Māsas Tarvidas saņem Latvijas licences: Latvijas Taekvondo federācija – viena cilvēka karaliste 4
Bauskas teikvondo sportistes Inese un Jolanta Tarvidas aizvadītājā nedēļas nogalē saņēma Latvijas licences un pārstāvēs valsti aprīlī U-21 Eiropas čempionātā, “LA” apstiprināja Inese.
Tomēr Latvijas Taekvondo federācijā (LTF) notiekošais raisījis bažas visnopietnākajā līmenī. Prezidenta Hermaņa Močaļina darbības stila dēļ Latvija varēja (var?) pazaudēt vairākus ļoti talantīgus sportistus.
Melnais saraksts
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars pirms neilga laika izteicās, ka dažas sporta veidu federācijas Latvijā atgādina karaļvalstis, kur viss notiek pēc viena cilvēka ieskatiem. Aptaujājot teikvondo pārstāvjus un sporta sabiedrības vadību, jāsecina, ka LTF šobrīd ir spilgtākais piemērs. To jau kopš dibināšanas atmodas laikā vada Hermanis Močaļins, nevienā citā federācijā tāda mohikāņa nav. Turklāt teikvondo ir olimpiskais sporta veids, kas salīdzinot ar daudziem citiem cīņas sporta veidiem palielina tā prestižu. Tomēr prezidenta darbības stila dēļ pagājušajā nedēļā situācija bija eskalējusies tiktāl, ka Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) sadarbībā ar citām par sportu atbildīgajam institūcijām draudēja atņemt LTF atzīšanas statusu.
Tas tādēļ, ka talantīgās baušķenieces Inese (18) un Jolanta (17) Tarvidas nebija saņēmušas Latvijas licences, tāpēc starptautiskās sacensībās pārstāvēja Vāciju. Neviens Latvijas teikvondists olimpiskajās spēlēs nav piedalījies, bet Tarvidām ir potenciāls kvalificēties Tokijas spēlēm 2020. gadā. Laba prakse būtu tādus kadrus visādi atbalstīt, bet LTF lietas notiek citādāk. Lietas būtība – kamēr tu pārstāvi Močaļina vadīto klubu “Hansu” vai kādu citu no viņam lojāliem klubiem un rīkojies saskaņā ar norādījumiem, tikmēr esi labs. Tiklīdz izdomā iet citu ceļu, kļūsti par naidnieku.
Ar Tarvidu ģimeni konflikti nesākās un, šķiet, arī nebeigsies. Vitālijs Lepins-Žagars agrāk bija “Hansu” un arī Latvijas izlases treneris. Radās domstarpības ar Močaļinu par sportiskiem jautājumiem un treneris nodibināju savu klubu. “Maniem sportistiem sāka traucēt startēt – rakstīja vēstules uz ārzemēm, lai manējos nepielaiž, lai nebrauc piedalīties mūsu organizētās sacensībās. Nolēmu izstāties no federācijas. Tagad ārzemēs varam piedalīties tikai turnīros, kas nav oficiālajā starptautiskās federācijas kalendārā,” stāsta treneris.
Konfliktu dēļ viens talants jau tika norakts – Kārlis Orleāns 2007. gadā izcīnīja bronzu Eiropas junioru čempionātā, kas joprojām ir lielākais Latvijas teikvondo panākums. Viņš sekojis līdzi trenerim Vitālijam un palicis bez licences. “Vienu gadu pārstāvējām Lietuvas klubu, bet nākamajā Močaļins iejaucās un lietuvieši mums vairs neiedeva licenci. Kārlis vairs nevarēja startēt augstākā ranga sacensībās un rezultāti aizgāja uz leju,” atminas treneris. Arī tagad bez Tarvidām esot vēl aptuveni 20 sportisti, kuri Latviju varētu pārstāvēt Eiropas līmeņa sacensībās, ja vien… federācija iedotu licences. Pie tām var tikt tad, ja pārstāvi klubu, kas ir federācijas biedrs.
Opozicionāri nodibinājuši alternatīvo asociāciju, kurā, lai arī nav atzīta, ietilpst tikpat klubi, cik oficiālajā – 11, turklāt visi pārstāv olimpiskā novirziena teikvondo. “Parasti mēs Latvijas čempionātam pieteicām divas, trīs reizes vairāk sportistu nekā federācijas klubi. Bet pēdējā čempionātā novembrī mums aizliedza piedalīties,” norāda Lepins-Žagars. Protokolos redzams, ka tas smagi atsaucies uz dalībnieku skaitu – teju visās kategorijās divi līdz četri sportisti. Latvijas čempionātā!
Ultimāts nostrādā
Pagājušā gada beigās LTF valde izveidoja padomi, par kuras vadītāju uzaicināja Eiroparlamenta deputātu Arti Pabriku, kuram ir septītais teikvondo goda dans. Jau tad bija jūtama deguma smaka un, visticamākais, Pabriks tika izvēlēts, lai no malas izskatītos prestiži, jo politiķis atzīst, ka ir bijis tālu no teikvondo jautājumiem. Bet uzreiz pēc tam, kad klajā nācis skandāls ar Latvijas sportistu licencēm, viņš padomi atstājis. “Nemaz nezināju par šādām problēmām, intrigām. Man nav tik daudz laika, lai darbotos organizācijā, kurai ir tādas pretrunas. Taču noteikti tikšos ar prezidentu Močaļinu, jo jautājums ar māsām Tarvidām ir jāatrisina – talantīgi sportisti nedrīkst būt par ķīlniekiem klubu, cilvēku strīdos. Negribu vienu padarīt par baltu un otru par melnu, bet Latvijas sportistiem pasaulē jānes Latvijas vārds, tas ir pats svarīgākais,” uzsver Artis Pabriks. Viņš piebilst, ka līdzīga rakstura problēmas esot arī citās cīņas sporta veidu federācijās, piemēram, karatē, kur katrs klubs domā, ka ir lielāks eksperts un dara labāk nekā citi.
“Visu materiālu nav mūsu rīcībā un katra puse apgalvo savu patiesību, taču situācija nav normāla. Federācija nedrīkst pieļaut, ka Latvijas sportists spiests pārstāvēt citu valsti,” strikts ir LSFP valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis. Močaļinam tika izvirzīts ultimāts – vai nu nokārto jautājumu ar licencēm vai arī sekos radikāli mēri, proti, federācijas atzīšanas statusa atņemšana. Tas nostrādāja un Tarvidas piektdien saņēma Latvijas licences.
Fogelis norāda, ka LSFP reizēm atgādina strīdu izskatīšanas biroju. Arvien populārāka kļūstot tendence, kad kāds no biedriem nav apmierināts ar federācijas vadību un, ja nevar to nomainīt, vēlas dibināt atsevišķu organizāciju. Ilgus gadus strīdi valdīja svarcelšanā, “LA” ziemā rakstīja, ka nokaitēta atmosfēra ir slēpošanas sabiedrībā, tagad vēstules sākuši rakstīt arī jātnieki.
Apšauba talantu
LTF prezidents Hermanis Močaļins un ģenerālsekretārs Viktors Mališausks jebkurus pārmetumus noraida. “Decembrī Tarvidām beidzās Latvijas licence, tēvs uzrakstīja mums vēstuli ar lūgumu pagarināt. Bet starptautiskajā federācija mainīja licences izsniegšanas kārtības noteikumus, attiecīgi arī mēs – tagad to dara nevis nacionālā federācija, bet gan klubi. Mūsu mājas lapā ir visa informācija. Piedāvājām viņiem to izdarīt caur jebkuru federācijas sastāvā esošo klubu. Atbildi nesaņēmām un janvārī uzzinājām, ka viņas dabūjušas licences Vācijā. Es saprotu, ka tā ir viņu vēlme pārstāvēt Vācijas klubu,” plecus rausta Močaļins.
Viņš Tarvidas nebūt neuzskata par izcilniecēm: “Nevar teikt, ka Tarvidas ir labākās Latvijā. Pagājušajā gadā viņas neizpildīja Latvijas Olimpiskās vienības kritērijus. Uzvar klubu turnīros, kuras neiet kvalifikācijā, bet tādus uzvar daudzi mūsu sportisti. Uz U-21 Eiropas čempionātu pērn neizbrauca, lai gan bija pieteiktas. Jolanta piedalījās pasaules junioru čempionātā Kanādā, zaudēja pirmajā cīņā un palika 17. Bet Marija Ivanova tika tālāk un ieguva devīto vietu.” Treneris Vitālijs Lepins-Žagars atbildi parādā nepaliek – lai Ivanova varētu startēt ierastajā kategorijā, Jolantai nācies startēt smagākā, tāpēc arī iznākums ir saprotams. Savstarpējā cīņā viņa nekad neesot zaudējusi Marijai. Inese šogad uzvarējusi trīs pasaules ranga pirmā desmitnieka sportistes, tostarp Rio olimpisko spēļu vicečempioni. “Tas ir augstākais līmenis,” rezumē treneris.
Gan no māsu tēva Gintauta Tarvida, gan “Mārupes Sporta centra” vadītājas Silvijas Bartuševičas teiktā izriet interesanta situācija saistībā ar naudu. Proti, lai organizētu sportistu piedalīšanos sacensībās ārzemēs, naudai esot jāiet caur federāciju, turklāt – skaidrā. Radot pamatotas aizdomas par mahinācijām. Močaļins aizstāvas, ka pārbaudi federācijā veicis Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policija un citas institūcijas, nekādus pārkāpumus neatklājot.
Tiesa, “LA” uzzināja, ka likums ne vienmēr tiek ievērots. Proti, “Hansu” treniņu zāle izveidota bijušajā baseinā Stirnu ielā 8 pirms vēl vēl tehniskie procesi bija saskaņoti ar Rīgas būvvaldi. Par to uzlikts sods 140 eiro. Ēkas tehniskais stāvoklis esot apmierinošs un nav nekādu šķēršļu, lai tur notiktu nodarbības.
Jāpiebilst, ka Hermaņa Močaļina latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas, turklāt federācijas mājas lapā daļa informācijas ievietota svešvalodā.
