Latvijas tūrists Peru: Joprojām gaidu iespēju atgriezties dzimtenē 3
Covid-19 karantīnā Peru ir pavadītas desmit dienas. Ja pirmā nedēļa paskrēja ar cerību, ka drīzumā sāksies repatriācijas lidojumi uz Eiropu, tad pēdējās dienās viss sācis kaitināt – brokastis šķiet vienveidīgas, viesnīcas istabu esmu sācis ienīst…
Taisnība tiem, kas uzskata, ka šādās ārkārtas situācijās valdība un valstu vadītāji izmanto savu stāvokli, lai apliecinātu varu pār parastiem pilsoņiem. To, kas noticis Peru, citādāk nodēvēt nevaru. Kāpēc ar dienas intervālu aizvērt robežas, nepadomājot par desmitiem tūkstošu tūristu, kas tobrīd atrodas valstī? Varbūt tas darīts ar aprēķinu, jo, kamēr viesi nekur netiek, Peru uz viņiem turpina pelnīt.
Ārkārtas režīms valstī izsludināts līdz 31. martam, bet tikai naivais vēl tic, ka tas netiks pagarināts. Joprojām aktuāli, vai un kad man izdosies no šejienes izkļūt ārā.
Paldies Ārlietu ministrijai, kas jau divas reizes zvanījuši, iesākumā pavēstot prieka vēsti – ka varēšu pievienoties britu repatriācijas reisiem uz Londonu un no turienes nokļūt mājās.
Paldies arī Latvijas goda konsulam Peru, kurš man un vēl četriem Peru iesprūdušajiem Latvijas pilsoņiem esot aizrunājis vietu lidojumā uz Vāciju. Ārlietu ministrija rezervēja biļeti 27. marta reisā no Londonas uz Rīgu un 30. marta reisā no Frankfurtes. Bet ko tas dod, ja pagaidām netieku ārā no Kusko pilsētas, kur nu vēl no Dienvidamerikas? Zvana no “AirBaltic”, liek man veikt izvēli, ar kuru no reisiem lidošu. Ko lai viņiem atbildu? Varu tikai palūgt uzgaidīt vēl kādu dienu.
Viesnīca palēnām tukšojas. Kā pirmie projām devās pāris no Brazīlijas. Saprotams – viņiem vistuvāk. Trešdien mājās aizlidoja amerikāņu studentu grupa. Runā, ka pirmo repatriācijas reisu veikuši briti. Tikmēr lasu, ka vācu “Lufthansa” lidmašīnai pirmdien neesot ļauts nosēsties Limā, jo… lidosta esot slēgta. Rādās, ka peruāņi nevēlas stimulēt tūristu aizbraukšanu.
Pašā Kusko nosacījumi ir strikti, bet droši vien ne tik strikti kā Limā. Ja ielās esi devies bez maskas, policisti nekavējoties uz to norāda. Vienu dienu redzēju, kā vietējiem lūdz uzrādīt identifikācijas dokumentus. Dažus pat sasēdināja mašīnā un, šķiet, aizveda uz veselības pārbaudēm.
Pēc astoņiem vakarā nozīmēta komandantstunda un ārpus viesnīcas nedrīksti spert ne soli.
Veikali tiek slēgti jau pirms septiņiem. Pilsētā rosība ir pierimusi, un pievakarē brīžiem šķiet, ka ielās suņu ir vairāk nekā cilvēku. Pa dienu dažkārt dodos tālākās pastaigās – citādi var sajukt prātā.
Kopumā par situāciju negribu sūdzēties. Paēdis esmu, jumts virs galvas ir, sildītājs numuriņā – arī. Jā, Andu kalnos esošajā Kusko ir pietiekami vēss, un vakaros prasās ieslēgt apkuri. Pilsētā satiktais tūrists no ASV sprieda, ka labāk ārkārtas stāvokli ir pārlaist šeit nekā haosa pārņemtajā Amerikā.
Trešdien izplatījās informācija, ka vienā no hosteļiem divi britu tūristi inficējušies ar koronavīrusu un tagad tur noteikta karantīna. Jāpiesargājas, citādi uz Eiropu tuvākajā laikā netikt. Neizslēdzu, ka drīzumā būs iespēja Peru pamest, bet lielas cerības neloloju. Grūti noticēt, ka, piemēram, britu repatriācijas reisa sarakstā parādīsies arī mans uzvārds.
