Latvijas valsts meži pakāpeniski pārtrauks dekoratīvo stādu ražošanu un slēgs tirdzniecības plačus: “Tirgū ir pietiekams privāto dekoratīvo stādu piesātinājums”
18
LA.LV rīcībā nonāca informācija, ka “Latvijas valsts meži” (LVM) grasās slēgt stādaudzētavas. Tas radīja satraukumu, vai tā nav nesaimnieciska rīcība, ņemot vērā, ka stādaudzētavu izveidē ieguldīts, visticamāk, gana daudz resursu. Kas notiks ar audzētavām?
Lai noskaidrotu uzņēmuma viedokli par šo tēmu, sazinājāmies ar komunikācijas daļas vadītāju Tomasu Kotoviču, kurš uzreiz noraida ziņu, ka stādaudzētavas tiktu slēgtas, taču turpinājumā skaidro, kādas pārmaiņas notiks.
“Mēs apturam jaunu dekoratīvo stādu ražošanu. Vēl 2 gadus pārdosim esošos stādus, taču jauni vairs netiks ražoti. Pārtraucam jaunu dekoratīvo stādu sēšanu, spraudeņu izvietošanu,” skaidro LVM pārstāvis.
Kā iemeslu šādam lēmumam viņš min situāciju dekoratīvo stādu tirgū: “Mums tas nav ne izdevīgi, ne arī ir vajadzīgs konkurēt ar privātajiem uzņēmumiem, jo tirgus ir pietiekami piesātināts. Būtībā LVM dekoratīvo stādu audzēšanu saņēma kā “mantojumu” jau uzņēmuma izveides laikā. Protams, ka domājot par nākotni, mēs vērtēsim, kā rīkoties. Ja kādam vajadzēs lielu stādu apjomu, mēs varēsim par to runāt, jo mūsu spēks ir tieši lielražošanā un uzkrātajā pieredzē, līdz ar to šobrīd nesaku, ka dekoratīvo stādu ražošana tiek pārtraukta uz visiem laikiem. Pareizāk – mēs to pārtraucam, jo nevaram šajā jomā nodrošināt pietiekamu pelnītspēju.”
Pavisam cits stāsts esot ar mežu stādu audzēšanu, kas uzņēmumam ir un būs stratēģiski svarīgs virziens. Tikai pašiem audzējot mežu stādus, iespējams droši zināt, kādas sēklas ir izmantotas, kādi stādi nonāk LVM apsaimniekotajos mežos.
“Genētiski un fizioloģiski izcilu meža koku stādu audzēšana iz viens no Latvijas valsts mežu stratēģijas pamatakmeņiem. Mēs atbildam par to, lai mūsu bērnu un mazbērni saņemtu vēl labākus, ražīgākus un kvalitatīvākus mežus kā tie, kur saimniekojam pašlaik. Un meža stādi ir jauna meža sākums. Neuzskatām, ka kāds cits varētu nodrošināt tādu apjomu vai kvalitāti. Zinām, ka mūsu audzētie stādi ir labs materiāls, šajos meža koku stādos ir viss labākais, ko “Silavas” zinātnieki 40-60 gadu laikā ir radījuši.”
Vaicāts, kas notiks turpmāk ar dekoratīvo stādu audzētavām, T.Kotovičs norāda, ka plāns ir vietā audzēt mežu stādus, savukārt stādu plači tiks slēgti. Uzņēmuma skatiens esot vērsts nākotnē, pastāv iespēja, ka mazās audzētavas tiks pārprofilētas.
Kā liecina informācija LVM mājaslapā, šobrīd uzņēmumam ir 10 kokaudzētavas, kā arī 3 stādu tirdzniecības laukumi. Kokaudzētavas atrodas Strenčos, Mazsilos, Podiņos, Mežvidos, Kalsnavā, Popē, Jelgavā, Valmierā, Smiltenē un Pļaviņās, savukārt stādu tirdzniecības laukumi Rīgā, Daugavpilī un Salaspilī. Tāpat darbojas arī interneta veikals, kurā tiek piedāvāts stādus piegādāt visā Latvijas teritorijā.
Tāpat arī mājaslapā norādīts, ka “LVM Sēklas un stādi” kokaudzētavās aug kvalitatīvi un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemēroti dekoratīvo koku un krūmu stādi. Gan augu krāsu, gan augstuma izvēle ir tik plaša, ka ikviens interesents var atrast savam dārzam piemērotākos stādus.
Ielūkojoties LVM 2023. gada darbības rezultātos, redzams ka uzņēmums pagājušo gadu ir noslēdzis ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā, savukārt no 2023. gada peļņas LVM valsts budžetā iemaksās 176,7 miljonus eiro.
2023. gadā kopumā klientiem piegādāti 53,6 miljoni meža koku stādu, tai skaitā ārējiem klientiem pārdoti 26,0 miljoni jeb 48 %. Uz citām valstīm pagājušajā gadā eksportēti 9,6 miljoni LVM izaudzēto meža koku stādu. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn realizēto stādu apjoms samazinājies par 13 % jeb 7,8 miljoniem stādu. Pārdošanas apjomus vietējā un eksporta tirgos ietekmēja vairāki faktori: Latvijā samazinājumu ietekmēja izmaiņas likumdošanā, kas noteica mazāku stādu skaitu uz vienu hektāru atjaunojamā meža, savukārt būtisko pieprasījuma kritumu eksporta tirgos veicināja koksnes tirgus sabremzēšanās, kā arī Zviedrijas nacionālās valūtas kursa vājināšanās pret eiro.
