Latvijas skolotāji – gados vecāki nekā citās valstīs, bet ar misijas apziņu 2
Pat 93 procentiem Latvijas skolotāju galvenā motivācija profesijas izvēlei bijusi vēlme gādāt par bērnu attīstību. Tas secināts, arī Latvijā veicot starptautisku mācīšanas un apguves pētījumu TALIS, ko īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Pētījums veikts, pagājušajā gadā aptaujājot skolotājus un skolu vadītājus.
No pētījuma datiem var secināt, ka Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi.
Šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais skolotāju vecums OECD valstīs un TALIS dalībvalstīs (valstīs, kas nav OECD sastāvā, bet piedalās pētījumā), kas ir 44 gadi. Turklāt vairāk nekā puse – 51% – Latvijas skolotāju ir vismaz 50 gadu veci, kamēr OECD vidēji šāda vecuma skolotāju ir tikai 34%.
Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktors, profesors Andrejs Geske gan norāda: skolotāju vidējais vecums ir pieaudzis visās pētījumā iesaistītajās valstīs. Turklāt būtiski, ka nav saiknes starp skolotāju vecumu un skolēnu mācību sasniegumiem. Tas nozīmē, ka kvalitatīvi darīt savu darbu var arī gados veci skolotāji.
Tajā pašā laikā izglītības politikas veidotājiem ir jāapzinās, ka Latvijas skolās ir kritiski nepieciešami jauni skolotāji un tuvākajos desmit gados būtu jānomaina katrs otrais skolotājs.
Salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, redzams, ka Igaunijā un Lietuvā ir aptuveni tikpat daudz gados vecu skolotāju kā Latvijā, bet Somijā skolotāju virs 50 gadiem ir krietni mazāk.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, komentējot pētījuma rezultātus, atzina – viņu satrauc arī tas, ka Latvijā skolu direktoru vecums ir samērā augsts.
Latvijas skolu direktoru vidējais vecums ir 54 gadi, bet pat ceturtdaļai skolu vadītāju ir vismaz 60 gadi. Ministre secina, ka viņi izglītojušies “iepriekšējās sistēmas laikā” un nav apguvuši menedžmenta un vadības prasmes. Jāsaka gan, ka Lietuvā pirmspensijas un pensijas vecuma skolu direktoru ir vēl vairāk, kamēr Somijā – krietni mazāk. Vidēji OECD valstīs cienījama vecuma skolu direktoru ir salīdzinoši daudz: pat piektdaļai ir vismaz 60 gadi.
Salīdzinājumā ar citām OECD valstīm Latvijā skolas ir izteikta sieviešu pasaule: pat 89% mūsu pedagogu ir sievietes, kamēr OECD valstīs vidēji tikai 68% pedagogu ir sievietes.
I. Šuplinska uzskata: tas, ka bērniem 15–18 gadi savas dzīves jāpavada izteikti sievišķīgā vidē, noteikti atstāj sekas.
Pētījumā atklājas vēl kāda Latvijas un arī citu valstu izglītības sistēmas problēma: lai arī skolu direktori visā OECD kopumā uzskata, ka mentorings ir būtisks gan skolotāju darbam, gan skolēnu sniegumam, tikai 22% jauno skolotāju (ar darba stāžu līdz pieciem gadiem) ir piesaistīts mentors – kāds pieredzējis kolēģis, kas palīdz risināt problēmas, kas rodas skolotāja darbā. Latvijā šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. A. Geske uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā trūkst skolotāju. Mūsdienās cilvēki strādā ne tikai algas dēļ: viņi vēlas sajust darba devēja atbalstu. Tāpat ir svarīgi, lai būtu izaugsmes iespējas un labs mikroklimats darbavietā.
Aptaujā skolotājiem tika arī vaicāts, vai skolās viņi saskaras ar iebiedēšanas un aizskaršanas gadījumiem. Latvijā apstiprinoši atbildēja deviņi procenti skolotāju, kamēr OECD vidēji šis rādītājs ir 14%.
Kopumā pat 85% Latvijas skolotāju ar savu daba vidi ir apmierināti.
TALIS ir vienīgā pasaules līmeņa aptauja, kas uz mācību procesu raugās skolotāja acīm. Skolas vide tiek apskatīta no dažādiem aspektiem, un TALIS nodrošina unikālu iespēju noskaidrot tieši skolotāja redzējumu par savu profesiju un skolā notiekošo.
TALIS aptauja pirmo reizi notika 2008. gadā, un tad tajā piedalījās tikai 24 valstis. 2013. gadā notika otrais aptaujas cikls, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvija. 2018. gada aptaujā jau piedalījās 48 valstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvijā aptaujā piedalījās 137 skolu 2314 skolotāji.
Galvenais aptaujas mērķis ir radīt starptautiski salīdzināmu informāciju, kas ir būtiska uz skolu vadītājiem, skolotājiem un mācīšanu vērstu politiku izstrādei un īstenošanai, galveno uzsvaru liekot tieši uz tiem aspektiem, kas ietekmē skolēnu mācīšanos. Skolotāji un skolu vadītāji pauž savu viedokli, tādējādi piedaloties izglītības politikas analīzē un galveno jomu attīstībā.
