Latvijas tiesās trūkst tiesnešu, un tuvākajos gados vakanču skaits varētu tikai pieaugt. Kādas būs sekas? 27
Brīvo tiesneša amata vietu neaizpildīšana galvenokārt rezultēsies ar ilgākiem lietu izskatīšanas termiņiem, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Viņš pagājušajā nedēļā valdības sēdē informēja, ka patlaban Latvijas tiesās ir 67 tiesnešu vakances, turklāt tuvākajos gados šo vakanču skaits varētu pieaugt līdz 150. Šorīt intervijā LTV Strupišs atzina, ka daudzo tiesnešu vakanču dēļ lietu izskatīšanas termiņi jau šogad kļūst nedaudz ilgāki.
Kopumā gan bieži izskanošie pārmetumi par ilgiem lietu izskatīšanas termiņiem Latvijas gadījumā pagaidām esot nepamatoti, jo Latvija šajos rādītājos esot labāka nekā Eiropas Savienības valstis vidēji. “Lai gan šogad būs neliels pieaugums, tas vienalga nepārsniedz Eiropas vidējo termiņu un daudzos parametros pat ir labāks nekā vidējais termiņš,” apgalvoja AT priekšsēdētājs.
Vaicāts, kāpēc, viņaprāt, valstī trūkst tiesnešu, Strupišs atbildēja, ka tiesneša karjera acīmredzot vairs nešķiet tik pievilcīga, kā tas bija agrāk, un viens no iemesliem varētu būt nekonkurētspējīgais atalgojums.
Lai tiesneša amatu padarītu pievilcīgāku, pirmkārt, ir jāceļ tiesneša palīga atalgojums un prestižs, jo par šiem cilvēkiem tiesas konkurē ar citiem darba devējiem, kuri meklē juristus, un daudz kur citur atalgojums ir labāks, norādīja AT priekšsēdētājs.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā notikušajā valdības ārkārtas sēdē Strupišs pauda, ka tiesu vara saprot situāciju ar valsts budžetu un to, ka šobrīd valsts aizsardzība, kā arī izglītība ir prioritāra, līdz ar to tā neiebilst piedāvājumam ierobežot finansējumu tiesnešu palīgu un sekretāru atlīdzībai.
Taču ņemot vērā, ka budžets ir plānots uz četriem gadiem, Strupišs atzīmēja, ka trīs, četru gadu griezumā brīvo tiesnešu vakanču skaits varētu pieaugt no 67 līdz 150. To, kā norādīja Strupišs, ietekmēs tas, ka tuvākajos gados daudz tiesnešu došoties pensijā, kā arī tas, ka labākos tiesnešu palīgus pārvilina privātais sektors.
“Šobrīd tiesās trūkst 67 tiesneši, trūkst ļoti daudz tiesu darbinieku, un tiesnešu palīgu mainības koeficients Rīgas tiesās, kur ir vislielākā slodze, ir 20-40%,” klāstīja Strupišs.
Strupišs norādīja, ka tiesnešu palīgi ir vieni no viszemāk atalgotajiem juristiem valstī. “Tās ir sekas tam, ka pēdējos 30 gados tiesnešu palīgiem praktiski netika pievērsta nekāda uzmanība un tikai pagājušajā gadā [alga] tika palielināta kaut cik saprātīgā robežā,” sacīja AT priekšsēdētājs.
Strupišs atzīmēja, ka tiesnešu korpusa atjaunošanās ir atkarīga no kvalitatīva palīgu korpusa, jo tas esot galvenais avots tiesnešu korpusam.
Viņš atklāja, ka jau šobrīd nepārtraukti notiek tiesnešu konkursi, bet nav iespējams aizpildīt tiesnešu vakances.
Tāpat Strupišs ministriem uzsvēra, ka tiesu sistēma ir viena no tām, no kurām lielā mērā ir atkarīga valsts iekšējā un ārējā drošība. Pēc viņa vārdiem, no stabilas un spēcīgas tiesu sistēmas ir atkarīga valsts ekonomiskā konkurētspēja.
Kā ziņots, valdība atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām.
Līdztekus jau ziņots, ka publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana neattieksies uz iekšlietu dienestos dienošajiem.
Savukārt pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.
