lietus.
Uz Rīgai tuvāko lauku
Ķekavas puses zemeņu lauka “Vimbukrogs” saimnieks Arnolds Vestmanis sarunā ar “Mājas Viesi” apstiprina, ka zemeņu audzēšana nav ģimenes pamatbizness.
“Mums ar sievu bija pieejama neapstrādāta zeme skaistā vietā sausā Daugavas krastā, un, ņemot vērā, ka mana ģimene jau iepriekš bija nodarbojusies ar zemeņu audzēšanu, nolēmām uztaisīt eksperimentu – iestādīt pirmo zemeņu lauku kā papildu projektu ikdienas darbiem.
Šī jau ir septītā sezona, kā audzējam zemenes, visus šos gadus esam veiksmīgi darbojušies, gan pateicoties mūsu klientiem, kas novērtē, ka esam tuvākais zemeņu lauks Rīgai, gan to, ka sezonas laikā pieņemam lasītājus no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā.
Lielāko daļu no mūsu laukiem, kas nu jau tuvojas 1,5 hektāru platībai, veido pašaudzēti stādi, kam izcelsme ir cita bioloģiskā saimniecība.
Šie zemeņu stādi ir veidojušies no dažādu šķirņu sajaukuma, mūsu pieredze rāda, ka zemenes ir labi pielāgojušās videi un to kvalitāte apmierina gan mūs, gan klientus. Bet tomēr arī mēs sekojam līdzi šķirņu attīstībai un nelielos apmēros audzējam arī citas populārās šķirnes – ‘Sonatu‘, ‘ Rumbu‘ un ‘Asia’.
Mēs neizmantojam sezonas strādnieku pakalpojumus.
Visas zemenes ieripo groziņā lasītājiem savai lietošanai.
Pateicoties tieši tuvumam (pieejamībai), daudzi mūsu klienti izmanto iespēju pat vairākas reizes nedēļā atbraukt un salasīt sev lietošanai svaigas zemenes, kā arī ir klienti, kas to pārvērš par ģimenes pasākumu, piedzīvojumu, it īpaši bērniem, kuriem ir ļoti interesanti ieraudzīt, kā aug šī oga.
Tāpēc par pieprasījuma trūkumu sūdzēties nevaram un mūsu galvenais uzdevums ir mēģināt ar pēc iespējas mazāku iejaukšanos zemenes augšanas procesā izaudzēt kvalitatīvas ogas.
Es domāju, ka galvenā Latvijas zemeņu priekšrocība ir to pieejamības ātrums pēc novākšanas. Mēs redzam to, ka cilvēki novērtē svaigu, tikko noplūktu zemeni.
Šādā gadījumā nav nepieciešami arī ar transportēšanu saistītie procesi, lai saglabātu zemenes izskatu,” par zemeņu biznesa aizkulisēm sarunā ar “Mājas Viesi” pastāsta Arnolds Vestmanis.
Kā izaudzēt saldas ogas
Nīcas novada saimniecības “Saulesziedi” īpašnieces Ivetas Vilnes audzētās zemenes ir plaši izslavētas un atzītas Liepājas pusē.
Tās var iegādāties Liepājas Pētertirgū, Rīgā, kā arī uz vietas saimniecībā. Vislielākais kompliments, kas saņemts no kāda klienta, ka gardākas ogas savā mūžā nav baudītas.
Lai arī savulaik Iveta beigusi toreizējo Bulduru Dārzkopības tehnikumu un izmācījusies par dārznieci, taču pie zemes darbiem atgriezās vien pēc vairākiem gadiem, kad atlidoja mājās no peļņas Dānijā.
“Pārbraukusi mājās, noskatīju siltumnīcas, kuras vēlējos iegādāties savā īpašumā. Tā arī mazpamazām sāku darboties. Pieteicos Eiropas projektos, lai atjaunotu siltumnīcas. Kad man piešķīra finansējumu, pilnībā atgriezos Latvijā.
Pavasaros plaucēju tulpes, tad seko vasaras puķu dēsti, arī dažādi dārzeņi un zaļumi. Zemenes ir mana biznesa pamatu pamats jau četrus gadus, bet šīs ogas pirms 30 gadiem sāka audzēt mana krustmāte.
Viņai bija sākotnēji divas trīs vadziņas un mūsu oma ar skalu groziņu devās uz Liepājas Pētertirgu tirgot pašu audzētās zemenes,” par savas saimniecības izveidi stāsta Iveta Vilne.
Viņa uzsver, ka visi saimniecības darbi lielākoties tiek paveikti pašu spēkiem. “Darbos iesaistās mana mamma, brālis ar ģimeni. Gaidu arī, kad jūlija sākumā atlidos meita ar vīru no Dānijas.
Taču ogu lasīšanu veic visi radi, draugi un paziņas, jo tad gan netiekam galā ar pašu spēkiem.
Jāteic, ka zemenes ir jāmāk nolasīt. Zemene nav kartupelis, kuru var apčamdīt un tikai tad noplūkt.
Mūsu saimniecībā lasītās ogas nav jāmazgā, jo tad tās zaudē savu garšu. Kad zemenes ir ziedos, tām apkārt tiek klāti salmi, tādējādi ogas ir tīras,” tā Iveta.
Viņa teic, ka zemenes, lai arī ir tik īsu laika posmu – vienu mēnesi –, ogu audzēšanā ir jāiegulda daudz darba, taču atdeve no zemeņu plantācijas ir iespaidīga.
Iveta Vilne teic, ka “Saulesziedos” ir izmēģinātas daudz un dažādas zemeņu šķirnes, taču pamatu pamatā ir palikušas ‘Zefīrs’ , ‘Polka’ un ‘Camarosa’ .
Lai pasteidzinātu zemeņu ziedēšanas procesu, uz vagām tiek klāts agrotīkls. Tāpat arī ir zemenes, kas augušas un plaukušas bez agrotīkla. Kad šīs zemenes beigušas ražot, tad vēl seko vēlīnā zemeņu šķirne.
Vaicājot, kāpēc Latvijas klimatā izdodas tik gardas zemenes, Iveta aizdomājas: zemenes ir jāmāk nolasīt.
Zemene nav kartupelis, kuru var apčamdīt un tikai tad noplūkt.
Es nezinu, ko par šādu apgalvojumu, ka Latvijā ir visgaršīgākās zemenes, teiktu poļi!? Nemācēšu spriest, kuriem ir gardākas – latviešiem vai poļiem? Man jau liekas, ja zemene nav mākslīgi “izdzīta”, tad tā ir garšīga.”
Cik tad aktīvajā Latvijas zemeņu mēnesī vienas dienas laikā varētu notiesāt ogu? Iveta teic, ka, protams, vispirms jāskatās, vai nav kāda alerģija, bet, ja viss kārtībā, tad dienas laikā mierīgi varot apēst puskilogramu ogu.
Iveta teic, ka, audzējot zemenes, ir jāuzmanās no lietavām un salnām, kā arī strazdiem un maijvaboļu kāpuriem, kas nograuž zemeņu saknes.
“Saulesziedu” saimnieces sapnis ir palielināt zemeņu lauku. Viņa ir arī cerību pilna, ka no Dānijas atgriezīsies meita Renāte ar ģimeni, jo no ogu biznesa ienākumiem pietikšot visai dzimtai.
Banānus un ananasus liekam malā!
Latvijā populārā uztura speciāliste Lolita Neimane uzsver, ka Latvijā ogas un dārzeņi jāēd atbilstoši sezonai: “Pavasaris sākas ar zaļumiem – salātiem, lociņiem, spinātiem, tad seko rabarberi, zemenes, avenes, jāņogas, upenes un visas pārējās ogas.
Taču es nevaru pasludināt, cik gramu zemeņu ir jāapēd dienas laikā.
Tas, ko ir noteikusi Veselības ministrija: katru dienu vajadzētu apēst piecas porcijas augļu un dārzeņu (aptuveni 500 gramus. – Red. piez.). Pārsvarā tie ir dārzeņi un tad klāt nāk augļi un ogas. Tātad to būtu labi ievērot.
Taču šajā laikā, kad vasara ir pilnbriedā, ir jāēd Latvijas zemenes tik, cik ir vēlme. Taču kilograms zemeņu dienas laikā būs par daudz. Zemenei tomēr ir raksturīgs skābums un ne visi cilvēki to var panest.
Būtībā dienas augļu un dārzeņu devā – 500 gramos – divas trešdaļas ir dārzeņi un zaļumi. Tā kā tur ietilpst visi loki, dilles un salāti, tad viena trešdaļa ir ogas un augļi.
Protams, šajā sezonā ēdam Latvijas zemenes, nevis banānus un ananasus. Mūsu platuma grādos augusī zemene ir pilna ar C vitamīnu, ar antioksidantiem, garšīga, smaržīga un skaista. Tā ir šā brīža oga.”
Vaicājot, kādā veidā vislabāk lietot uzturā zemenes, Lolita Neimane teic, ka vislabāk būtu ēst svaigas, kā arī salātos vai brokastīs ar biezpienu.
“Kad zemeņu kļūst vairāk un līdz ar to tās arī lētākas, mans ieteikums tās sasaldēt. Ja mājās ir liela saldētava, tas ir ideāli, ka ziemas laikā varam paņemt saldētās zemenes.
Var arī zemenes blendēt bez cukura un ievietot saldētavā un, kad atkausē, pieliek cukuru tik, cik vajag.
Ja lielas saldētavas nav, var vārīt ievārījumus, bet izvēlēties speciālo ievārījumu cukuru, kuru nepieciešams mazāk nekā parasto cukuru. Tad var sagatavot mazās zemeņu zaptes burciņas,” iesaka uztura speciāliste.
