44
Ģeopolitiskā situācija vai valstiskais vājums?
Tieši tāpēc gaisā virmo vēlēšanās pēc kanāla krievu valodā, apzināti paplašinot krievu valodas telpu. Tieši tāpēc multenītes televīzijā ir tikai krievu un angļu valodā un no 32 miljoniem eiro Valsts akciju sabiedrība “Lattelecom” peļņas tulkojumu latviešu valodā nodrošināt nevar. Tieši tāpēc nespējam panākt attiecīgo valodas normu īstenošanu radio un televīzijā Latgalē, par ko ir runāts tikpat bieži kā par pareizticīgo Ziemassvētkiem utt.
Tas viss tikai norāda uz to, ka valsts pilsoniskais un nacionālais satvars pagaidām nevar nodrošināt nedz nepilsoņu institūta izbeigšanu, nedz integrētu sabiedrību. Tas arī neļauj šobrīd apzināti palielināt to cilvēku skaitu, kuru pilsoniskā lojalitāte nav pietiekami nodrošināma, ja paši nespējam nostiprināt pat tik grūti iedibināto latviešu valodas valstisko statusu, nerunājot jau par tādu nacionālas valsts rādītāju kā nacionālo identitāti? Arī Eiropā tagad sāk parādīties tieši pretējas vēsmas pilsonības jautājumu risināšanā sakarā ar pilsonības piešķiršanu imigrantu bērniem.
Bet varbūt mūsu valsts zināmā mērā jau ir cita valsts, ar faktiski divām valsts valodām, jo krievu valoda nepārprotami saglabājusi daudzas oficiālas valodas, nevis “minoritātes” valodas pazīmes.
Gribu cerēt, ka jaunajam izglītības ministram Kārlim Šadurskim, kas aktīvi, konsekventi un pārdomāti uzsācis reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, pietiks gudrības, nacionālas stājas un šoreiz pats galvenais – izturības, lai tās turpinātu. Sperti būtiski soļi izglītības sistēmas sakārtošanā. Tikai žēl, ka mēs visi kopā baidāmies veikt padziļinātas reformas. Vai tā ir tikai ģeopolitiskā situācija, kas liedz mums to darīt, vai arī mūsu valstiskais vājums?
Bet viss varbūt tāpēc, ka Meža kapos joprojām apzināti goda vieta ierādīta latviešu tautas likteņu lauzējam, nodevējam Vilim Lācim, kura piemineklis tik fantastiski labi aizsedz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli, tāpat kā bez lustrācijas palikušie ir labi palīgi Krievijai informācijas karā un Latvijas kā nacionālas valsts brucināšanā. Katrs no mums veido mūsu valsti. Kādu?
