Kultūra 2017: Vai latviešu rakstnieks saņems Nobela balvu? 0
Autores: Vita Krauja, Linda Kusiņa
Viens no plašākajiem un saturiski daudzveidīgākajiem procesiem, kas kultūrā caurstrāvos visu 2017. gadu, būs Latvijas valsts simtgades programmas iedzīvināšana. Jau praktiskākā fāzē ieies darbs pie Mežaparka estrādes rekonstrukcijas un jūnijā valdībai beidzot jātiek skaidrībā par veidu, kādā Rīgai tikt pie koncertzāles. Šajā apskatā pievērsāmies vairākiem plašu kultūras baudītāju loku interesējošiem jautājumiem, atbildes vaicājot ekspertiem.
Vai laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 18. novembrim katrs latvietis būs ticis pie sava tautastērpa?
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, turpināsies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) aizsāktā iniciatīva “Katram savu tautastērpu”, kuras ietvarā notiek semināri tautastērpu darināšanā, tiek izdotas grāmatas, vietnē katramsavutautasterpu.lv pieejama arī video pamācību sērija. Tomēr būtu pārāk optimistiski cerēt, ka līdz valsts simtgadei katram latvietim būs savs tautastērps. Ne visi protam aust un šūt, un nav mums tik daudz meistaru, lai tautastērpā apģērbtu visu tautu.
LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena norāda, ka iniciatīva “Katram savu tautastērpu” drīzāk uztverama kā aicinājums padomāt par tautastērpu kā par veselu pasauli ar vēsturi un tradīcijām. Tautastērpu centra “Senā klēts” tautastērpu eksperte un konsultante, māksliniece meistare Ziedīte Muze novērojusi, ka lielai daļai, kas tautastērpu izjūt kā kaut ko īpašu, tas jau ir, un ļoti daudziem arī taps. Tomēr tērps ir diezgan dārgs – iegādājoties “Senajā klētī”, – no 300 eiro, taču tas attiecas uz vienkāršākajiem Vidzemes un Latgales tērpiem. Kurzemes tērpam viena sakta maksā vairāk nekā 300 eiro. Ja izvēlas arheoloģisko tērpu, tad jau viena villaine maksātu vairākus tūkstošus ar visiem metāla rotājumiem. Bet ko gan varētu padomāt katrs latvietis – ejot uz Dziesmu svētkiem, uzvilkt kaut vai tautiskus brunčus vai arī apsiet Lielvārdes jostu savai lina kleitai.
Vai 2017. gadā sāksies remonts Jaunajā Rīgas teātrī?
Būtu nožēlojami, ja Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) vēl gadu nāktos nīkt neremontētās telpās nemitīgo nesaskaņu dēļ starp būvniekiem un pasūtītājiem – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. VNĪ Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece gan sola, ka, lai veiktu pārbūvi Miera ielā 58a, tā dēvētajā Tabakas fabrikā (uz kurieni pārceltos teātris JRT ēkas remonta laikā), jau esot sākta iepirkuma procedūra jauna būvdarbu līguma noslēgšanai, un šī projekta gala termiņš – 2017. gada 1. jūlijs – nav mainīts. Vai tik trakā tempā iespējams veikt kvalitatīvu remontu, īsti skaidrs nav. Taču pašreizējos VNĪ plānos ierakstīts, ka līgumu par būvdarbu veikšanu JRT ēkā Lāčplēša ielā 25 plānots noslēgt līdz 30. jūnijam, lai būvdarbus sāktu 1. augustā.
Vai kādam latviešu rakstniekam 2017. gadā būs izredzes iegūt Nobela prēmiju literatūrā?
Visticamāk, nākamgad vēl ne, taču Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) un tās priekšsēdētājs Arno Jundze apņēmušies darīt visu, lai zviedru akadēmiķiem latviešu kandidāta vārds skanētu ausīs, un gada sākumā jau trešo gadu izvirzīs vienu un to pašu kandidātu. Atklāt Nobela prēmijai virzīto rakstnieku nedrīkst ne tagad, ne vēl 50 gadus pēc nominācijas izvirzīšanas, jo tad nepatikšanas var sanākt gan virzītājiem, gan pašam rakstniekam, kuru no nominantu saraksta izslēgs.
Vai 2017. gadā beigsies seriāls “UgunsGrēks”, un ko jaunu skatītāji varēs vērot televīzijā?
Skatītāju lamātais un vienlaikus ļoti skatītais seriāls noteikti turpināsies vismaz vēl 2017. gadā, kad tam ritēs jau 17. sezona. Savukārt kanālā LNT pavasarī gaidāma komēdijseriāla “Bitīt’ matos” jaunā sezona, kas piedāvās vēl vienu iespēju pārbaudīt, cik latviešiem – gan scenāristiem, gan skatītājiem – laba humora izjūta. Bet Latvijas Televīzijā 2017. gadā būtu jāsākas valsts simtgadei veltīta seriāla filmēšanai, un, iespējams, jau martā uzzināsim tā radošo komandu.
