Latvijas skolotāji strādā daudz, bet saņem maz 0
Latvijas skolotāji ne tikai pelna mazāk par saviem kolēģiem citās Eiropas Savienības (ES) un OECD (Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija) valstīs, bet arī strādā vairāk, turklāt daudz lielāks ir klasē pavadītais stundu skaits.
Par to liecina pagājušajā nedēļā publiskotais OECD starptautiski salīdzinošais izglītības pārskats, kurā apkopoti dažādi dati par OECD valstīm un organizācijas partnervalstīm. Dati gan lielākoties ir par 2016. gadu un, piemēram, skolotāju algas pēdējo gadu laikā augušas, varētu būt mainījusies arī viņu noslodze. Tomēr domājams, ka izmaiņas nav radikālas, līdz ar to pārskats ļauj spriest arī par šodienas situāciju.
Vidusskolu skolotāji pelna visvairāk
Dati liecina, ka vismazākās algas izglītības jomā (neietverot augstāko izglītību) ir bērnudārzos, bet visaugstākās – vidusskolu skolotājiem. Līdzīgi ir arī citās valstīs, taču citviet atšķirības nav tik lielas. OECD pētnieki salīdzinājuši pedagogu algas ar atalgojumu, ko attiecīgajā valstī vidēji saņem citu profesiju pārstāvji ar augstāko izglītību. Tad nu secināts, ka pirmsskolu pedagogi pelna tikai 0,79 procentus no atalgojuma, ko saņem augsti izglītotie citās darbavietās.
Līdzīga situācija ir sākumskolu skolotājiem, bet pamatskolu pedagogi pelna gandrīz tikpat, cik citi augstu izglītotie. Toties vidusskolu skolotāji nopelna par 13 procentiem vairāk nekā citi augstāko izglītību ieguvušie un par 34 procentiem vairāk nekā bērnudārzos strādājošie. OECD valstīs vidēji pedagogi pelna mazāk nekā citi augsti izglītotie un pirmsskolu pedagogu algas ir tikai par 14 procentiem zemākas nekā vidusskolu skolotājiem. ES vidēji vidusskolu skolotāji pelna tikpat, cik citi ar augstāko izglītību un vidusskolās alga ir par 17 procentiem lielāka nekā pirmsskolās.
Vienlaikus dati liecina, ka, darbu uzsākot, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāji pelna vienādi (2016. gadā tie bija vidēji 14 252 ASV dolāri gadā), bet algu atšķirības palielinās, pieaugot skolotāju darba stāžam. Latvijas pedagogu algas visu veidu izglītības iestādēs ir aptuveni divreiz mazākas nekā skolotāju atalgojums OECD un ES valstīs vidēji un Latvija ir pēdējā vietā skolotāju algu apmēra ziņā. Vislielākās algas no ziņojumā apskatītajām valstīm ir Luksemburgas pedagogiem, kuri pelna virs 100 000 eiro gadā. Latvijas skolu direktoru vidējā gada alga saskaņā ar ziņojumu ir 18 863 ASV dolāri, kas arī ir vismazākā alga, salīdzinot ar citu valstu skolu vadītājiem.
Tajā pašā laikā darba stundu mūsu pedagogiem ir vairāk, turklāt būtiski lielāks ir klasē pavadītais laiks (skat. uzziņu). Latvijā pedagogi klasē pavada gandrīz visu savu darba laiku, kamēr OECD un ES valstīs vidēji skolu pedagogi stundas vada mazāk nekā pusi no sava darba laika. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas skolotājiem atvēlēts daudz mazāk apmaksātā darba laika, lai gatavotos stundām, labotu skolēnu darbus utt.
No datiem arī izriet, ka citās valstīs, jo augstāka izglītības pakāpe, jo vairāk skolotāja darba laikā iekļautas stundas, kurās viņš pilda citus pienākumus, nevis māca. Tikmēr Latvijā citiem pienākumiem atvēlētais stundu skaits nedaudz atšķiras bērnudārzu un skolu pedagogiem, taču sākumskolas un vidusskolas skolotājiem tas ir vienāds.
Valsts tērē daudz
Jāpiebilst, ka OECD arī aprēķinājis, cik valstis iegulda izglītībā no sava Iekšzemes kopprodukta un te Latvija nebūt neatpaliek, jo skolu un augstskolu uzturēšanā ieguldīti 4,9 procenti. Tas ir gandrīz tikpat, cik OECD valstīs vidēji (5 procenti) un vairāk nekā ES vidēji (4,6 procenti).
Taču, tā kā IKP Latvijā ir zemāks nekā lielākajā daļā attīstīto valstu, viena skolēna izglītošanai Latvija tomēr tērē mazāk: vienam pamatskolēnam 6672 dolārus gadā, bet vidusskolēnam un studentam attiecīgi 6930 un 8208 dolārus gadā. Gan OECD, gan ES vidējais rādītājs ir vairāk nekā 8000 dolāru pamatskolēnam, gandrīz 10 000 dolāru vidusskolēnam un 11 000 dolāru studentam. Vēl mazāk nekā Latvija uz vienu izglītojamo tērē tikai Polija, Lietuva, Ungārija un Turcija.
Arī procentuāli no valsts izdevumiem Latvija izglītībai atvēl vairāk nekā OECD un ES valstis kopumā. Kamēr Latvija no kopējiem valdības izdevumiem izglītībai tērē 12,2 procentus, OECD valstis vidēji – 11,1, bet ES vidēji – 9,6.
Viens no iemesliem Latvijas lielajām izglītības izmaksām varētu būt salīdzinoši mazais skolēnu skaits klasē: sākumskolā vidēji 16 skolēni klasē, kamēr OECD vidēji ir 21 bērns klasē, bet pamatskolā ir vidēji 15 skolēni klasē, tikmēr OECD ir vidēji 23 skolēni klasē. “Šīs samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto skolēnu skaitu ir nepieciešams vairāk ekspertu,” teikts ziņojumā.
Kas attiecas uz skolotājiem, salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir satraucoši vēl divi rādītāji: skolotāju vecuma struktūra un lielais sieviešu īpatsvars pedagoģijā. Latvijā gandrīz puse skolotāju – 46 procenti – ir sasnieguši vai pārsnieguši 50 gadu vecumu. OECD un ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 35 un 38 procenti.
Savukārt sieviešu pedagogu īpatsvars vislielākais ir bērnudārzos – 93 procenti –, bet viszemākais augstskolās – 55 procenti. Arī citviet bērnudārzos, salīdzinot ar citām izglītības iestādēm, ir visvairāk sieviešu. Savukārt, piemēram, sākumskolās OECD valstīs vidēji ir tikai 69 procenti sieviešu skolotāju, kamēr Latvijā – 85 procenti.
Vai ir kas pārsteidzošs OECD ziņojumā vai arī tas atklāj jau zināmas problēmas?
Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja: “Visas ziņojumā atspoguļotās problēmas jau bijām konstatējuši, tomēr šāds dokuments ir noderīgs, jo tajā paustais var kalpot kā papildu arguments sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pārsteidza gan ziņojumā minētais, ka skolotāji pelna daudz uz Latvijas algu fona, jo lokālā statistika to neapliecina: vidējā pedagogu alga ir vien 775 eiro, kaut vidējā alga valstī ir lielāka.
Ziņojums vēlreiz apliecināja to, ka skolotāju algu finansēšanas sistēma ir negodīga pret pirmsskolas pedagogiem. Tagad bērnudārzos stundā pelna 4,4 eiro, bet sākumskolā – 5,9 eiro stundā, kaut gan abu veidu izglītības iestādēs strādā pedagogi. Protams, ka jāmaina skolotāju darba laika sadalījums: skolotāju slodze ir par lielu un pārāk liela ir arī skolēnu slodze.
Skolotāju darba laika sadalījums jāmaina arī tāpēc, lai varētu veiksmīgāk ieviest jauno saturu, lai skolotāji varētu vairāk laika veltīt stundu sagatavošanai un savstarpējai sadarbībai. Jaunā satura izstrādātāji teikuši, ka pat pusi no darba laika skolotājiem vajadzētu ļaut veltīt citiem pienākumiem. Taču attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos šobrīd netiek virzītas. Valdības noteikumos par skolotāju slodzi ir noteikts, ka no 30 pedagogu darba stundām nedēļā ieteicams 21 stundu būt klasē, mācot skolēnus, bet deviņas stundas veltīt citiem pienākumiem, taču pat šis ieteikums bieži netiek pildīts.”
