REPORTĀŽA. Vetārstu biedrība apsūdz ”Ķepu ķepā” un Bauskas pašvaldības policiju datu nodošanā ātro kredītu kompānijai 25
Autore: Inese Supe
Jau kopš pagājušā gada dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā”, sadarbojoties ar vietējo pašvaldības policiju un veterinārārstu, veic suņu čipošanu, vakcinēšanu pret trakumsērgu bez maksas, aizbraucot pie cilvēka uz mājām. Pēc akcijas visi dati tiek ievadīti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē un suns tiek “pieskaitīts”, kā arī turpmāk būs zināma dzīvnieka piederība.
Lai saņemtu bezmaksas pakalpojumu, suņa īpašniekam ir jāsazinās un jāpiesakās vietējā pašvaldības policjā. Protams, šāda ekstra ir pieejama tikai maznodrošinātajiem, pensionāriem, kas vecāki par 65 gadiem, cilvēkiem ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm. Vienvārdsakot, tiem ļaudīm, kuriem ir spiedīgi ar finansēm.
Šogad akcijas laikā sačipoti, savakcinēti un piereģistrēti datu centrā 38 suņi, pērn – 64.
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis portālam LA.LV skaidro, ka likumsargi šajā akcijā iesaistās no pirmās dienas. Viņi atbalsta dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” iniciatīvu.
“Mums bija svarīgi apzināt situāciju Bauskas novadā, kas tur ir ar tiem suņu īpašniekiem un kā tiek ievērotas labturības normas novadā. Teiksim, tā informācija, kas ir Lauksaimniecības datu centrā, es pieļauju domu, ka tā nav pilnīga un neatspoguļo reālo situāciju par dzīvnieku turētājiem Bauskas novadā, jo daudzi tos suņus nav čipojuši, nav vakcinējuši, kas nozīmē – suņus nav reģistrējuši, līdz ar to mums nav tās pilnās informācijas. Tāpēc mūsu tas īstais mērķis bija apzināt, nočipot tai ļaužu kategorijai, kuriem nepietiek naudas, lai tādu pakalpojumu veiktu un pie reizes apzinātu situāciju. Jau pirmajā reizē, izbraucot piecpadsmit adreses, astoņās nebija vai nu čipots, vai kaut kādi pārkāpumi bija.“
Sākotnēji dzīvnieku aizsardzības biedrība šo labdarības akciju veica par saziedotajiem līdzekļiem un “no savas kabatas”, uzskatot, ka šis ir pareizākais veids, kā cīnīties ar suņu skaita palielināšanos patversmē. Tajā vairs nav vietas.
Suņu čipošana ir garantija, ka Lauksaimniecības datu centra datu bāzē piereģistrēts suns, dodoties “brīvsolī”, ar pašvaldības policistu gādību nonāks atpakaļ mājās nevis patversmē. Līdz ar to netiks lieki tērēti arī Bauskas novada domes līdzekļi saistībā ar bezsaimnieka dzīvnieka uzturēšanu, jo, kā skaidro dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere, patversme no pašvaldības saņem samaksu tikai par tiem suņiem, kuru atvešanā piesaistīta vietējā policija.
Tagad, atvieglojot patversmes finansiālo slogu, akcijas finansēšanu uzņēmies labdarības fonds “Sofi”. Tas izveidots 2020.gadā. Kā paši mājas lapā norāda – lai sniegtu praktisku pienesumu dzīvnieku labklājības uzlabošanai Latvijā. “Sofi” darbības centrā ir veicināt mājdzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumus, īstenot projektus ar ilgtermiņa pienesumu dzīvnieku labbūtības uzlabošanai, kā arī atbalstīt dzīvnieku patversmes un biedrības.
Akcijai dots arī nosaukums “Ķepu inspektori”, taču pieteikšanās kārtība tāda pati – cilvēks savu dzīvnieku piesaka Bauskas pašvaldības policijā. Tie kopā ar patversmes pārstāvi, veterinārārstu dodas pie dzīvnieka uz mājām.
Tikmēr Latvijas veterinārārstu biedrībā izpētījuši, ka labdara, fonda “Sofi”, valde ir saistīta ar ātro kredītu uzņēmumiem. Līdz ar to labdarības akcija tiek “turēta zem lupas”.
Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore sašutusi: “Jautājums ir, kā jūs ar personas datiem strādājat? Kam jūs viņus nododat? Mēs, ja pareizi atceros, 2012. gadā, baidos samelot.. jau vienreiz ar šiem ātrajiem kredītiem iegrābāmies. Savāca datus un puse no viņiem datu centrā nemaz nenonāca. Kur viņi nonāca, mēs nezinām. Es nezinu, kāds viņiem tobrīd bija tas mērķis, savākt personu datus, vai vienkārši reklamēties? To es nesaprotu.“
Latvijas Veterinārārstu biedrība par čipošanas akciju Bauskas novadā uzrakstījusi arī sūdzību “Par trešo personu organizētām dzīvnieku labturības veicināšanas akcijām” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, norādot: “Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu ķepā” kopā ar Bauskas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) policiju un labdarības fondu «Sofi» uzsākuši suņu apzīmēšanas ar mikroshēmu, reģistrēšanas, vakcinācijas un labturības pārkāpumu reģistrēšanas pilotprojektu “Ķepu inspektori”. Biedrība pauž viedokli, ka pašvaldība pieļauj normatīvo aktu pārkāpumus, proti, pilotprojekta īstenošanas gaitā bez īpašnieka klātbūtnes tiek pieļauta iekļūšana privātīpašumos, un, iespējams, netiek nenodrošināta tiesisku un normatīvajiem aktiem atbilstošu administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu dzīvnieku labturības prasību ievērošanas jomā. Papildus biedrība informē, ka no publiskajā vidē pieejamās informācijas iespējams secināt, ka pašvaldība jau ir piedalījusies un turpina piedalīties novada iedzīvotājiem piederošo dzīvnieku apzīmēšanas ar mikroshēmu un reģistrācijas organizēšanā par ziedojumiem, ko caur dzīvnieku aizsardzības biedrību “Ķepu ķepā”, iespējams, nodrošina fonds “Sofi”.”
Iesniegumā minētais fakts, ka tiek pārkāpts privātīpašuma neaizskaramības likums, iespējams, radies no epizodes kādā televīzijas raidījumā, kas atspoguļoja šo akciju. Tajā pārraidīts, kā “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere ieiet privātīpašumā. Saimnieki tajā brīdī neesot bijuši mājās.
Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks notikušo skaidro: “Suns bija sapinies ķēdē. Viņam tas ķēdes garums bija kaut kur 70 centimetri un viņam nebija dzeramā ūdens. Gundega iegāja iekšā, attina suni no tās ķēdes un ielēja ūdeni viņam padzerties. To viņi (Latvijas Veterinārārstu biedrība – red.) uzskata, ka tas bija privātīpašuma pārkāpums. Tīri teorētiski – jā. Pēc likuma normām, jā tas bija pārkāpums. Bet viņa tajā teritorijā ieiet varēja, jo nebija ne sēta priekšā, kas būtu aizslēgta, ne vārti. Tikai, kur it kā bija vārti, tur bija novilkta ķēde, kurai vienkārši varēja pārkāpt pāri. Tīri no tāda formāla viedokļa, jā, it kā privātīpašumā tika ieiets, bet tajā pašā laikā tas privātīpašums bija brīvi pieejams.”
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis turpina: “No tāda viedokļa, ja tas suns nebūtu tādā veidā atpiņķēts no tās ķēdes, iespējams, viņš būtu pakāries tajā ķēdē un tad jau ažiotāža būtu vēl lielāka! Tad jau teiktu, ka pašvaldības policija tur kaut kur bija un biedrība bija, savukārt, dzīvnieks bija tādā bezpalīdzīgā stāvoklī, viņam palīdzību nesniedza. Tad būtu vēl savādāk! Mēs būtu vēl vairāk noniecināti!”
“Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pants 3. un 4.punkts. Trešais punkts – dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. Tas likumā klasificējas, kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Vai Latvijas Veterinārārstu biedrība uzskatīja par pareizu, kad mēs – dzīvnieku aizsardzības biedrība, pašvaldības policija pārkāptu dzīvnieku aizsardzības likumu? Tiešām?” , tā privātīpašuma ieiešanā vainotā Gundega Bidere.
Lita Konopore norāda: “Mēs redzējām to, kā vispār nedrīkst strādāt policists, kā nedrīkst darīt. Ir jāierosina administratīvs process. Ir jāuzliek sods, ja viņš pienākas, vai jāizsaka brīdinājums, ja viņš pienākas, bet mēs nedrīkstam rādīt televīzijā, kā viens cilvēks braukā pa sētām, draud ar kriminālprocesiem, atņem dzīvniekus. Tā nav lietu normālā kārtība. Kontroles funkcijas drīkst veikt tikai pašvaldību Pārtikas un veterinārais dienests.
Un inspektoram tad, kad viņš redz kaut kādu pārkāpumu, ir jāuzsāk administratīvā lietvedība, nevar Gundega Bidere (DzaB “Ķepu ķepā” vadītāja – red.) pateikt: “Es jums sametu pastkastītē, jums tagad ir jāpaziņo, kad jūs tos suņus savakcinēsiet?” Pirmkārt, nevienam nekas nav jāpaziņo. Visi veterinārārsti tad, kad dzīvniekus savakcinē, LDC datu bāzē veic atzīmi. Tas ir administratīvais slogs. Es saprotu, ka cilvēkiem, kas no tā neko nesaprot, tas liekas kaut kāds kosmoss, bet mēs esam izglītoti cilvēki.“
Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks argumentē: ”Mums ir tādas tiesības, teiksim, labturības noteikumu prasību ievērošana ir mums pašvaldības policijai piekritīga un mēs varam uzsākt administratīvās lietvedības par to, ja ir pārkāpti labturības noteikumi, saistībā ar dzīvnieku turēšanu un nosūtīt tālāk to visu administratīvajai komisijai izskatīšanai. Bet mūsu mērķis nav cilvēkus akcijas rezultātā sodīt! Mēs ejam pēc principa, ka mēs cilvēkus izglītojam, konsultējam un stāstām, kāpēc ir nepieciešams dzīvniekus čipot. Tiem, kuriem finanses atļauj savu dzīvnieku nočipot, mēs devām 30 dienas laika sakārtot labturības noteikumus, kas attiecas uz viņu dzīvnieku. Mēs atkārtoti brauksim uz tām adresēm. Mums bija tā, ka pastkastītēs meta arī tos brīdinājumus, ka pārbaude ir bijusi un ka ir jāatsūta informācija, ka ar dzīvnieku viss ir kārtībā. Mums daudzi sūtīja uz epastu nofotogrāfētas tās vakcinācijas pases, ka suņi ir savakcinēti. Tiem, kuri nebūs to izdarījuši, attiecībā pret viņiem mēs sāksim administratīvās lietvedības.“
Latvijas Veterinārārstu biedrība savā iesniegumā VARAM norāda arī korupcijas riskus: ”Par, iespējams, normatīvajiem aktiem neatbilstoši veiktiem vai pieņemtiem ziedojumiem starp pašvaldību un labdarības fonu “Sofi”, pieļaujot likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā.“
“Ķepu ķepā” skaidro, ka sadarbība tikai sākusies 1. jūnijā un jau mēneša beigās Latvijas Veterinārārstu biedrība nosūtījusi vēstuli ministrijai, izsakot nepatiesus apmelojumus. Tādā veidā nomelnojot “Ķepu ķepā” labo reputāciju. Dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja norāda:
“Tajā vēstulē ir skaidri redzams, pret ko cīnās veterinārārstu biedrība. Tā vietā, lai viņi cīnītos pret nelegāliem audzētājiem un pavairotājiem, viņi cīnās pret dzīvnieku glābējiem, kas regulāri to atspoguļo. Šī nav pirmā reize, kad Latvijas Veterinārārstu biedrība mūs apsūdz nepatiesos noziegumos.”
Labdarības fonda “Sofi” vadītāja Anastasija Jahova portālam LA.LV uzsver: “Mums ir svarīgi, lai Latvijā kā bezsaimnieku, tā saimnieku dzīvnieki ir drošībā un pienācīgi aprūpēti. Vienlaikus mēs zinām, ka izmaksas par suņa vakcinēšanu, čipošanu un reģistrēšanu var pārsniegt 50 eiro, kas ir gana liela nauda, tāpēc nolēmām nākt palīgā atsevišķām sabiedrības grupām šo izdevumu segšanā. “Sofi” fonda atbalsts projektā “Ķepu inspektori” izpaužas projekta ietvaros sniegto veterinārmedicīnisko pakalpojumu segšanā. Projekta iniciators un izpildītājs ir DzAB “Ķepu ķepā”, ar kuriem esam vairākkārtīgi veiksmīgi sadarbojušies un pārliecinājušies par šīs organizācijas cēlajiem nodomiem un lielajām darbspējām, lai patiešām palīdzētu dzīvniekiem. Projekta īstenošanā ir piesaistīta arī Bauskas novada pašvaldības policija un veterinārārsts. Līdz šim projekts noris ļoti veiksmīgi, vērojams gan sabiedrības atbalsts, gan arī citu pašvaldību interese ko līdzīgu īstenot savos novados. Esam atvērti sadarbībai un gatavi arī turpmāk sniegt atbalstu šādām sabiedriski nozīmīgām iniciatīvām.”
“Lai pašvaldība paskaidro, kā tas nākas un kas, ko ziedo? Jo ir Ziedojumu likums, kas skaidri pasaka, ka nedrīkst pašvaldībai ziedot, izņemot, kad ir konkrēta kārtība. Viņai ir jāizskata komisijā, vai viņi šo ziedojumu pieņem vai nepieņem. Un tikai tad, ja viņi nesaskata šos korupcijas riskus, viņi var ziedojumu pieņemt. Nav tā, ka viņi nedrīkst pieņemt,“ neatlaidīga ir Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.
Arī pašvaldības policijas priekšnieks atkārtoti uzsver, ka policisti par iesaisti akcijā papildus līdzekļus nesaņem. Tas ir atbalsts dzīvnieku aizsardzības biedrības iniciatīvai, kā arī veids, kā uzlabot dzīvnieku labturību novadā: ”Tas “Sofi fonds”, es nebiju iedziļinājies, ka tā ir kaut kāda ātro kredītu firma. Man teica, ka tas ir sponsors, kas ir iedevuši naudu un “Ķepu ķepā”, ja viņiem ir ziedota nauda, to naudu var iztērēt, kā viņi vēlas. Piemēram, “SMS credit”, ja nemaldos, mūsu basketbolistus vai hokejistus kreditē. Basketbolistiem dod kaut kādas naudas. Es neuzskatu, ka tur būtu kaut kāds interešu konflikts.“
“Es domāju, ka jāgaida, ko darīs KNAB un Valsts policija saistībā ar šiem ziedojumiem, pašvaldības policijas iesaistīšanos un pārējiem. Tur iespējams, kādam kriminālprocess tūliņ būs. Kā jūs iedomājieties? Pašvaldības policija tagad savāc mazturīgo iedzīvotāju koordinātes un nodod tālāk biedrībai “Ķepu Ķepā”, kuri tagad ar ātro kredītu kompānijām taisa akcijas? Es atvainojos, nopietni? Es saprotu, ka tas mehānisms ir tāds, kas tagad pašvaldībai būs jāpaskaidro. Tātad, pašvaldība ir paziņojusi publiski.. es gan nezinu, vai pašvaldība to ir paziņojusi vai Gundega Bidere ir paziņojusi, ka visas akcijas tiek organizētas caur pašvaldību, kurā tātad var pieteikties. Tātad, var pieteikties pie pašvaldības policista. Pasaka, es tur Mirdza, mazturīgā, tāda un tāda. Pirmkārt, man nav skaidrs, kā viņi izvērtē to kritēriju. Vai viņiem vispār ir kāds rīkojums, jo trūcīgais ir viens, maznodrošinātais ir kas cits, pensionārs ir kas cits. Tas ir tas, ko mēs pajautājam, kā Latvijas Veterinārārstu biedrība, kā tas viss tiek organizēts? Jūs kā policija tagad dabonat tos datus, kam jūs viņus dodat? Jums iedod kāds naudu? Un jūs kā policija braucat tajā reidā? Vai, kam ir nauda? Nauda ir ziedota “Ķepu ķepā”, lai viņi to darītu, bet “Ķepu ķepā” ir apakšuzņēmējs. Viņi pašvaldībai neko nevar ziedot, ne darbu, ne naudu. Tas ir aizliegts ar likumu,” portālam savu viedokli pauž Lita Konopore.
Portāls LA.LV sazinājās ar Bauskas novada domi. Vietvaras priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks skaidro, ka pirmo reizi dzird par pašvaldības sadarbību ar “Sofi” fondu un ir sašutis, ka pašvaldība tiek vainota ziedojuma saņemšanā. Sazinājāmies arī ar Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciālistu Artūru Dulbi un viņš portālam skaidroja, ka ir runa par ziedojumu patversmei, nevis pašvaldībai.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja papildina: ”Naudu par dzīvnieku vakcinēšanu un čipēšanu peļņas formātā nesaņem it neviens, jo visi dzīvnieki Bauskas novadā tiek reģistrēti un čipēti tiek par pašizmaksu. Vai Latvijas Veterinārārstu biedrība varētu būt nikna tā iemesla dēļ, ka tiek parādīta labā griba? Jo tā pati biedrība par katru Ukrainas bēgļu suņa čipēšanu, vakcinēšanu un reģistrāciju saņēma vismaz 20 eiro peļņu?”
Lauksaimniecības datu centra mājas lapā norādīts, ka patlaban Bauskas novadā čipoti 5862 suņi. Mēs, portāls LA.LV nolēmām paši savām acīm pārliecināties, vai tiešām Bauskas pašvaldības policija kopā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Ķepu ķepā” dzīvnieku čipošanas akcijas aizsegā datus realizē ātro kredītu uzņēmuma interesēm.
Kopā ar Gundegu Bideri, kas ir dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja, diviem Bauskas pašvaldības policistiem, kā arī veterinārārsti devāmies apsekot vairākas ģimenes, kuras bija pieteikušas savus suņus vakcinēšanai un čipošanai. Žurnālista klātbūtnē katrs no šiem cilvēkiem tika apzvanīts un pabrīdināts, ka šodien (11.07.2023.) konkrētā laika periodā būs gan pašvaldības policija, gan veterinārāsts un biedrības pārstāve viņu privātajā īpašumā. Vienīgais cilvēks, kurš redzēja cilvēka personas datus bija veterinārārste, kurai tie bija nepieciešami, lai sakārtotu dzīvnieka dokumentāciju un datus pēc tam ievadītu Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. Neviens no “Sofi fonda” pasākumā nepiedalījās. Jāteic, suņu izmērs un labturība visas adresēs bija dažāda. Lai arī kādā ģimenē divi suņi bija badā, dzīvnieki tiek turēti neatbilstošos apstākļos un tika pārkāpti labturības noteikumi, pašvaldības policisti bija nelokāmi. Ģimenei tika dotas 30 dienas, lai uzlabotu dzīves apstākļus saviem suņiem.
Video, kurā varat redzēt, kā notiek šī akcija un paši izvērtēt tās nepieciešamību, redzami kucēni gaida labus un kārtīgus saimniekus. Jāpiebilst, ka “Sofi” fonds apmaksās tikai rēķinu, kuru piestādīs veterinārste par suņu reģistrāciju, čipu, vakcinēšanu. Šajā summā neietilpst speciālista darbs, kā arī nekādi dati par cilvēkiem labarības organizācijai “Sofi” nodoti netiks.
