Latvijas Slimnīcu biedrība: Kas veselības nozarē mainījies uz labu 0
Autors: Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietnieces Egijas Širovas viedoklis pēc diskusijām ar Veselības ministriju par slimnīcās plānotajām reformām
Veselības aprūpes nozare pēdējos astoņus gadus sirgst ar neskaitāmi daudz problēmām, sākot ar būtiskiem ierobežojumiem pacientiem saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, turpinot ar mediķu pārslodzi, zemu atalgojumu un iepriekš nepārdomātu lēmumu pieņemšanu nozares līmenī. Veselības aprūpes nākotne joprojām ir neskaidra, taču pirmie soļi nozares sakārtošanā ir sperti.
Nevienam nav noslēpums, ka veselības aprūpes sistēmas sakārtošana ir ļoti smags izaicinājums, kuru centušies paveikt daudzi ministri. Šoreiz izskatās, ka ledus tiešām ir sakustējies. Ausu aizbāžņi, kurus iepriekšējie veselības ministri ielika uzreiz pēc savas apstiprināšanas amatā, beidzot izņemti ārā. Latvijas Slimnīcu biedrība cer, ka uz ilgu laiku, jo troksnis ap veselības reformām nerimsies un arī turpmāk būs liels.
Pirmkārt, gribu uzteikt veidu, kādā ministrija par plānotajām reformām runā ar pašvaldībām un reģionu slimnīcām. Tie nav tikai vienvirziena paziņojumi, bet reālas vizītes pie slimnīcām, tikšanās ar pašvaldībām, diskusijas. Tieši pirms Lieldienām noslēdzās pirmās oficiālās sarunas par katrā reģionā un slimnīcā plānotajām reformām. Kopumā slimnīcas ir apmierinātas ar sarunās izteiktajiem reformu priekšlikumiem, taču atsevišķos gadījumos piedāvātās izmaiņas slimnīcu statusā un pakalpojumu klāstā, kādus saņems konkrētie iedzīvotāji, vēl ir diskutējamas, jo īpaši Tukuma un Preiļu slimnīcās.
Otrkārt, ministrija ir ieklausījusies arī citos būtiskos jautājumos, kas bija sasāpējuši jau vairākus gadus. No 1.aprīļa neatliekamās medicīnas palīdzības slimnīcām novirzīts papildu finansējums, lai slimnīcas varētu samaksāt dežūrspeciālistiem par darbu nakts stundās un svētku dienās, ko līdz šim slimnīcas bija spiestas darīt no saviem resursiem.
Tāpat atzinīgi vērtējam to, ka lokālajām slimnīcām, kurās tiek sniegta dzemdību palīdzība – Kuldīgā, Ogrē, Cēsīs, Preiļos, Dobelē, Balvos, Gulbenē, Jūrmalā un Madonā – piešķirts finansējums ginekologa-dzemdību speciālista un pediatra –neonatologa darba samaksai, ko arī slimnīcas finansēja no saviem iekšējiem resursiem. Faktiski šobrīd situācija ir padarīta vienlīdzīga visās Latvijas dzemdību nodaļās, jo valsts reģionālajās slimnīcās un Rīgas dzemdību namā papildu samaksu par ginekologu-dzemdību speciālistu un pediatru-neonatologu apmaksāja jau līdz šim. Lieki piebilst, ka šo speciālistu klātbūtne dzemdībās ir vitāli svarīga kvalitatīvas dzemdību palīdzības sniegšanai.
Šie ir daži piemēri, kas apliecina, ka ledus tiešām sakustējies. Ceram, ka process atkal neiesals, jo priekšā ir milzīgs darbs, lai jomu sakārtotu un iedzīvotāji tiešām saņemtu pieejamu un kvalitatīvu valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību.
