Latvijas simt gadu svētki – arī kosmosā? 0
Lai gan vien trīsarpus gadu mūs šķir no valsts nozīmīgās – gadsimta – jubilejas, kā gatavošanās organizatoriskais ietvars, tā idejiskā koncepcija šobrīd vēl rakstāmi ar vairākām jautājuma zīmēm.
Saeimas namā pēc Kultūras ministrijas (KM) ierosmes notikušajā konferencē “Latvijai 100” pagājušajā nedēļā piedalījās kupls kultūras profesionāļu skaits, arī politiķi, uzņēmēji, diplomāti, ārsti un citi sabiedrības pārstāvji. Pēc sākotnējās ieceres, šajā dienā gan plašākai sarunai par gatavošanos Latvijas simt gadu svētkiem vajadzēja notikt tieši ar Saeimas deputātiem. Taču kārtējo reizi bija redzams, ka vairākumam “tautas kalpu” nedēļas pēdējā darba dienā ir citas, viņuprāt, būtiskākas nodarbes. Kultūras ministre Dace Melbārde vēlāk “LA” atzina, ka, iespējams, daudzi deputāti tikuši par vēlu brīdināti par notikumu un nav vairs spējuši atcelt plānotās tikšanās. KM, kuras balss “Latvijai 100” sakarā jau sen vairāk izskatās pēc vientuļa saucēja tuksnesī, ar šo notikumu vēlējusies aktualizēt Latvijas simt gadu plašo problemātiku Saeimas darba kārtībā. Patiešām jācer, ka notiks tā, kā savā runā konferences sākumā aicināja ministre: “Latvijas simt gadu jautājumiem jābūt katras Saeimas frakcijas un komisijas darba kārtībā. Būtiski raudzīties uz to nevis kā tikai uz kultūras projektu, bet iesaistīt dažādas nozares un sabiedrību.” Pēc konferenci atklājušās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas domām, “Latvijas simtgadei jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni”. KM svarīgāko svētku mērķu vidū uzsver valsts gribas stiprināšanu, piederības sajūtas veidošanu, Latvijas vēstures aktualizācijas nepieciešamību, kā arī Latvijas kā 21. gs. nacionālas valsts identitātes definēšanu. Jācer, ka jau tuvākajā laikā Saeimas plenārsēdes darba kārtībā būs ietvertas arī deputātu debates par šo svarīgo jautājumu.
Pamācoša un interesanta konferencē bija “Estonia 100” un 2018. gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras ES Padomē starptautiskās programmas vadītāja Jormas Sarva uzstāšanās, kurā viņš aicināja uz gaidāmo gadskārtu raudzīties kā “uz pirmajiem Latvijas un Igaunijas simt gadu svētkiem”.
Kamēr igauņi visā valstī stādīs ozolu birzes, uzņems filmas, veidos teātra iestudējumus par valsts vēstures tēmām, Latvijas simt gadiem veltītā saruna dažubrīd, pēc Rēzeknes Augstskolas pārstāves Ilgas Šuplinskas vārdiem, radīja iespaidu, ka gadsimta jubileju svinēs Rīga, nevis visa Latvija. Taču tikpat labi var arī cerēt, ka Latvijas simt gadu kampaņa risināsies plašā amplitūdā – no mazākā lauku novada līdz pat kosmosam. Šādu priekšlikumu izteica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola, pieminot, ka uz Latvijas satelītu “Venta 1” varētu nosūtīt vēstījumu par Latviju nākotnē. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jaunā rektore Rūta Muktupāvela teica, ka jau šogad, aktīvi līdzdarbojoties LKA studentiem, visā Latvijā varētu sākties “Latvijai 100” nozīmīgo kultūras simbolu iezīmēšanas process. Bet arhitekte Ieva Zībārte ierosināja īstenot Latvijas karoga programmu – lai, sagaidot nozīmīgo gadskārtu, katrā mājā, skolā, uzņēmumā plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs.
KM ir sākusi apzināt cilvēkus, kas varētu darboties svētku mākslinieciskajā padomē – iespējams, tie varētu būt Leonarda Ķestere, Uģis Brikmanis un vēl citi. Paredzēts, ka rudenī notiks plaša sabiedrības diskusija “100 idejas 100 Latvijas gadiem”. Jau 26. jūnijā “Latvijai 100” jautājumi būs arī Nacionālās kultūras padomes darba kārtībā.
Var jau spriest, ka Latvijas simt gadi būs “brīvības svētki” (I. Lībiņa-Egnere, RP); ka svētku sagatavošanā “jādod brīvas rokas kultūras cilvēkiem” (kuri par to, bez šaubām, pienācīga finansējuma apstākļos priecātos); ka primārajai svētku funkcijai jābūt solidaritātes veicināšanai sabiedrībā (R. Muktupāvela); ka to sakarā būtiski runāt nevis par “pasākumiem”, bet gan par “uzsākumiem”. Tomēr joprojām nav atbildes uz svarīgo jautājumu – kura augstākā amatpersona Latvijā ir apveltīta ar tik spēcīgu harismu, lai kļūtu par “Latvijai 100” organizatorisko un idejisko līderi?
