Latvijas sirds ir laukos 0
Virsrakstā esmu likusi atziņu, kas ir mana pārliecība. “LA” to reiz jau esmu teikusi 1991. gadā. Tautas vērtības nemainās – “Lauku Avīzes” rīkotās Zemnieku saeimas saimnieki lieliski pierādījuši, ka viņu dzimtas stiprina Latvijas valsts saimniecisko un garīgo spēku.
Kopš 1992. gada rudens redakcija ieviesa “Lauku Avīzes” dienas pagastos. Aicināja līdzi gan ministrus un valsts augstākās amatpersonas, gan juristus un citus augstas raudzes speciālistus, kas konsultēja katru lauku cilvēku. Jāatzīst, “LA” neatteica ne prezidents, premjeri, nedz arī ministri. Pirmās “LA” dienas notika Dundagā. Zāle bija pārpildīta. Pie speciālistiem tik garas rindas, kādas padomju laikos pēc desām vai sviesta. Arī turpmākajās “LA” dienās aina bija tāda pati. Tas rādīja, ka nepietiek vien izrunāties, sirdi izkratīt, bet jādara kaut kas praktiski vajadzīgs.
Joprojām ir gandarījums, ka tādējādi lauku sabiedrībai tikām palīdzējuši. Par brīvu. Toties pārmetumi valdības neizdarībai, rūgtums par ierēdņu paviršībām, sāpe, ka pietrūkst godprātības un labvēlības taisnīguma atjaunošanā, krājās un krājās. Amatpersonas ļaudis uzklausīja, daudz ko solīja, bet solījumi palika, it kā gaisā karājoties… Kad “LA” dienas bija notikušas jau astoņpadsmit pagastos, mēs zinājām, ko domā gan vidzemnieks un latgalietis, gan zemgalietis un kurzemnieks. “LA” galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš bija saskaitījis, ka šajās tikšanās reizēs kopā lasītāji uzdevuši ap 2000 lietišķu jautājumu. Taču reāls risinājums nebija redakcijas spēkos. Tāpēc “LA” 1994. gada jūlijā parādījās lappuse “Zemnieku saeima”, kurā uzņēmīgākie saimnieki stāstīja par sarežģījumiem, kas traucē attīstīties. Iznākums bija tāds, kā 1994. gada 22. novembra ievadrakstā pirms Zemnieku saeimas laišanas tautās rakstīja V. Krustiņš: “Simts Latvijas saimnieku un saimnieču saiešanu redakcijai aicināja sarīkot, kad laikrakstā jau bija izlasītas 20 pastāvīgas lappuses ar nosaukumu “Zemnieku saeima”. Redakcijas darbiniekiem tika jautāts: “Vai redakcija nevar uztaisīt vienu saiešanu, kur arī mēs varētu jautāt un mums atbildētu?” Aprunājāmies ar saimniekiem no dažādiem rajoniem, un viņi teica, ka tā lieta var iet.”
“LA” rīkotajā 1. Zemnieku saeimā piedalījās 96 saimnieki, kas kopā apsaimniekoja 12 000 ha zemes. Lielākā platība bija 700 ha, mazākā – 3 ha. It īpaši svarīgi, ka tajā netika pulcēti cilvēki pēc piederības kādai partijai vai citai organizācijai. Pārskatot dalībnieku sarakstu, ar prieku redzu, ka gandrīz visi saimnieko arī šodien.
Ja ne paši, tad jau viņu izskolotie bērni. Bet ielūgto 95 viesu saraksts sākās ar G. Ulmani, A. Gorbunovu, M. Gaili, turpinājās ar partiju pārstāvjiem, baņķieriem, uzņēmumiem un beidzās ar sabiedrisko organizāciju priekšstāvjiem. ZS rīkošanā no redakcijas – Māra Igaune, žurnālisti Ilmārs Randers, Ivars Andiņš, visi 12 “LA” rajonu biroju darbinieki, īstenībā katram darbiniekam bija savs uzdevums, lai viss noritētu pa godam un dotu labumu Latvijas lauksaimniecībai. Visu vakaru dziedāja Miķelis Gruzītis.
Prestižākais lauksaimnieku saiets Latvijā
Pēc 1. Zemnieku saeimas no saimniekiem dzirdējām daudz atzinīgu vārdu. Tas reizē nozīmēja, ka viņi gaida praktisku rīcību no redakcijas puses. Avīzē tūdaļ parādījās jauna lappuse – “Uz 2. Zemnieku saeimu”. Tajā devām vārdu daudziem saimniecību īpašniekiem. Bija radusies cerība, ka lauksaimnieku raizes ir saprastas. Ko atceras 1. Zemnieku saeimas dalībnieki?
Bauskas rajona Codes pagasta z/s “Vaidelotes” īpašnieku Arnolda un Dairas Jātnieku ģimene pa šiem gadiem izaudzinājusi un izskolojusi piecus brašus dēlus, paplašinājuši zemes platību. Savā laikā, kamēr nebijām Eiropas Savienībā, bet varēja pretendēt uz SAPARD programmas līdzfinansējumu, Jātnieki saņēma pirmo šā atbalsta naudu Latvijā. Arnolds atceras: “Avīzes rīkotā Zemnieku saeima deva daudz jaunas informācijas no citiem novadiem, dzirdējām valsts pirmo personu domas par lauksaimniecības attīstību. Galvenais tomēr – valdības vīri, deputāti saprata, ka zemniekiem ir ko teikt un viņi mierā neliksies, ja netiks gādāts par laukiem.”
Cēsu rajona Stalbes pagasta z/s “Kalnmuiža” īpašniekam, ilggadējam Cēsu konsultāciju biroja vadītājam Valteram Dambem no vērienīgā saieta Bulduru Zinātņu namā prātā palikuši vairāki saviesīgā vakara kuriozi. Kādas organizācijas šefs mētājis simtdolāru banknotes, kas nav bijis lepns, varējis pievākt. Vēlākais premjers Valdis Birkavs stāstījis, kā Āfrikā lauvas medījis – sak, mācieties dzīvot ar vērienu! Nopietni vērtējot, Valters domā: ja Zemnieku saeimas priekšlikumi būtu ņemti vērā, Latvijas lauksaimniecība būtu daudz konkurētspējīgāka.
Valters Bruss, kurš pēc pieciem gadiem kļuva par s/o “Zemnieku saeima” priekšsēdētāju, Tērvetes pagasta z/s “Strazdi” īpašnieks, toreizējo situāciju raksturo tā: “Pirmajās četrās “Lauku Avīzes” rīkotajās Zemnieku saeimās piedalījās mans tēvs (Aivars Bruss, visā valstī cienīts agronoms, nesamierināms un taisnīgs vīrs. – Red.), es tikai piektajā saeimā. Protams, pēc katras no iepriekšējām ZS sanāksmēm bija iespaidi, kas mājās tika pārrunāti. Tagad man šķiet, ka plašā pārstāvniecība no Saeimas, valdības bija vairāk saistīta ar vēlēšanām un politiskās puses interesēm. No avīzes puses bija saaicināta gana reprezentatīva auditorija – lieli, ietekmīgi zemnieki no visiem Latvijas novadiem, un tas pievilka šo politiķu plejādi. Tomēr politiskajā lauku atbalsta spektrā nekas daudz gan nemainījās. Kaut ko darīt bija politiķu ziņā, bet viņu ikdienas darbs pēc ZS sanāksmēm neturpinājās. Vismaz tāds ne, kas radītu spiedienu uz politisko eliti.”
Analizējot minēto situāciju, 2. Zemnieku saeimas ievadrunā V. Krustiņš valdīšanai un politiķiem veltījis ļoti asus vārdus: “Tie paņēmieni un metodes, ar kurām rīkojas Latvijas politiskajās aprindās, itin bieži ir primitīvi. To visu vēl “mēslo” iedomība, mazizglītotība, inteliģences un kultūras trūkums.
Partijas vēlētājiem piedāvā tādus savus cilvēkus, par kuriem jāteic, ka tie ne ar ko nav pierādījuši savu noderību augstajam Saeimas amatam. Šiem kandidātiem grūti atšķirt Saeimu no teātra skatuves, cirka un estrādes arēnas, kam nav ne mazākā sakara ar likumdošanu un valsts pārvaldīšanu.”
Kā var piespiest rēķināties
Tajā pašā 2. Zemnieku saeimā dalībnieki tiek aicināti, pirmkārt, piedalīties 6. Saeimas vēlēšanās, otrkārt, pieņemt zemkopju aicinājumu politiskajām partijām. Ja “LA” Zemnieku saeima šos priekšlikumus pieņemtu, tad jānodibina pastāvīga komisija, kas sekotu, kā partijas pilda zemnieku prasības saeimu starplaikā. Tas tiek izdarīts. “LA” apņemas sekot, kā partijas tur doto vārdu. “LA” 2. Zemnieku saeimas pastāvīgajā komisijā ievēl Aigaru Taukuli (Tīnūžu pagasts), Aivaru Brusu (Tērvetes pagasts), Pēteri Krūgaļaužu (Liezēres pagasts), Andri Felsu (Krustpils pagasts), Uģi Zāģeri (Iecavas pagasts), Voldemāru Šļakotu (Kubulu pagasts) un Kārli Akumu (Vārves pagasts). Reizē tiek apstiprināti 2. Zemnieku saeimas priekšlikumi politiskajām partijām – nodokļu, tirgus, naudas, zemes, cilvēka sociālās drošības, politikas, lauksaimniecības vadības, izglītības, tiesas un policijas jomā.
”LA” 3. Zemnieku saeima pulcēja jau 156 saimniekus un 146 saimnieces no 159 zemnieku saimniecībām, kuri kopā apsaimnieko 27 658 ha zemes. Lielākie saimnieki ir K. Akums (kopā ar mežiem 6270 ha), tukumnieks Gunvaldis Sproģis (vairāk nekā 2000 ha) un valcēnietis Rihards Circenis (1100 ha). K. Akums runā strikti: šoreiz jānolemj, vai Zemnieku saeima pārvērtīsies ikgadējā salidojumā vai stabilā biedrībā, varbūt pat politiskā partijā.
Šīs saeimas jaunums – tajā piedalās Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss. Vēl nepazīstamās Briseles iestādes viesi latviešu zemnieki izvaicā krustu šķērsu, un ne uz visiem jautājumiem Veisa kungs spēj atbildēt. Latvietis nav ar pliku roku ņemams!
4. Zemnieku saeimā piedalījušies 285 dižākie lauku saimnieki un saimnieces no 182 saimniecībām. Pats galvenais darba kārtībā – vai lauksaimniekiem vajag savu pašpārvaldes organizāciju ar ietekmi visaugstākajā līmenī. Pēc vispusīgas apspriešanas nolemts, ka saimniekiem jādibina Lauksaimniecības palāta.
Izeja: oficiāla sabiedriska pārstāvniecība
V. Bruss: “Pēc 5. Zemnieku saeimas sākās citāds darbs – vispirms izveidoja tā saukto pastāvīgo komiteju, kas bija gatava strādāt veselu gadu, lai aktivizētu lēmumus, kas tika pieņemti 5. saeimā. Bet ļoti ātri sapratām, ka bez noteikta juridiska statusa neko nepanāksim. Visur pretī saņēmām argumentu – kas tad jūs īsti esat? Divu mēnešu laikā nobrieda ideja, ka jādibina sava sabiedriskā organizācija.
Toreiz bija tikai divas organizācijas, kas runāja ar Zemkopības ministriju, – Zemnieku federācija un Statūtsabiedrību asociācija. To aktualizētās problēmas līdzšinējās Zemnieku saeimas biedriem, uzņēmīgākajiem, ražojošajiem zemniekiem nešķita pārāk svarīgas. Turklāt tuvojās iestāšanās Eiropas Savienībā, par kuru neviens neko īsti nezināja. Tāpēc sarunas par ES nosacījumiem, kā mēs, lauksaimnieki, varēsim vai nevarēsim sarunās piedalīties, bija pats svarīgākais. Otra aktuālākā lieta – iekšējā tirgus aizsardzība. Apzinājām iespējamo biedru loku caur “Lauku Avīzi”, privātās sarunās, ar vēstulēm utt. Un tā 29. maijā turpat Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur sanāksmes rīkoja “LA”, sanāca dibināšanas kongress.
No pašreizējā skatupunkta vērtējot, mūsu organizācija bez “LA” atbalsta un aktīvas līdzdalības nebūtu izveidojusies. Tas patiešām ir milzīgs “LA”, it īpaši Krustiņa kunga, nopelns, jo zemnieku lieta bija arī viņa personīgā sāpe. Uz “LA” radītās bāzes bija daudz vieglāk strādāt, vadīt pirmos sabiedriskās organizācijas darba gadus, jo “LA” bija radījusi prestižu, kas sekoja arī mums. Bija vieglāk kontaktēties gan ar valdības, gan Saeimas pārstāvjiem – pārņemot stafeti no “LA”, aktīvas darbības veids nāca līdzi.”
Uzziņa * “Lauku Avīzes” (“LA”) rīkotā 1. Zemnieku saeima (ZS) – 1994. gada 24. un 25. novembrī * “LA” 2. Zemnieku saeima – 1995. gada 8. un 9. septembrī (nodibina 2. ZS pastāvīgo komisiju) * “LA” 3. Zemnieku saeima – 1996. gada 1. un 2. novembrī * “LA” 4. Zemnieku saeima – 1997. gada 27. un 28. novembrī (nodibināta Lauksaimniecības palāta) * “LA” Zemnieku saeima – 1999. gada 16. janvārī (ievēlēta ZS pastāvīgā komiteja) * Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas “Zemnieku saeima” dibināšanas kongress – 1999. gada 29. maijā |
