Latvijas vērtību sardzē 0
Starptautiskās Jūras pētījumu padomes eksperte, bioloģijas doktore Elmīra Boikova iniciējusi sabiedrības iesaistīšanos vitāli svarīgajā Daugavas ilgtspējīgā aizsardzības programmā, lai novērstu jelkādus avantūristiskus racēju tīkojumus pārvērst mūsu Likteņupi kuģojamā biznesa kanālā.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītājas Elmīras Boikovas pētniecības darbs saistīts ar Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņu veselību. Šajā jomā viņa koordinējusi nozīmīgus zinātniskus projektus un kļuvusi par starptautiska mēroga eksperti. Ar Elmīras līdzdalību novērsta Somijas koncerna plānotā celulozes rūpnīcas celtniecība Jēkabpils apkaimes Ozolsalā pie Daugavas, sniedzot neapstrīdamus argumentus par tās graujošo ietekmi uz vidi un Baltijas jūras baseina piesārņojumu. Investorus ietekmēja arī emocionālais faktors: katrai valstij un tautai ir savi svētumi, kuriem pieder arī mūsu Likteņupe.
– Padomija Latvijai atņēma Staburagu, Pērses ūdenskritumu un nogremdēja Kokneses pilsdrupas, jūs taisāties sagandēt pārējo Daugavu. Upes, pie kurām pirms 20 gadiem likvidēta celulozes ražošana, joprojām ir pasaulē netīrākās, bet Daugava dod dzeramo ūdeni pusei Rīgas iedzīvotāju!
Otrais riņķis
Zinātniece darbojusies Vides ministrijas Vides konsultatīvajā padomē.
– Mums jau likās, ka Daugavai nekas nedraud, izņemot Krievijas un Baltkrievijas rūpniecisko, lauksaimniecisko un municipālo piesārņojumu, bet tad ieradās biedrības “Zīda ceļš” pārstāvis ar pieteikumu transporta sistēmas “Rīga – Hersona” izveidei. Ministrijas atbilde bija kategorisks ne. Divus gadus bija klusums, bet 2009. gadā Universitātē ieraudzīju biedrības “Jaunais Zīda ceļš” un akcionāru biedrības “Arha” aicinājumu augstskolas pensionāriem ierasties ar pasi un naudu projekta “Daugava Latvijai” atbalstam un akciju iegādei. Dzirdot plānus dabūt upi koncesijā uz 99 gadiem, lai realizētu monstrālu ieceri radīt enerģētikas un transporta sistēmu līdz Melnajai jūrai un pat Kaspijai, cēlos teikt: tas Daugavu nolemtu nāvei. Darbojoties Kaspara Gerharda vadītajā Satiksmes ministrijas darba grupā šī projekta izvērtēšanai, nostrādāja arī arguments, ka plānotais ūdens ceļš vienā vietā skar Pripetas upes riska zonu. Pa Daugavu iecerētā baržu kustība ar 20 minūšu intervālu, plānotie 15 termināļi, arī vairāki HES ar iebetonētiem krastiem totāli sabojātu vidi un ūdeni…
Satiksmes ministrija nolēma šo projektu valdībā nevirzīt, taču drauds turpmākajos 30 gados to iedabūt Nacionālās attīstības programmā ir palicis. Minētās organizācijas un vēl a/s “Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa” 2010. gadā nāca klajā ar referenduma ierosināšanu par šī projekta realizāciju. Tā vietā gan sekoja parakstu vākšana par otru valsts valodu, un nākamnedēļas referendums iezīmējis otro riņķi cīņā par Latvijas pastāvēšanu, drošību un neatkarību, kurai uzglūn lielais brālis ne bez vietējo pakalpiņu līdzdalības. Vājš mierinājums, ka daļa no viņiem naudas dēļ sagājuši ragos un tiesājušies…
Rīcība
Tikmēr LU Bioloģijas institūtam sadarbībā ar Daugavpils universitātes Sistēmiskās bioloģijas institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu izdevies panākt Augšdaugavas iekļaušanu Pasaules mantojuma nomināciju sarakstā. Nominētā vieta – Aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava – ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija (NATURA 2000) ar tajā ietilpstošo 1990. gadā dibināto 52 325 ha lielo dabas parku “Daugavas loki”, kas atrodas Daugavpils un Krāslavas novados. Abi novadi ir starptautiski nozīmīgi arī pārrobežu dabas aizsardzības – sugu un biotopu saglabāšanai – un ekoloģiskā koridora uzturēšanai. Jāatceras, ka parka dibināšanu rosināja D. Īvāna 1986. gadā aizsāktā kustība pret Daugavpils HES būvniecību, kas ievadīja Latvijas Trešo Atmodu.
Minētās teritorijas, kur saglabājies cilvēku darbības neizmainīts Daugavas posms, izcilība ir ainavas, bioloģiskā daudzveidība un kultūrvēsturiskā vērtība. Tā ietver pilnasinīgu rituāli sakrālo, sociāli ekonomisko un ekoloģisko ainavu, kuras pamats ir Daugavas 9 loki, kas ar saviem līkumiem, krācēm un avotiem veido dabisku ūdeņu attīrīšanas filtru no augšteces nākošam piesārņojumam.
Aizsargājamais apvidus ar izcilu integrētu kultūras un dabas mantojumu vienlaikus ir rets gadījums, vadoties pēc UNESCO izvirzītajiem kritērijiem. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir tikai divas ar Eiropas upēm saistītas vietas: Reinas augšteces ieleja Vācijā un Donavas delta Rumānijā. Pērnā gada nominācijās kā jauna teritorija iekļauta Salaomi upes delta Senegālā. Latvijas nominētā Augšdaugava ir patiesi unikāla. Par to pārliecinājušies visi, kas izmantojuši iekopto tūrisma infrastruktūru, bildējot fantastiskas ainavas, tur atrastos dabas brīnumus un daudzu paaudžu veidoto kultūrvidi. Priekšā svarīgākais posms – nostiprināt Daugavas status quo: tās baseina tradicionālo izmantošanu un esošo vērtību saglabāšanu ar UNESCO Pasaules mantojuma statusa aizsardzību.
Praktiskie apsvērumi
Elmīra Boikova uzsver: laika nav daudz – apmēram gads pēc iekļaušanas pagaidu sarakstā (UNESCO Tentative list) 2011. gada 25. februārī.
– Iekļūšanai Mantojuma sarakstā Daugavas loki izvirzīti pēc trim kritērijiem. Pasaules mantojumā ir tikai 23 jauktā tipa objektu, tas nozīmē, ka jābūt ļoti spēcīgam pamatojumam. Kaut arī Augšdaugavas labā strādā jau esošo teritoriju statuss un virkne ES dokumentu, svarīgi akcenti saistāmi ar vides, jo īpaši ūdens kvalitāti Daugavas sateces baseinā, kas būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģiju. Būdama daļēji iekšzemes jūra, jo ūdens apmaiņa ar Atlantijas okeānu ir lēna – gadu desmitiem vien caur Dānijas šaurumu, mūsu jūra joprojām ir stipri piesārņota, visvairāk austrumu piekrastēs.
Daugavas sateces baseins Latvijā aizņem 42 % teritorijas, kur top 70 % valsts kopprodukta. Vairāk nekā pusē tecējuma caur Latviju upe 3 HESu darbības dēļ jau ir stipri pārveidota un zaudējusi dabisko plūdumu. Ūdens kvalitāti nodrošina vien Daugavas loku pašattīrīšanās kapacitāte.
Kā Eiropā nozīmīgākais iekšzemes ūdens ceļš arī nākotnē iezīmēts vien Reinas – Donavas artērija.
Daugava ir upe, kur pārklājas cilvēku kultūrvēsturiskās pēdas un daudzu mērenās joslas sugu izplatības robežas. Vides industrializāciju civilizētajās valstīs nomaina prioritātes piešķiršana dabas vērtībām. Tāpēc, balstoties uz visiem starptautiskajiem instrumentiem, ir iespējams aizsargāt Daugavu no iznīcības.
Viens nav karotājs
Šim teicienam piekrīt arī zinātniece, kura ir gatava turpināt uzsākto, kaut arī aizņemta tiešajā darbā. Daugavas sardzē iesaistījušies vairāku nozaru speciālisti un zinātnieki, jo īpaši no Daugavpils universitātes. Lieli atbalstītāji ir Krāslavas un Daugavpils novadu vadītāji. Galvenais ir pārliecināt ļaudis, ka UNESCO aizstāvībā ņemtā Augšdaugava neliegs iedzīvotājiem ganīt savus lopus, kopt sējumus, attīstīt savus uzņēmumus un pakalpojumus. Mēs reti aizdomājamies par to servisu, ko sniedz daba ar svaigu gaisu, ūdens pašregulēšanas spēju un visām citām veltēm. Elmīra baidās no zemiskuma, meliem un viltus, ko parādījuši eventuālie racēji. Arī no valdības neizdarībām, kas novedušas pie atkārtotas cīņas par valsts valodu un neatkarību. Tagad nepieciešams valdības atbalsts un finansējums attiecīgo ekspertu iesaistei valstiski svarīgajā Daugavas jautājumā, lai panāktu tās iekļaušanu Mantojuma sarakstā.
– Tad vajadzēs pateikt racējiem fantastisku paldies, jo bez viņu aktivitātēm diez vai mēs paši iedomātos ar pasaules aizsargājamās teritorijas statusu aizlikt šim projektam kāju priekšā!
