Latvijas simtgades filmu projektā – “viss kino zieds” 0
Latvijas simtgadei veltītajā filmu projektu konkursā pārstāvēts teju viss latviešu kino zieds, šodien konkursa “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ekspertu komisijas pirmajā tikšanās reizē sacīja Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Viņa norādīja, ka projektu iesniedzēji ir pazīstami, kino vidē atzīti profesionāļi. “Varam priecāties, ka konkurss mudinājis Latvijas labākos režisorus piedāvāt savus projektus,” sacīja Rietuma. Starp iesniegtajiem projektiem figurē tādu zināmu režisoru vārdi kā, piemēram, Juris Kursietis, Jānis Cimmermanis, Reinis Kalnaellis, Andris Gauja, Una Celma, Viesturs Kairišs, Dāvis Sīmanis, Ināra Kolmane, Varis Brasla un Juris Poškus.
NKC vadītāja pastāstīja, ka no 31 konkursā iesniegtā filmu projekta par nederīgu administratīvajiem kritērijiem atzīts viens, tālab ekspertu komisijai, kuras sastāvā ir “Emmy” balvas laureāte Losandželosā dzīvojošā latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmanis, mecenāts Boriss Teterevs, literāte Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors Pēteris Krilovs, kino zinātnieks Viktors Freibergs, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, kā arī NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis, līdz novembra sākumam būs jāizvērtē 30 filmu projekti, no kuriem tālākai attīstīšanai tiks izvēlēti 12.
Dimiševskis žurnālistiem pastāstīja, ka starp projektiem visplašāk pārstāvētas ir vēsturiskās filmas un literatūras ekranizācijas – katrā žanrā astoņi filmu projekti. Tāpat starp konkursantēm ir piecas mūsdienu drāmas, četras animācijas filmas, trīs filmas bērniem un divas filmas jauniešiem.
“Ja paskatās, cik daudz režisoru ir Latvijā, iesniegto filmu projektu skaits ir samērīgs. Taču jāatzīst, ka bērniem un jauniešiem iesniegto filmu skaits varētu būt lielāks,” sacīja Dimiševskis.
Savukārt Freibergs sacīja, ka viņam latviešu kino attīstība pēdējos gados liekas cerīga, tālab arī uz šiem pieteikumiem viņš skatās optimistiski.
Filmu projektu vērtēšanai tiks izstrādāts nolikums ar noteiktu punktu sistēmu.
Kā norādīja Ritmanis, viņa filmu vērtēs pēc tā, kas viņu uzrunā, kā arī palūkosies uz filmām no Holivudas viedokļa, pievēršot uzmanību tām filmām, kas varētu iet tālāk pasaulē. Ritmanis arī uzsvēra, ka, iespējams, viņai būs vieglāk vērtēt filmas, jo viņai nav personīgu attiecību ar šo projektu iesniedzējiem.
“Tā kā šis ir simtgades filmu konkurss, ceram, ka tam būs sakars ar Latvijas vēsturi, literatūru, klasisko mantojumu un identitāti,” sacīja Zālīte.
Savukārt Rietuma uzsvēra, ka no šī konkursa tiek gaidīti gatavi projekti, kuros būs vērts ieguldīt finansējumu, lai tie pārtaptu vismaz sešās spilgtās filmās.
Kā ziņots, Latvijas simtgades filmu projektu konkursā plānots atbalstīt, lielākais, 12 projektus. Finansējums tiks piešķirts vienam gadam. Ir iecere pēc gada šos rullīšus demonstrēt plašākai sabiedrībai un uzklausīt sabiedrības viedokli, jo komisijai būs jāpieņem lēmums, kuras filmas attīstīt tālāk, kuras ne.
Šajā konkursā pieejamais finansējums ir 264 654 eiro. Vienam projektam piešķirtie līdzekļi nepārsniegs 22 000 eiro.
Rietuma arī norādīja, ka kopumā simtgades filmu programmai nepieciešami 7,7 miljoni eiro, bet pašlaik budžetā paredzēti tikai 1,77 miljoni eiro 2014.-2016. gadā, tajā skaitā esot jau projektu attīstīšanas konkursam piešķirtie 264 654 eiro. “Igaunijā arī ir līdzīgs konkurss, kam valdība līdz 2018. gadam atvēlējusi desmit miljonus eiro,” piebilda NKC vadītāja.
