Latvijas uzņēmumi neprasa striktu darbinieku atgriešanos birojos, tā vietā izvēloties jauktu modeli 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas uzņēmumi, izņemot ražojošos, neprasa striktu darbinieku atgriešanos birojos, tā vietā izvēloties jauktu modeli – dažas dienas birojā, dažas – no mājām.
Darbinieku atgriešanās pēc darba no mājām uz darbu atpakaļ birojos ir samērā pretrunīga tēma. Ārvalstu prese raksta par dubultstandartiem šajā ziņā, ka darbinieki ir neapmierināti ar to, ka viņiem jāatgriežas strādāt birojos, bet vadība bieži vien turpinot strādāt no mājām. Šo iemeslu dēļ, kā arī sakarā ar grūtībām produktivitātes mērīšanā un savstarpējās komunikācijas trūkumu darbinieku vidū, daži pētnieki uzskata, ka pašreizējais attālinātā darba modelis izzudīs vispār un darbiniekiem būs jāatgriežas birojos.
Latvijā – jauktais modelis
Latvijā šādas tendences pagaidām manāmas nav. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga saka, ka attālinātais darbs Latvijas uzņēmumu dzīvē ir ienācis uz palikšanu.
“Jau pirms Covid-19 daudzviet Eiropā un arī dažviet Latvijā darbiniekiem piedāvāja jauktu nodarbinātības modeli – dažas dienas birojā un dažas no mājām. Nemaz tik viegli sākumā negāja, zinu vismaz vairākus uzņēmējus, kas teica, ka to nevarēs un tas mums neder, bet kovida laiks pierādīja, ka var un vajag. Šobrīd atgriezusies situācija, ka vismaz daļēji birojos ir jāatgriežas.
Darbam no mājām, skatoties no uzņēmuma viedokļa, ir vairāki plusi un vairāki mīnusi.
Pie plusiem varētu pieskaitīt iespēju ieekonomēt pietiekami daudz līdzekļu, nenodarbinot darbinieku birojā, – samazinās izmaksas par biroja uzturēšanu un darba vietu iekārtošanu birojā.
Darbinieks, strādājot no mājām, ieekonomē transporta un, iespējams, arī sabiedriskās ēdināšanas izdevumus, kā arī laiku, kas nav jātērē pārvietojoties. Pie mīnusiem varētu pieskaitīt zūdošo piederības sajūtu uzņēmumam un kolēģu savstarpējās komunikācijas trūkumu. Mēģinot sabalansēt plusus ar mīnusiem, vairums uzņēmumu piedāvā hibrīdu nodarbinātības modeli – daļēji birojā, daļēji attālināti. Manuprāt, tas arī ir optimālais modelis, jo sadzīt visus atpakaļ birojos šobrīd vairs nav nepieciešams – Covid-19 laikā cilvēki ir pieraduši paši organizēt savu darbu, turklāt attālinātais darbs dod lielāku brīvības sajūtu, kā arī sajūtu, ka darba devējs tev uzticas.
Protams, ražojošajos uzņēmumos situācija ir atšķirīga un daudzi no tiem prasa pilnīgu atgriešanos uzņēmuma telpās. Skaidrs, ka ražošanas procesu no mājām paveikt ir neiespējami, taču šie uzņēmumi prasa arī uzņēmuma administrācijas atgriešanos darba telpās, kas varētu daļēji strādāt arī no mājām.
Taču te parādās jautājums par godīgumu un vienādu attieksmi pret visiem – ja reiz jāatgriežas darbiniekiem, tad jāatgriežas arī administrācijai. Neskatoties uz šo faktu, jāatzīmē, ka darba intervijās darbinieki Latvijā arvien vairāk interesējas par iespējām strādāt attālināti un uzdod jautājumus par to. Iespēju vismaz daļēji strādāt attālināti daudzi darbinieki ļoti novērtē.
Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas sākumposmā daudzi pamatoti uztraucās, vai, strādājot no mājām, būs iespējams nodrošināt pietiekami drošu un aizsargātu interneta komunikāciju, kas aizsargātu uzņēmumu konfidenciālos datus no nevēlamas intereses. Jāsaka, ka pa šiem gadiem uzņēmumu drošības sistēmas ir pietiekami attīstījušās un šobrīd šādu bažu vairs nav.”
Nekad vairs neatgriezīsies
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš domā, ka darba vide vispār vairs neatgriezīsies pie modeļa, kas paredz darbu no biroja piecas dienas nedēļā. “Protams, daudzi uzņēmumi nosaka, ka kaut kādos noteiktos brīžos birojā ir jābūt obligāti, bet, kas attiecas uz pārējo darba laiku, atkarībā no uzņēmējdarbības specifikas bieži vien tiek pieļauts, ka darbinieks pats izvēlas, kad atradīsies birojā un kad strādās attālināti. Man šķiet, ka šis modelis ir uz palikšanu un gadījumi, kad prasīs striktu atgriešanos birojos, būs samērā reti.
Jāpiebilst, ka pie uzņēmumiem, kas pazīstami ar savu liberālo attieksmi pret attālināto darbu, ir “Tet”, kurš pandēmijas laikā piedāvāja saviem darbiniekiem trīs mēnešus strādāt no jebkuras vietas pasaulē, kā arī “Circle-K” un “LMT”. Arī banku vidē attālinātais darbs kļuvis samērā izplatīts.
“Tet” pārstāve Laura Jansone informē: “Pēdējo gadu laikā ir nostiprinājusies pārliecība, ka elastīga darba organizācija strādā labi un var būt pat produktīvāka, jo darbiniekiem ir izvēles iespējas sava darba organizācijai starp biroju un mājām, kā arī balansam ar privāto dzīvi. Šī gada februārī veiktajā aptaujā 77% darbinieku atzina, ka elastīga darba vide ir labākais, ko “Tet” ir ieviesis pēdējo divu gadu laikā.
Šobrīd ir skaidrs, ka iepriekšējā formātā vairs uzņēmums neatgriezīsies – darbinieki vēlas saglabāt elastīgo darba pieeju, līdz ar to kompānija turpina pielāgoties nākotnes vajadzībām. “Tet” birojs pamatā ir satikšanās, iedvesmas un ideju apmaiņas vieta.
Šī brīža “Tet” elastīgās darba dzīves modelis nosaka vismaz vienu dienu mēnesī darbam birojā, tomēr komandas un ikdienas pienākumi veido dažādus ritmus, piemēram, komandas reizi nedēļā tiekas birojā, kad kolēģi darba vidē tiekas un strādā kopā klātienē. Tāpat arī “Tet” saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumi to atļauj, sniedz iespēju līdz trīs mēnešiem gadā strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Kolēģi, kuri šo iespēju ir izmantojuši, atzīst, ka šāda darba pieredze viņus pilnveido arī kā personības.”
