Latvijas uzņēmēju noskaņojums oktobrī uzlabojies mazumtirdzniecībā, bet pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā 17
Uzņēmēju noskaņojums šogad oktobrī uzlabojies mazumtirdzniecībā, kamēr pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā saglabājies bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Mazumtirdzniecībā 2023.gada oktobrī noskaņojuma rādītājs, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija 4,4%, kas, salīdzinot ar septembri, ir pieaugums par 1,8 procentpunktiem.
Pārtikas preču mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 2,9 procentpunktiem un bija 0,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 6,4 procentpunktiem un bija 0,9%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka izteikta uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās (par 13,8 procentpunktiem) oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija degvielas mazumtirdzniecībā, kur noskaņojuma rādītājs samazinājies līdz – 12,3%. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties (par 3,1 procentpunktu) un otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-6,4%). Taču automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī auto remontā un apkopē noskaņojuma rādītājs, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies un saglabā pozitīvu vērtību, proti, bija 7,1%.
Oktobrī 22% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par diviem procentpunktiem. Joprojām turpina pieaugt to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norādījuši konkurenci tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs oktobrī atkal sasniedzis jaunu maksimālo vērtību (55%) kopš 2017.gada janvāra, un trīs mēnešus pēc kārtas vairāk nekā puse mazumtirgotāju konkurenci atzīmē kā ierobežojošu faktoru.
Vienlaikus 29% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, 21% – darbaspēka trūkumu, bet 10% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši finansiālas grūtības, kas ir kāpums par diviem procentpunktiem, salīdzinot ar septembri.
Pakalpojumu sektorā oktobrī, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -2,3%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir pasliktinājies par 3,8 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē norāda, ka noskaņojuma rādītāji, kā ierasts, dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie oktobrī, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, ir uzņēmēji, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus (16,7%) un veic finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu papildinošas darbības (16,1%), kā arī ceļojumu biroji un tūrisma operatori (14,6%) un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniedzēji (13,3%). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji oktobrī ir izmitināšanas (-20,5%) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (-13,4%) nozarēs, kā arī sauszemes transporta pakalpojumos(-13,1%). Kopumā oktobrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs.
Oktobrī 36% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kamēr 38% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā septembrī, savukārt darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši 15%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Vienlaikus 11% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo finansiālas grūtības, bet 13% – dažādi citi faktori.
Būvniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs oktobrī bija -12,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par 0,7 procentpunktiem.
Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 10,5 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 4,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītājs oktobrī, salīdzinot ar septembri, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, tostarp inženierbūvniecībā – par 10,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā – par 6,1 procentpunktu, bet specializētajos būvdarbos – par 3,6 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti oktobrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums, ko norādījuši attiecīgi 33% un 31% respondentu. Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādījuši attiecīgi 11% un 5% būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmējuši 17%, bet dažādus citus faktorus minējuši 4% respondentu. Vienlaikus 27% aptaujāto uzņēmēju neizjūt būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs oktobrī bija -8,2%, kas, salīdzinot ar septembri, ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieaudzis farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 8,7 procentpunktiem, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 3,9 procentpunktiem, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 1,5 procentpunktiem. Savukārt noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 4,7 procentpunktiem, pārtikas produktu ražošanā – par 2,5 procentpunktiem, kā arī gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā – par 4,3 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, sešās nozarēs vērojams noskaņojuma rādītāja pieaugums, 16 nozarēs – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru oktobrī minējuši 49% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 20% un 14% respondentu, bet materiālu vai iekārtu trūkumu norādījuši 12%. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi minējuši 6% uzņēmēju, tostarp minēts arī izmaksu kāpums. Savukārt 22% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2023.gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 94,1 (iepriekšējā mēnesī – 96,2). Oktobrī, tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos, šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks kā Eiropas Savienībā kopumā, kur attiecīgais rādītājs ir 93,1.
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.-2022.gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs oktobrī bija 98,7 (iepriekšējā mēnesī – 99,3). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000-2022.gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Savukārt ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 24,9 (iepriekšējā mēnesī – 19,9). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Oktobrī nenoteiktība pieaugusi visās minētajās jomās, bet vislielākā ietekme uz kopējo pieaugumu bija pakalpojumu sektora uzņēmēju un patērētāju vērtējumam.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
