Publicitātes foto

Latvijas valsts mežu Zemgales reģiona klientu centrs – 2021. gada ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2

Oskars Zemītis, žurnāls “Baltijas Koks”

Latvijas valsts mežu (LVM) nesen atklātais Zemgales reģiona klientu centrs konkursā Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2021 ieguvis pirmo vietu nominācijā Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2021. LVM Zemgales klientu centra celtniecībā galvenokārt izmantoti kokmateriāli, kas apvieno gan modernu dizainu, gan parāda koksnes kā videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Zemgales reģiona klientu centra būves risinājuma pamatā ir līmētas koka konstrukciju kolonnas ar zāģētu koka dēļu apšuvumu, kas ir siltināts ar kokšķiedru vates izolāciju, uz jumta ir uzstādīti saules paneļi un apgaismojumam izmantotas LED lampas, kas ievērojami samazina enerģijas patēriņu.

Būvniecībā izmantotas inovatīvas metodes, bet viss process kopumā organizēts, izmantojot būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmu. Kopumā ēkas celtniecībai izmantoti aptuveni 1500 kubikmetri koksnes. Intereseanti, ka ēka celta uz mākslīga uzbēruma, lai nebūtu problēmu ar Jelgavas augstajiem gruntsūdeņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Publicitātes foto

Viens no projekta galvenajiem mērķiem bija popularizēt koksnes kā būvmateriāla izmantošanu administratīvo ēku būvniecībā Latvijā. Līdz šim publiskajā sektorā Latvijā no koka būvētas ēkas varēja sastapt ļoti reti, lai arī privātajā sektorā koksne kā būvmateriāls ir daudz populārāks.

«Latvijas valsts meži ir apņēmušies popularizēt koksnes izmantošanu būvniecībā, jo tas ir atjaunojams resurss un galvenais produkts, ko mēs ražojam,» uzsver LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes būvniecības vadītājs Uģis Perševics.

Kopumā LVM klientu centri ir astoņās pilsētās, bet vēsturiski ne visos ir bijušas pietiekami lielas telpas, lai vietas pietiktu visiem darbiniekiem. Šāda situācija bija Jelgavā un arī Dundagā, kur klientu centrs jau ir pabeigts, kā arī Valmierā, kur tas vēl ir tapšanas stadijā. Šajos klientu centros situācija bija līdzīga: viena daļa darbinieku strādāja nomātās telpās, bet otra – valdījumā esošās telpās.

Publicitātes foto

«Pēc mūsu aprēķiniem ir pierādījies, ka pašu izbūvētas un atbilstošas klases klientu centru un biroju telpas sanāk finansiāli izdevīgāk izmantot, nekā nomāt no citiem, tāpēc tika uzbūvētas jaunas ēkas gan Jelgavā, gan Dundagā un nākotnē plānotas arī Valmierā. Valmierā šobrīd ir būvprojekta ekspertīzes noslēguma stadija, kur atkarībā no situācijas un investīcijām tuvākajā laikā sāksies būvdarbi.

Pārējos reģionos šis jautājums šobrīd vēl nav tik aktuāls un līdzīgus projektus neplānojam. Šobrīd gan vēl neesam realizējuši nevienu projektu, bet nākotnē plānots koksni izmantot arī ražošanas ēku būvniecībā struktūrvienībā Sēklas un stādi, kur tā tiks izmantota ražošanas angāru izveidē stādu šķirošanas un apstrādes kompleksiem,» stāsta Uģis Perševics.

Lielākus projektus vienmēr ir bijis grūtāk saskaņot ar dažādām iestādēm neatkarīgi no būvniecībā izmantotajiem materiāliem, bet LVM jau ir pielāgojušies un saprot, cik tas process aizņem laika un kādi papildu pasākumi jāveic, lai varētu koka konstrukciju ēkas uzbūvēt.

Reklāma
Reklāma

«Protams, privātmājām būvprojektus saskaņot ir daudz vienkāršāk nekā ražošanas angāriem vai publiskām ēkām. Visaktuālākās joprojām ir ugunsdrošības prasības. Lai tās apmierinātu, ar atsevišķiem risinājumiem ir jāiet cauri speciālām komisijām. Tas prasa papildu līdzekļus un laiku, bet, ja projekta sākumā šie faktori tiek ņemti vērā, tos var daudz vieglāk pārvarēt.

Protams, atsevišķas nianses sanāks dārgāk un ilgāk atrisināt, bet kopumā rezultāts, manuprāt, būs cilvēkiem tīkamāks,» uzskata Uģis Perševics.

Publicitātes foto

Latvijā līdz Dundagas klientu centra pabeigšanai bija ļoti dažādi piemēri, kur tika izmantotas liela mēroga koka konstrukcijas – gan labi, gan slikti. Dundagas klientu centra realizācijā lielākais izaicinājums bija atrast būvnieku, kurš kvalitatīvi un bez būtiskas aizķeršanās spētu projektu realizēt.

«Kad nonācām līdz Jelgavas projektam, tas vairs nebija tik aktuāli, jo jau bija uzkrāta pieredze un arī citur Latvijā jau bija pabeigti līdzīgi projekti, kas būvniekiem ļāva pieredzi uzkrāt, kā rezultātā ļoti lieli izaicinājumi projekta realizēšanā vairs neradās.

Par rādītājiem – cik ļoti ilgtspējīga šī ēka būs realitātē, varēsim pretendēt uz citu apbalvojumu, kad šī ēka jau būs nokalpojusi vismaz vienu gadu, tātad veselu ekspluatācijas ciklu. Tad redzēsim, vai plānotās energoefektivitātes vērtības atbilst realitātei.»

Publicitātes foto

«Mūsu vērtēšanas komisijā bija dažādi eksperti, tostarp arī no Lietuvas – arhitekts Rimants Gedraitis, kas ar saviem objektiem ieguvis vairākas starptautiskas balvas. Visi eksperti viennozīmīgi atzīmēja projekta pārdomātību, vietējo materiālu izmantošanu, energoefektivitāti un to, ka šis projekts ir pieslīpēts, salīdzinot ar iepriekšējo klientu centru Dundagā.

Visiem žūrijas dalībniekiem LVM Zemgales klientu centrs viennozīmīgi bija favorīts numur viens,» uzsver konkursa organizatore, biedrības Building Design and Construction Council vadītāja Gunita Jansone.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.