“Latvijas vēja parki” nesaskata sava projekta negatīvu ietekmi uz privātiem vēja parku attīstītājiem un meklē vietas, kur izvērsties 27
Valsts uzņēmumu veidotās SIA “Latvijas vēja parki” ienākšana Latvijas tirgū negatīvi neietekmēs privātos vēja parku attīstītājus, intervijā aģentūrai LETA pauda “Latvijas vēja parku” valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko.
“Es teiktu, ka tieši pretēji, jo pētījumi liecina, ka Latvijā šī nozare līdz šim nav attīstījusies. Lai kopumā vēja enerģētikas nozarē samazinātu kapitālieguldījumu apmērus ir ļoti būtiski, lai ir kāds liela apjoma projekts, kas palīdz veidot infrastruktūru un piegāžu ķēdes.
Tādēļ šis projekts patiesībā dos lielisku iespēju arī pārējiem vēja parku attīstītājiem īstenot savus projektus,” sacīja Boreiko, piebilstot, ka “Latvijas vēja parki” attīstīs vēja parkus uz tirgus principiem un bez papildu valsts ekonomiskā atbalsta.
Tāpat viņa noliedza, ka nākotnē būtu problēmas sadzīvot ar potenciālo Latvijas un Igaunijas kopprojektu – jūras vēja parku “Elwind”, par kuru tika spriests iepriekš.
“Mūsu projekts ir uz sauszemes, “Elwind” ir atkrastes vēja projekts un tajā ir iesaistīta Latvija un Igaunija. Pēc būtības šiem abiem projektiem nav pārklāšanās, un tie var dzīvot paralēlu dzīvi. Arī pētījumi liecina, ka vēja potenciāls gan sauszemē, gan atkrastē Latvijā nav ne tuvu izmantots,” pauda Boreiko.
Netiekot saskatītas arī problēmas tajā, kā abi projekti varētu izmantot elektrības pārvades jaudas, jo “Elwind” projektā jautājums par pārvades jaudām tiek risināts atsevišķi no esošās sistēmas.
Boreiko arī noliedza, ka “Latvijas vēja parki” nākotnē varētu domāt par parku izbūvi jūrā, jo pašlaik tādu plānu neesot.
“Latvijas vēja parki” pēta sešas vietas, kur potenciāli varētu izbūvēt jaunos vēja parkus, taču to, kur tieši atradīsies vēja parki, noteiks ietekmes uz vidi novērtējums un vēja ātruma mērījumi.
“Uzdevums pašlaik ir, ka “Latvijas vēja parkiem” ir jāspēj saražot 2,8 teravatstundas.
Mūsu vērtējumā tam būs nepieciešamas no 100 līdz 120 turbīnām, kādas pašlaik piedāvā ražotāji šādiem mežu projektiem.
Tomēr te nedrīkst skriet vilcienam pa priekšu un no sākuma ir jāveic vēja mērījumi konkrētajās vietās. Tikai tad varēs precīzi pateikt, cik un kādas turbīnas mums ir vajadzīgas.
Tomēr, ja mēs rēķināmies ar šīm 100-120 turbīnām, tad vietu skaits būtu no četrām līdz sešām,” sacīja Boreiko.
Potenciālās vēja parku atrašanās vietas tiek pētītas Kurzemes piekrastē, Rīgas jūras līča piekrastē pie Salacgrīvas un Ainažiem, kā arī Vidzemes un Latgales augstienēs.
Jau vēstīts, ka kompānija “Latvijas vēja parki” tika reģistrēta šogad 22. jūlijā. Kompānijas pamatkapitāls, pēc “Firmas.lv” datiem, ir divi miljoni eiro, un 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder “Latvenergo”, bet 20% – “Latvijas valsts mežiem” (LVM).
Ministru kabinets šogad 21. jūnijā deva atļauju “Latvenergo” un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.
Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 MW lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) – Pļaviņu HES.
Ministru kabinets šogad 22. februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi “Latvenergo” un LVM dibinātajam kopuzņēmumam.
Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.
