Latvijas vēstures “10 soļi” Briselē 0
Atzīmējot Latvijas simtgadi, Briseli novembrī un decembrī apceļo izstāde “Latvijas gadsimts”, kas īsumā iepazīstina ar Latvijas valstiskuma likteni 20. gadsimta gaitā.
Vispirms šī izstāde no 11. līdz 23. novembrim bija aplūkojama Eiropas Komisijā, tad pārceļoja uz Eiropas Parlamentu (EP), bet šonedēļ izvietosies Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē.
“Latvijas gadsimta” stendu izvietošanu EP ēkā pagājušajā nedēļā organizēja Eiroparlamenta deputāte no Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Inese Vaidere. Jāatzīmē, ka izstādes atklāšanas ceremonijā EP aizvadītajā trešdienā piedalījās un Latviju “dzimšanas dienā” apsveica Eiroparlamenta prezidents Antonio Tajāni, kā arī EP viceprezidents Fabio Kastaldo.
Tāpat ar uzrunām uzstājās ES viceprezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES pārstāve – vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes, kura cita starpā uzsvēra, ka latviešiem kā nācijai saglabāties padomju okupācijas gados un atdzimt palīdzējusi arī apziņa, ka “mums ir draugi ārpusē, kas neatzina to, kas ar mums notika un bija gatavi iestāties par mums”.
Visi runātāji atzīmēja, ka Latvijas un Baltijas valstu liktenis nav bijis viegls, taču spēja atdzimt pēc okupācijas un mūsdienās sasniegtais ir atzinības vērts. Tā EP prezidents Tajani pauda, ka baltieši tomēr izrādījušies tomēr spēcīgāki “par komunismu un tirāniju”.
“Pateicoties jūsu spēkam, jūs varējāt kļūt par ES dalībvalstīm un līdzdarboties, lai ES kļūt labāka un mūsu Eiropas ģimene kļūtu pilnvērtīgāka,” uzsvēra Tajāni, piebilstot, ka “jaunības dienās es no Romas, no Itālijas atbalstīju jūsu un visas Austrumeiropas brīvības cīņu”.
Vācijas eirodeputāts Mihaels Krāmers atgādināja, ka pretkomunistiskā kustība Austrumeiropā un Baltijas atmoda 80. gadu beigās bija faktori, kas galu galā veicinājuši Berlīnes mūra krišanu un Vācijas apvienošanos 1989. gadā.
Savukārt Lietuvas eirodeputāts Petrs Auštrevičs atgādināja, ka Baltijas valstis kā neatkarīgas pastāv vien 50 gadu, bet tā ir vien puse no laika, kas 20. gadsimtā bija atvēlēts vairumam citu neatkarīgo valstu: “Un, ja mēs jau šajā laikā vien esam paveikuši to, ko paveikuši, tad neesam gluži bezpalīdzīgi un varam sasniegt vēl vairāk”.
Ceļojošā izstāde “Latvijas gadsimts” pēc Latvijas Ārlietu ministrijas iniciatīvas tika veidota kā “blakusprodukts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) maijā atklātajai, vērienīgajai, 20. gadsimta Latvijas vēsturei veltītajai tāda paša nosaukuma ekspozīcijai, kura tapa kā 65 Latvijas muzeju kopdarbs.
Atšķirībā no LNVM apskatāmās, šī orientēta tīri uz ārzemju publiku un tās mērķis ir “10 soļos” izstāstīt Latvijas valstiskuma vēsturi, liekot akcentu uz valstiskuma nepārtrauktības jeb kontinuitātes principu.
Kā jau agrāk presei izstādes sakarā skaidrojis ĀM Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis, Latvijas simtgade ir lieliska iespēja “piesaistīt mūsu ārvalstu partneru uzmanību ne tikai Latvijas vēsturei, bet arī Latvijas valsts sasniegumiem un starptautiskajai darbībai.”
Izstādes ekspozīciju veido 10 brīvstāvoši stendi, kas katrs ar vēsturisku fotoliecību un angļu valodā sagatavotu stāstu vēsta par kādu mūsu zemes un valsts 20. gadsimta vēstures posmu, sākot jau kopš latviešu kā vienotas tautas identitātes veidošanos 17. – 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
Stendos var uzzināt par ceļu uz Latvijas valstiskumu Pirmā pasaules kara gados, neatkarības cīņām, demokrātijas un tam sekojošo autoritārisma periodu, valstiskuma zaudēšanu Otrā pasaules kara sākuma procesos.
Padomju okupācijas periods ir dalīts divās daļās – staļinisms un Latvijas padomiskošana, okupantiem postot visu ar pirmskara valsti saistīto, un “personiskā Latvija” – tie nacionālās identitātes izpausmes veidi un pretošanās mēģinājumi, kas bija vērojami 50. – 80. gados.
Protams, atsevišķs ir stāsts par atmodu, neatkarības atgūšanu un mūsdienu Latviju.
