Latvijas «zaļais ceļš» 0
Turpinot diskusiju ciklu “Pilsētvides plānošana”, vides zinātnes studentu apvienība ES mājā Rīgā šonedēļ rīkoja diskusiju “Zaļā pārvietošanās”. Pirms viedokļu apmaiņas diskusijas dalībnieki veica izmēģinājuma braucienus ar elektrisko velosipēdu un Latvijas zinātnieku izstrādāto elektromobili, kas elektrību iegūst no ūdeņraža.
Izmēģinājuma braucieni ar zaļajiem transportlīdzekļiem, kā arī šobrīd aktuālais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektu konkursa nolikums par atbalstu elektromobiļu iegādē ievirzīja diskusiju praktisku jautājumu apspriešanā. Tā kā projektu konkursā elektromobiļu izmantošanas atbalstam paredzēti 3,5 miljoni latu, tad ir saprotama vēlme diskutēt par naudas izlietojuma lietderību. Vai Latvijā ir nepieciešami elektromobiļi? Vai jāatbalsta elektromobiļu pircējus – privātpersonas? Vai ir lietderīgi atbalstīt elektromobiļu ātrās – 30 minūšu – uzlādes staciju izveidi?
Protams, neviens transportlīdzeklis nevar būt zaļāks un ekonomiskāks par tradicionālo velosipēdu, tomēr tas atrisina tikai daļu no sabiedrības vajadzībām. Piemēram, ar elektrisko motoru aprīkotie velosipēdi – e-velosipēdi – dod iespēju cilvēkiem ar dažādām fiziskām spējām ikdienā nobraukt lielāku attālumu. Pasākumā ES mājā uzzinājām, ka SIA “EuroPark Latvia” darbinieki savos ikdienas braucienos turpmāk izmantos e-velosipēdu. Uzņēmuma darbiniekiem ikdienā apbraukājot autostāvvietas, ir jānobrauc lieli attālumi, savukārt e-velosipēda motors palīdzēs velobraucējam līdz pat 110 kilometru garā distancē.
Par citu praktisku piemēru stāstīja SIA “Kanāla Motorlaivu kompānija” dibinātājs Ainis Čaunāns, kas jau vairākus gadus Rīgas pilsētas kanāla un Daugavas dažādos maršrutos cilvēku pārvadājumus nodrošina ar elektriskajiem kuģīšiem. Prakse apliecinājusi, ka elektriskās piedziņas izmantošana nodrošina ne tikai zaļu, bet arī ekonomisku pārvietošanos: akumulatoru uzlādei patērējot elektroenerģiju, kas izmaksā Ls 2, e-kuģītis, pārvarot straumi un pretvēju, ved pasažierus 40 kilometrus.
Pozitīva pieredze Latvijā ir arī lēngaitas elektromobiļu izmantošanas jomā. Salīdzinoši nelielais ātrums, līdz 45 km/h, dod iespēju pielietot vienkāršu elektromobiļa konstrukciju un lietderīgāk izmantot akumulatoros uzkrāto elektroenerģiju.
Viens no Latvijā esošajiem 20 lēngaitas elektromobiļiem jau divus gadus katru dienu jebkuros laika apstākļos tiek izmantots, lai izvadātu ēdienu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Tieši kravu pārvadājumi ir tā joma, kurā īpaši aktīvi ir jāievieš jaunas, zaļākas tehnoloģijas.
Pilsētā cilvēki vēl vairāk var iet kājām, braukt ar velosipēdu vai zaļo – elektrisko – sabiedrisko transportu, bet kravu pārvadājumos bez motora piedziņas neiztikt.
Elektrisko transportlīdzekļu īpaši ātri braucošo elektromobiļu plašāku izmantošanu Latvijā šobrīd kavē ne tikai salīdzinoši lielāka iegādes cena, bet arī pieredzes trūkums. Minētais VARAM projektu konkurss dos iespēju pārvarēt cenas barjeru un Latvijā iegūt plašāku elektromobiļu lietošanas pieredzi. Bez praktiskās pieredzes nav iedomājama arī Latvijas inženieru iesaistīšanās elektriskās piedziņas transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu ražošanā.
Neapšaubāmi, būtiski ir diskusijā izteiktie apsvērumi, ka Latvijai nav jātērē nauda tikai tāpēc, ka citas ES valstis atbalsta elektromobiļu iegādi. Viena no plašākajām atbalsta programmām ES ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, tomēr Latvijai ir iespējams izvēlēties mūsu īpašo “zaļo ceļu”. Salīdzinoši nelielie līdzekļi, kas paredzēti VARAM projektu konkursā, nodrošinās iespēju Latvijai neatpalikt no elektriskās piedziņas automobiļu tehnoloģijas attīstības. Projektos iegūtā pieredze būs pamats tam, lai precīzi noteiktu elektromobiļu vietu uz Latvijas “zaļā ceļa” līdz ar biodegvielu un, iespējams, citiem risinājumiem.
