Latvijas skolotāji turīgi, lai arī saņem vismazāk 15
Skolotāju algu lielums “ir relatīvs jēdziens”, ļauj secināt vakar publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par izglītības situāciju dalībvalstīs.
Pētījumā, balstoties uz pēdējo gadu datiem, salīdzinātas valstis dažādos izglītības jomas aspektos. Daļa secinājumu sākotnēji šķiet paradoksāli un pretrunīgi. Piemēram, attiecībā uz skolotāju algām OECD pētnieki secinājuši, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas skolotāju algas gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Latvijā vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 ASV dolāru (ap 15 337 eiro). Tas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā OECD valstīs vidēji. Jāpiebilst, ka priekšpēdējā vietā OECD šajā ziņā ir Igaunija, kur vidējās izglītības skolotāji pelna ap 22 000 dolāru (18 338 eiro) gadā. Tomēr Igaunija saskaņā ar OECD skolēnu sasniegumu mērījumu PISA, spēj skolēniem piedāvāt kvalitatīvu izglītību OECD valstu vidū. Toties, kas attiecas uz Latvijas skolotāju algām, OECD pētnieki arī secinājuši, ka, salīdzinot ar citiem tikpat izglītotiem valsts iedzīvotājiem, skolotāji ir labāk atalgoti nekā citu OECD valstu kolēģi. Proti, pedagogi Latvijā pelnot par 20 procentiem vairāk nekā līdzcilvēki ar tādu pašu izglītības līmeni. Tikai Portugāles un Polijas skolotāji ir vēl turīgāki, salīdzinot ar citiem. OECD pētnieki ņēmuši vērā skolotāju ienākumus pilnībā, ieskaitot bonusus un piemaksas. Vērtējot tikai samaksu par likmi, Latvijas pedagogu atalgojums svārstās ap 8500 dolāriem (7086 eiro) gadā un tas ir četras reizes mazāk nekā OECD vidēji.
Pētījuma prezentācijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga iebilda pret secinājumiem par Latvijas skolotāju turību, norādot, ka vidējā alga Latvijā ir 900 eiro, bet liela daļa pedagogu tik daudz nepelna. OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperte Kamila de Moraesa atzina, ka skolotāju algas ir zemas, tomēr, salīdzinot ar algām Latvijā, tās nemaz tik zemas nav. Tomēr galu galā viņa secināja, ka “liela alga vai maza alga – tas ir relatīvs jēdziens”.
OECD ziņojumā apgalvots, ka relatīvi augstās algas esot svarīgs faktors, lai piesaistītu un paturētu skolās augsti kvalificētus skolotājus. Tajā pašā laikā pētījuma dati par skolotāju vecumu nerada iespaidu, ka pedagoga profesija Latvijā būtu ļoti iekārota. Dati liecina, ka Latvijas skolām ir grūti piesaistīt jaunus skolotājus. Latvijas sākumskolās 39 procentiem pedagogu ir 50 gadi un vairāk, bet vidusskolās šādu vecumu sasnieguši pat vairāk nekā puse – 51 procents – pedagogu. Salīdzinājumam: vidēji OECD šāda vecuma skolotāju ir attiecīgi 32 un 40 procenti. Latvijā ir trešie vecākie pedagogi OECD valstīs. Vēl gados cienījamāki skolotāji ir tikai Itālijā un Lietuvā. Secināts arī, ka mūsu skolotājiem ir daudz mazākas iespējas karjeras laikā piedzīvot būtisku algas pieaugumu nekā viņu kolēģiem citās valstīs, kur līdz ar profesionālās pieredzes uzkrāšanu pieaug arī alga. OECD valstīs vidēji skolotāju alga par likmi sākotnēji ir teju 30 000 dolāru (25 006 eiro) gadā, bet pēc 15 gadu darba jau gandrīz 40 000 dolāru (33 342) eiro gadā. Tikmēr Latvijā atalgojums gadu laikā pieaug tikai par dažiem simtiem.
Secināts arī, ka pirmsskolu skolotāji Latvijā strādā vairāk nekā viņu kolēģi citās valstīs. Savukārt Latvijas skolu pedagogu kopējais darbalaiks ir lielāks nekā ārvalstu kolēģiem, tomēr kontaktstundu skaits ir mazāks.
Vairāk datu par Latvijas izglītības sistēmu OECD skatījumā: http://www.izm.gov.lv/images/OECD/EAG2017_CN_LVA_DATU_IZLASE.pdf
