Latvijas simtgades nospiedumi portretos 0
Daudziem šķiet, ka portrets ir vien fotogrāfisks dokuments vai psiholoģisks vēstījums un tajā attēlotā sejas izteiksme – mirkļa emociju nospiedums – reizēm pat grūti pateikt – attēlojamās personas vai arī paša mākslinieka.
Tomēr tas var būt arī daudz kas vairāk – vispirms jau liecība par laikmetu.
Par portreta žanra attīstību un statusu pagājušajā gadsimtā un mūsdienās aicinās aizdomāties vērienīgā izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas no sestdienas, 3. novembra, līdz pat 24. februārim būs apskatāma uzreiz trīs mākslas telpās Rīgā.
Tā veidota kā plašs un strukturēts Latvijas 20. gadsimta portreta žanra ainas kopskats, aptverot atšķirīgus mākslas medijus – glezniecību, grafiku, tēlniecību, fotogrāfiju, objektus, videodarbus un instalācijas.
Izstāde ir viens no pēdējā laika lielākajiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) veikumiem, piedāvājot tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Kā norāda projekta kuratore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, plašā ekspozīcija un to pavadošais katalogs turpina pētniecību, ko ar lielu bijību pret šo žanru un tā vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.
LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē būs izstādīti 20. gadsimta pirmajā pusē tapušie portreti, kuru autori ir latviešu mākslas dižgari – Janis Rozentāls, Johans Valters, Gustavs Šķilters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Teodors Zaļkalns, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Ludolfs Liberts u. c. Izstāžu zālē “Arsenāls” varēs redzēt 20. gadsimta otrās puses portreta kopainu, ko radījuši Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka utt. Savukārt Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāma izstādes sadaļa, kas veltīta karikatūrai, šaržam un mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados. Izstādītie darbi nākuši no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja krājuma, privātām un autoru personīgajām kolekcijām.
Paralēli sagatavots apjomīgs katalogs, kurā portreta žanra izpētei no dažādiem aspektiem pievērsušies Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Dr. art. Jānis Kalnačs, Dr. art. Dace Lamberga, Pēteris Bankovskis, Inta Pujāte, Laima Slava, Dr. art. Natālija Jevsejeva. Pirmo reizi speciāli izstādei ir veltīta rakstnieka Māra Bērziņa eseja “Sejas izteiksme”, kas savdabīgi atklāj portreta būtību – caur cilvēku, slavenību, latviešu tautas pārstāvi. Kā aizvien, to arī papildinās daudzveidīga pasākumu programma – “Vienas gleznas stāsts”, “Sarunas muzejā”, teātra izrādes ciklā “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas”, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.
