Eiropas valstis pamazām sāk atvērt skolas; Latvijas skolēni paliek mājās 1
Par spīti epidemiologu bažām, ka bērnu un jauniešu pulcēšanās skolās var veicināt jaunu koronavīrusa izplatības vilni, Eiropas valstis pamazām sāk atvērt skolas. Tikmēr Latvijā valdība ļāvusi rīkot centralizētos eksāmenus, kā arī nedaudz atvieglo bērnudārzu apmeklējumu, bet par mācību atsākšanu klātienē kaut daļai skolēnu lēmuma nav.
Kā zināms, Latvijā skolas tika slēgtas jau no 13. marta, kaimiņvalstī Igaunijā skolas bija ciet no 16. marta. Ap šo laiku skolas vērās ciet visā Eiropā. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija nav piedāvājusi valdībai lemt par iespēju atsākt klātienes mācības, atzīst ministres padomniece Ieva Līne. Tas tāpēc, ka Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm mācību gads beidzas jau maija izskaņā.
Divu nedēļu ilgu klātienes mācību dēļ neesot vērts sākt jezgu ar mācību veida maiņu.
Ja priekšā būtu vēl vismaz mēnesis līdz mācību gada beigām, tad lēmums varētu būt cits. Turklāt ārkārtas stāvoklis turpināsies līdz pat 9. jūnijam, kaut arī daļa ierobežojumu atcelta. Jāpiebilst – piektdien videokonferencē uzrunājot vecākus, ministre Ilga Šuplinska pauda, ka nav pat pārliecības, vai septembrī atsāksies mācības.
Sanāk, ka Latvija, kurā saslimstība uz citu valstu fona ir zema, rīkojas līdzīgi kā koronavīrusa vissmagāk skartā Eiropas valsts Itālija, kur izlemts, ka skolēni skolas solos neatgriezīsies līdz septembrim. Iespējams, līdzīgu lēmumu pieņems arī Spānija.
Liela loma tehnoloģijām un vecākiem
Laikā, kad skolas bija slēgtas, mācības lielākoties turpinājās – tikai attālināti.
Par attālināto mācību kvalitāti daudzviet ir lielas bažas.
Problēmas radīja arī tas, ka tām bija jāsagatavojas ļoti ātri, jo lēmumi par skolu slēgšanu tika pieņemti strauji. Kaimiņvalstī Igaunijā lepojas, ka tehnoloģiskās problēmas, kas saistītas ar attālināto mācīšanos, izdevies ātri pārvarēt, jo valstij esot augsta digitālā kapacitāte. Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas tīmekļa vietnē pat ievietotas pamācības citām valstīm, kā nodrošināt attālināto mācīšanos.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā atzīst, ka pāreju uz attālinātām mācībām atvieglojis tas, ka vismaz daļēji skolu darbā jau bija ieviestas tehnoloģijas, piemēram, elektroniskie klases žurnāli. Turklāt, kā informē Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, daļa skolēnu arī iepriekš izglītojušies tālmācībā, tā ka skolām jau bijusi pieredze šāda veida apmācībā. Lai visi skolēni varētu piedalīties attālinātajās mācībās, ministrija nodrošināja planšetdatorus, portatīvos datorus un interneta pieslēgumu pat 35 000 skolēnu.
Arī citas valstis gādājušas, lai skolēniem būtu tehniskās iespējas mācīties mājās, tomēr skaidrs, ka ar viedierīcēm un internetu vien nepietiek, lai mācības būtu veiksmīgas: jābūt arī pašu motivācijai mācīties un vajadzīgs arī vecāku atbalsts.
Līdz ar to eksperti atzīst: no attālinātajām mācībām visvairāk cieš bērni sociāli nelabvēlīgajās ģimenēs.
Laikrakstam “Politico” kāda nabadzīgas priekšpilsētas skolas skolotāja atklājusi, ka kopš skolu slēgšanas neko nav dzirdējusi par divām trešdaļām savu skolēnu.
Kā mācības notiek Zviedrijā
Vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas turpināja klātienes mācības visu šo pandēmijas pavasari, ir Zviedrija, kur mājās mācījās tikai vecāko klašu skolēni.
Gunita Petersone, kura dzīvo Zviedrijā un kuras dēls Markuss mācās sestajā klasē, bet meita Emīlija – pirmajā klasē, stāsta, ka uz skolu tomēr drīkst neiet, ja tā izlemj vecāki. Piemēram, kāda Gunitas paziņa ir grūtniece, tāpēc bērnus nelaiž ne uz skolu, ne bērnudārzu.
Skolēnam iespējams mācīties mājās pēc individuāli sagatavotas programmas.
Katram skolēnam, jau uzsākot mācības, tiek izsniegts planšetdators vai portatīvais dators, kurš parasti tiek izmantots mācībām skolā, taču, ja skolu kādu iemeslu dēļ neapmeklē, to var nest uz mājām, lai tur mācītos. Acīmredzot kādā brīdī Zviedrija gatavojās skolu slēgšanai, jo arī Gunitas bērni mājās ieradušies ar savām viedierīcēm. Skola jau bija sagatavojusi plānu, kā mācīties mājās.
Tajā pašā laikā bija jāaizpilda anketas, norādot vecāku nodarbošanos, jo bija arī iecere skolās ielaist tikai tos bērnus, kuru vecākiem noteikti jāstrādā ārpus mājām. Tomēr skolas gaitas turpinājās visiem. Pat tad, kad Gunitai pašai bija Covid-19 pazīmes, bērniem bija ļauts iet uz skolu, jo viņiem nebija saslimšanas pazīmju.
“Tomēr ir noteikts, ka bērni uz skolu nedrīkst iet, ja viņiem ir kaut vai iesnas, un jāpaliek mājās vēl divas dienas pēc tam, kad ir pilnīgi veseli,” stāsta Gunita.
“Vai skolā kāds ir saslimis ar Covid-19, mēs nezinām, jo tāda informācija netiek sniegta. Taču ir zināms, ka visā Zviedrijā ir diezgan daudz kavētu un nenotikušu stundu, jo slimo gan skolotāji, gan skolēni.”
Vai Gunita nebaidās, ka arī viņas bērni skolā saslims vai atnesīs slimību vecākiem?
“Nē, nebaidāmies, jo neesam riska grupā un arī bērni šo vīrusu pārslimojot viegli,” attrauc Gunita.
Klasēs mācības notiek kā ierasts, bērni nav izretināti, lai būtu lielāka distance, taču ēdnīcā gan visiem jāievēro distance un ēdienu vairs skolēni nedrīkst ņemt paši: to izsniedz. Ļoti bieži – piecas vai pat septiņas reizes dienā – tiek mazgātas un dezinficētas rokas. “Meitai jau pavisam sausa āda,” novērojusi māmiņa.
Pagarinātajā grupā vienā telpā nedrīkst būt vairāk par desmit bērniem, toties skolas pagalmā viņu skaits netiek kontrolēts. Lielie skolas pasākumi gan atcelti, piemēram, izlaidumā piedalīsies tikai skolēni un skolotājs.
Interešu izglītībā nav konsekvences: dēlam hokeja sezona beigusies, bet futbola treniņi turpinās, meitai dejošanas nodarbības nenotiek.
Arī Stokholmā dzīvojošā divu skolēnu māmiņa Aira Miķelsone atzīst, ka bērnu skolas gaitas turpinās: “Esmu ļoti pateicīga Zviedrijai, ka mācību process ticis nodrošināts nepārtraukti. Tas darīts, izvērtējot riskus un atbildīgi, aicinot bērnus ar slimība simptomiem neapmeklēt skolu. Par laimi, Covid-19 izplatība skolas vecuma bērniem tikpat kā nav novērota.”
Jādezinficējas un jādistancējas
Zviedru kaimiņi dāņi un norvēģi sāka atvērt skolas jau aprīļa beigās. Vācijā skolas sāka atvērt no 7. maija. Mācības vispirms uzsāk 11 un 12 gadus vecie skolēni.
Turklāt klases sadalītas divās grupās: lai varētu turpināt ievērot distancēšanos, uz skolu nāk tikai puse skolēnu, bet otra puse mācās no mājām.
Attālinātās un klātienes mācības notiks pamīšus. Sporta un mūzikas stundas nenotiks, uzskatot, ka tieši tajās ir lielāks inficēšanās risks.
Kādā Berlīnes skolas pagalmā pat uzzīmēti apļi vismaz metra attālumā viens no otra, lai atgādinātu bērniem, ka jādistancējas.
No 11. maija skolas pakāpeniski atvērs arī Grieķija, Šveice un Nīderlande, kur vidusskolēni gan mācības uzsāks tikai 2. jūnijā. Francijā tāpat jau no 11. maija skolēni pamazām atsāks klātienes mācības: vispirms sākumskolēni, bet no 18. maija arī vidusskolēni. Šāds lēmums pieņemts par spīti ekspertu un pašvaldību pārstāvju ieteikumam to nedarīt.
Noteikts gan, ka mācības atsāksies reģionos, kur nav plaša vīrusa izplatība, skolēnu plūsmu nodalīs tā, lai nebūtu lielas drūzmēšanās, klasē vienlaikus nemācīsies vairāk par 15 skolēniem, katru priekšmetu, kam pieskaras vairāk nekā viens skolēns, regulāri dezinficēs, raksta “The Guardian”. Laikraksts citē arī kādu Francijas skolotāju, kura pauž bažas par to, vai skolās būs iespējams ievērot distancēšanās un higiēnas pasākumus: jo sevišķi jaunāko klašu skolēni varētu neizprast šos ierobežojumus.
Beļģijā skolas plāno atvērt no 18. maija, un arī te tiks ierobežots skolēnu skaits klasē, turklāt skolotājiem un skolēniem no 12 gadu vecuma būs jānēsā sejas maskas. Jāatzīmē, ka Beļģijā, ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu, ir visvairāk no Covid-19 mirušo. Savukārt Polijā skolas būs slēgtas vēl vismaz līdz 24. maijam.
Latvijas kaimiņvalsts Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu, kad varētu atsākt klātienes mācības, bet Igaunijā skolas sāks pakāpeniski atvērt no 15. maija. Kā “Latvijas Avīzei” stāsta Stens Otsmā no Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas, skolas ir autonomas un var pašas izlemt, kā labāk turpināt mācības, tāpēc varianti ir dažādi: skolas var vairāk piedāvāt nodarbības ārpus telpām vai organizēt klātienes mācības tikai tiem, kam tas vairāk nepieciešams.
Ministrijai zināms, ka daļā skolu turpinās attālinātās mācības līdz pat mācību gada beigām.
Lai atvieglotu vecāku dzīvi
Jāpiebilst gan, ka ne jau tikai attiecībā uz skolām Eiropas valstis gatavas palaist vaļīgāk ierobežojumu grožus: eiropieši plāno, kā pakāpeniski atjaunot normālu dzīvi par spīti infekcijas draudiem. Skolu atvēršanu eksperti min kā vienu no ekonomiku veicinošiem faktoriem: vecākiem vairs nevajadzēs būt savu bērnu mājskolotājiem, un viņu darbs, ja vien tāds viņiem vēl ir, kļūs produktīvāks.
Pašu vecāku attieksme pret skolu atvēršanu ir dažāda: kamēr itālieši dusmojas, ka skolas joprojām ir ciet, norvēģu vecāki raksta petīcijas pret skolu atvēršanu, ziņo laikraksts “Politico”.
