Daugavā pie Mangaļsalas AS “Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana ,
Daugavā pie Mangaļsalas AS “Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana ,
Publicitātes foto

Latvijas upēs palaiž 600 000 iezīmētu lašu mazuļu 0

“Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā pie Mangaļsalas. Tāpat noticis sekmīgs nārsts zivju mākslīgajās nārsta ligzdās Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles, Liepkalniem un Jēkabpils, informē uzņēmums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Šogad Daugavas grīvā ielaidīs vairāk nekā 600 000 viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smoltus), kas izaudzēti z/i “BIOR” Tomes un Doles zivjaudzētavās.

Jau piekto gadu zivju mazuļi pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru, tas palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. Vienā atvestajā kravā ir 27 000 lašu mazuļu ar vidējo svaru 35 grami.

Zivju ielaišana turpināsies arī nākamos mēnešus – katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Šogad pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i “BIOR”.

Savukārt, sākoties siltam laikam aprīļa beigās, palielinājās zivju aktivitāte, un Daugavā agrāk nekā iepriekšējos gados sākās nārsts. Ikšķilē, Kaibalā, Liepkalnos un posmā starp Pļaviņām un Jēkabpili izvietotajās zivju mākslīgajās nārsta ligzdās ļoti sekmīgi ir iznārstojušas raudas, brekši un asari. Šobrīd tajās jau ir vērojamas mazas zivtiņas. Zinātniskais institūts “BIOR” no nārsta ligzdām paņēma ikru paraugus, kurus pētīs zivju audzētavas “Tome” akvakultūras, pētniecības un izglītības centrā.

Šogad Kaibalā un Ikšķilē ielika katrā vietā 200 nārsta ligzdu, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (Liepkalnos un starp Pļaviņām un Jēkabpili) pirmo reizi ielika 100.

Zivju mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās neietekmē ūdenskrātuves ūdenslīmeņa svārstības. Tādējādi ikri visu laiku atrodas ūdenī un tiek pasargāti no izžūšanas saulē.

Lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā

“Latvenergo” un biedrība “Mēs zivīm” mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu ūdenskrātuvē veic devīto gadu.

Nedēļas laikā pēc mākslīgo nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem, un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem.

Reklāma
Reklāma

Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības “Mēs zivīm” pārstāvji.

AS “Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.