Latvijas valsts mežos pie kurināmā iespējams tikt bez maksas 14
Iespēja valsts mežos pēc mežizstrādes malku pašpatēriņa vajadzībām vākt bez maksas daudziem iedzīvotājiem ir nopietns atspaids. Tomēr, ja citus gadus visa gada laikā to izmantoja aptuveni 2,5 tūkstoši mājsaimniecību, tad šogad AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šādu koksnes vākšanas atļauju skaitu izsniegusi jau pirmajā pusgadā. LVM Medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks lēš, ka tas saistīts gan ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, gan ar tās izraisīto kurināmā cenu pieaugumu.
Pēc mežizstrādes darbiem daļā cirsmu palikušās ciršanas atliekas lieti noder kā malka mājsaimniecībām. Tādēļ valsts mežos iedzīvotājiem bez maksas iespējams vākt ciršanas atliekas pašpatēriņa vajadzībām, nepieciešama vien koksnes atlieku vākšanas atļauja. Lai nepieļautu “biznesa taisīšanu” ar šo bezmaksas kurināmo, atļauju var saņemt tikai reizi gadā, turklāt tās darbības laiks ir no viena līdz trim mēnešiem.
Guntis Ščepaniks stāsta, ka cirsmu iepriekš iespējams gan nolūkot pašiem, gan, sazinoties ar iecirkņa mežkopi, noskaidrot, kādas cirsmas reģionā ir pieejamas, un kurā no tām iespējams saņemt ciršanas atlieku vākšanas atļauju. Mežkopju kontakti pieejami uzņēmuma mājas lapā lvm.lv, sadaļā “kontakti”. Atliek sameklēt savai dzīves vietai vistuvāk esošo iecirkņa mežkopi attiecīgajā LVM reģionā. Ja iepriekš nolūkotajai cirsmai kāds šādu atļauju jau būs izņēmis, mežkopis palīdzēs sameklēt citu piemērotu variantu. Ņemot vērā, ka koksnes vākšanas apjoms nav ierobežots, cirsmā, kurā ciršanas atlieku ir vairāk, var sarūpēt malku ne vien šai, bet arī nākamajai sezonai.
Arī ciršanas atlieku vākšanai ir savi noteikumi
“Atļaujas saņēmējam jāievēro visi mežkopja izstāstītie ciršanas atlieku vākšanas noteikumi. Piemēram, ja plānots lietot motorzāģi, ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai kā arī atbilstošam aizsardzības ekipējumam, bet, ja plānots darboties ar rokas zāģi vai cirvi, tiem jābūt nebojātiem, lai cilvēks pats sevi nesatraumētu, un obligāti jālieto darbam atbilstoši darba cimdi. Kā vienā, tā otrā gadījumā nepieciešams, lai darba vietā būtu pieejams pirmās palīdzības komplekts (aptieciņa).
Cirsmā aizliegts cirst augošus kokus, raut celmus un arī šķeldot atliekas. Toties resnākie zari, galotnes, nogrieztās ripas vai kluči ir malkas vācēja rīcībā. Tie visi jāizved no cirsmas, sagriezti īsākos par metru nogriežņos. Atļauts arī nozāģēt īsākus cirsmā esošos celmus, toties aizliegts zāģēt apzināti atstātos divus, trīs metrus garus sausos kokus, kā arī vākt par 25 centimetriem resnākus sauso koku stumbeņus, nolauztos kokus un kritalas. Ja darbi notiek uguns nedrošajā periodā, nav pieļaujama ugunskuru dedzināšana tur, kur tas nav atļauts. Mežā nedrīkst atstāt atkritumus. Tāpat koksnes atlieku vākšanas procesā nedrīkst bojāt mežu infrastruktūru – ceļus un meliorācijas sistēmas. Jāņem vērā, ka bojājuma nodarīšanas gadījumā tas malkas vācējam par saviem līdzekļiem būs arī jāsakārto,” norāda Guntis Ščepaniks.
Viņš uzsver, ka, vācot ciršanas atliekas LVM cirsmā, obligāti jābūt līdzi atļaujai. To var paprasīt uzrādīt gan LVM mežkopji, gan LVM drošības un kontroles daļas darbinieki, kuri uzrauga LVM mežus. Toties atļaujas saņēmējam pašam nebūt nav obligāti jānodarbojas ar koksnes atlieku vākšanu. Piemēram, ja atļauju izņēmusi vecmāmiņa, neviens neliedz mežā strādāt viņas mazdēlam kopā ar draugiem. Tikai atļaujai gan jābūt līdzi.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ gan nedrīkst ķerties klāt tik kārdinošajiem liela diametra sausajiem kokiem un kritušu koku stumbriem jeb kritalām, LVM Medību tiesību nomas procesa vadītājs teic, ka šī atmirusī, bioloģiski vērtīgā koksne ir barošanās vieta, slēptuve, dzīvotne atsevišķām kukaiņu sugām, nozīmīga daudzu augu pastāvēšanai, un līdz ar to arī dabas daudzveidības nodrošināšanai.
Trīs veidi, kā tikt pie kurināmā
LVM piedāvā arī citas iespējas apaļo kokmateriālu un malkas iegūšanai. Tikai pretstatā ciršanas atlieku vākšanai, tie ir maksas pakalpojumi. Piemēram, vietā, kur egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu rezultātā atrodas dažas sausas egles, un kurp nav ekonomiski pamatoti sūtīt tehniku to nozāģēšanai, uzņēmums šo egļu ciršanas tiesības un nocirstos kokus var arī pārdot. Tā kā to cenu nosaka tirgus, tad tā ir mainīga – kādā brīdī tā var būt diezgan augsta, citā – pat ļoti pieejama. Protams, jāraugās, vai šādi koki neatrodas speciāli izveidotā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tādā gadījumā no to nociršanas plāniem būs jāatsakās.
Tāpat LVM iespējams apkures vajadzībām iegādāties jauktu koku malku apaļo kokmateriālu veidā, nodrošinot arī piegādi uz pircēja norādīto vietu. Jāzāģē īsākos nogriežņos un jāskalda šī malka gan būs pašiem. “Rezumējot var teikt, ka LVM piedāvā trīs veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem tikt pie kurināmā. No tiem finansiāli dārgākais ir malkas kravas pasūtīšana un piegādāšana līdz pat namdurvīm, lētāk, nerēķinot pašu ieguldīto darbu, izmaksās sausas egles nozāģēšana mežā, savukārt ciršanas atlieku vākšana LVM apsaimniekoto mežu cirsmās ir pilnībā bez maksas, vajadzīga vien koksnes atlieku vākšanas atļauja,” saka Guntis Ščepaniks.
