Latvijas valdība Miera prēmiju nedabūs 0
Kaut kas noticis ar līdz šim miermīlīgo reformu un tiesiskuma koalīciju. Nebija domājams, ka šie cilvēki ierunātos piepaceltā bargākā nebalsī. Koalīcijas padomē viņi apspriedās pie kamīna ar tējas glāzi un cukura graudu rokās, un jebkurā brīdī viena partija bija gatava izpildīt otras partijas trīs karstākās vēlēšanās.
Pret reņģēdājiem iedzīvotājiem partijas arī izturējās pazemīgi, aicināja uz Saeimas vai valdības namu izklaidēties, pacienāja ar kafiju un kūkām – tagad šī filantropiskā politika ir apvērsta kājām gaisā, vēkšpēdu! Tagad, katru rītu ieslēdzot televizoru vai atverot svaigo avīzi, uzzinām šausmīgas vēstis, ka, asu zobu ievainots, kritis ievērojams ierēdnis, ka ministrs A nosolās pa priekšu spīdzināt, bet pēc tam nolaist no kātiem padotos. To vien runā, kā atkal kādu amatu personu jāvelk uz tiesībsargājošām iestādēm ar neslēptu mērķi pēc tam šo nelaimīgo ļautiņu nogādāt penitenciārajās iestādēs. Nevienai institūcijai šai zemē vairs nav sargājoša zibensnovedēja, neviens amatvīrs vairs nav drošs, ka viņš nu būs tas, kas sauss izies no ūdens, jo līdz šim taču bija neaizskarams un visa viņa sabiedriskā dzīve un darbošanās ir bijusi kā uz baltas, tīras lapas. Asinsnolaišana var skart pat tos štata ierēdņus, kas savā resorā jau kļuvuši par mēbelēm, kuri ir amatā izturēti kā konjaks ar XO zīmi! Starp āmuru un laktu rauj vienalga kuru, vai viņš banku vai lidlauku uzraugs, vai cilvēks strādājis uz dzelzceļa vai pašvaldībā – visiem jājūtas, kā dzīvojot uz pulvermucas vai virs Visaginas atomstacijas. Kāpēc un kas tā koriģējis valdošo līdzšinējo mieramiku bezbēdīgo, labsirdīgo un lādzīgo politiku un ieturētību valsts pārvaldē, ka tie kļuvuši vēl nešpetnāki par pekles direkciju? Kā tas kondensējies agresīvā varturībā, kad nenieka nemaksā, kā vilkiem kazlēnu paķert no ganāmpulka, kā lapsām vistiņu aizstiept no kūts, un tu nezini, kurš būs nākamais, par kuru bēdu vēstis izziņos jau no agra rīta.
Vai tas pēc grafika būs kāds noboksēts autoceļu direktors vai Brīvības bulvāra 36 garderobists, kuru paraus uz zobārsta krēslu, lai paveiktu visbriesmīgākās un nehumānākās operācijas ar borēšanu un augoņa izgriešanu?
Nezinu, varbūt nederēja ministrus kaitināt kuru katru brīdi un kurai katrai tantai piedraudēt viņiem ar demisijas rakstu pieprasīšanu. Ja nu tas pielējis eļļu ugunī un ozverīnu ministru asinsrites sistēmā? Zināms, ka sabiedrībā mūsdienās kā melnajā caurumā izzūd iecietība, žēlsirdība un citas līdzjūtīgas īpašības. Ir ļaužu družīna, kam taisni tīkami, ka vai katru dienu kādu darboni izvelk kā melno Pēteri, un tas liekas kas saldāks par torti “Cielaviņa”. Viņi priecājas – cik valdošā koalīcija teicamā kondīcijā, cik naigi brauc kā ar tankiem. Taču ar tādiem līdzekļiem un metodēm nav ko cerēt, ka citugad Latvijas valdība saņems Nobela Miera prēmiju, kā šogad laimējās Eiropas Savienībai.
