Kāpēc Latvijas senās rudzu un kviešu šķirnes nozīmīgas arī šodien? 9
Vija Strazdiņa, Valentīna Fetere, AREI Stendes pētniecības centrs, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Ģenētisko resursu apzināšana un praktiskā izmantošana pasaulē kļūst aizvien populārāka, jo augu bioloģiskā daudzveidība nodrošina lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides attīstības ilgtspējību. Senās šķirnes visā pasaulē atzīst par ļoti vērtīgām, jo tās dod iespēju saglabāt ģenētisko daudzveidību, kā arī tajās var atrast jaunas, selekcijas procesā pazaudētas, pazīmes. Tās ir ļoti vērtīgas arī no pārstrādātāju viedokļa, jo to unikālās kvalitātes īpašības dod iespēju radīt jaunus nišas produktus.
Vairāk nekā 100 gadu garumā ir tapis Latvijas laukaugu sugu genofonds, kam ir ne tikai vēsturiska nozīme, tas ir arī stabils pamats tālākajam selekcijas darbam, plašiem zinātniskajiem pētījumiem un mūsu valsts ekonomiskajai neatkarībai.
Atskats vēsturē
Valsts Stendes selekcijas staciju nodibināja 1922. gadā ar mērķi veidot Latvijas apstākļiem piemērotas laukaugu šķirnes un nodrošināt lauksaimniekus ar kvalitatīvu sēklas materiālu. Stacijas ilggadīgais vadītājs Jānis Lielmanis atskaitēs par selekcijas un izmēģinājumu darbiem Stendē laikā no 1923. līdz 1928. gadam rakstīja, ka “ilgajos kara gados ļoti bija cietis Latvijā izplatītais sēklas materiāls.
Mūsu tēvzemi vairākkārtīgi bija pārstaigājuši ienaidnieku karaspēki, tukšodami zemkopja apcirkņus, nebēdādami par to, ko pēdējais pavasarī sēs savos laukos. Naidīgās varas bija atstājušas mūsu zemē arī svešu, mūsu apstākļiem nepiemērotu sēklas materiālu, pa lielākai daļai sajauktu no dažādām gan ārzemju, gan vietējām šķirnēm”. Savukārt agronoms un selekcionārs Emīls Bērziņš uzskatīja, ka Latvija kā tranzīta zeme vienmēr ir bijusi atvērta vērtīgu un mazāk vērtīgu sēklu ieplūšanai.
Laukaugu šķirņu ieviešana Latvijā sākuma gados bija sarežģīta un pretrunīga. Augsnes un klimatiskie apstākļi bieži vien bija nepiemēroti ievesto kviešu audzēšanai. Savukārt vietējie kvieši bija veldres neizturīgāki un mazražīgāki nekā ārzemju šķirnes. Atskaitoties par paveikto Stendē darbības pirmsākumos, Stendes selekcijas stacijas vadītājs Dr. Jānis Lielmanis apliecināja, ka selekcija ir ļoti svarīga nozare lauksaimniecībā, “jo tā dod lauksaimnieka rokās spēcīgu cīņas līdzekli – apstākļiem piemērotas, izturīgas pret slimībām un ražīgas šķirnes”.
Agronomi Jurijs Garbars un Emīls Bērziņš pirmos rudzu un ziemas kviešu izmēģinājumu lauciņus iekārtoja Stendē 1923. gadā. Kviešu selekcijas un sēklkopības darbs Stendē turpinās arī šobrīd.
Gēnu banka – Latvijas izcelsmes laukaugu sugu šķirņu un vērtīgāko līniju glabātava
Sākoties otrajam pasaules karam, daļa no Latvijas selekcijas pirmsākumos izveidotā vērtīgākā kviešu, rudzu, miežu un auzu selekcijas materiāla tika izvesta uz Nikolaja Vavilova vārdā nosaukto Vissavienības augkopības institūtu (VIR) Sanktpēterburgā, kā arī uz Vāciju, Gaterslebenas gēnu banku, un Ziemeļu gēnu banku Zviedrijā.
Lai nezaudētu Latvijas izcelsmes šķirnes un vērtīgas selekcijas līnijas, Latvijas ģenētiķu un selekcionāru biedrība (prezidents prof. Īzaks Rašals) 1993. gadā ierosināja inventarizēt esošās selekcijas darba kolekcijas un papildināt tās ar Latvijas izcelsmes paraugiem, kas repatriēti no ārzemju gēnu bankām. Vietējās agrāk izveidotās kviešu un rudzu šķirnes, kā arī citu laukaugu sugu šķirnes un vērtīgas līnijas atgriezās Latvijā un no 1997. gada tiek uzglabātas Latvijas gēnu bankā, augu ģenētisko resursu kolekcijās.
Laika posmā no 1922. līdz 1950. gadam selekcionāri Stendē izveidoja un ieviesa ražošanā divas rudzu un vairāk nekā 20 ziemas un vasaras kviešu šķirnes un selekcijas līnijas.
Senās Stendes šķirnes atpakaļ pie bioloģiskajiem lauksaimniekiem
Lai dotu iespēju atgriezties ražošanā Stendē selekcijas pirmsākumos izveidotajām rudzu un kviešu šķirnēm, ELF un Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei ietvaros Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centrā uzsāka projekta Latvijas izcelsmes kviešu un rudzu ģenētisko resursu piemērotība īpašu pārtikas produktu izejvielu ieguvei (nr. 19-00-A01620-000064) īstenošanu.
Projekta ietvaros tiek izvērtētas laika posmā no 1922. līdz 1950. gadam Stendē selekcionētās 15 ziemas un 20 vasaras kviešu šķirnes, kā arī Stendē izveidotā rudzu šķirne ‘Stende II’. Bioloģiskajos audzēšanas apstākļos ir noteiktas saimnieciski lietderīgās šķirņu un selekcijas līniju īpašības: ražība, graudu kvalitāte, slimību un veldres izturība, kā arī izveidots morfoloģisko īpašību apraksts. Labākās šķirnes un līnijas tiks reģistrētas saglabājamo šķirņu katalogā un pavairotas, dodot iespēju lauksaimniekiem tās audzēt savās saimniecībās.
Rudzi ‘Stendes II’
Pirmie izmēģinājumi ar dažādām rudzu šķirnēm Stendē bija iekārtoti jau 1924. gadā, un, atlasot ziemcietīgākās un ražīgākās elites, 1929. gadā tirgū tika piedāvāta šķirne ‘Stendes rudzi’ (selekcionārs Emīls Bērziņš). Turpinot rudzu selekcijas darbu, sakrustojot Stendes rudzus ar šķirnēm ‘Petkusa īsie’ (Vācija) un ‘Sangaste’ (Igaunija), tika izveidota rudzu šķirne ‘Stendes II’, kas tika nodota valsts šķirņu pārbaudē 1949. gadā. Šķirne raksturojās ar augstāku ražību, labu veldres izturību, īsāku stiebru garumu nekā ‘Stendes’ rudziem. Latvijā ražošanā šķirne bija līdz pat 1970. gadu sākumam.
Stendē rudzu šķirnes ‘Stendes II’ graudu paraugi atkārtoti tika saņemti 2019. gadā no Latvijas gēnu bankas, un, pateicoties prof. Īzakam Rašalam, arī no Gaterslebēnas gēnu bankas Vācijā. Šobrīd AREI Stendes pētniecības centrā, kā arī bioloģiskajā ZS Brīvzemnieki (Talsu novads) notiek šķirnes pavairošana un saimnieciski lietderīgo īpašību izvērtēšana. Lai šķirni reģistrētu Latvijas saglabājamo šķirņu reģistrā, tiek precizēts morfoloģisko īpašību apraksts.
Divus gadus (2021.–2022.) izvērtējot šķirnes saimnieciski lietderīgās īpašības, konstatējām, ka bioloģiskajā laukā audzēto rudzu ‘Stendes II’ ražība bija 3,1–4,6 t/ha, graudu kvalitāte bija piemērota pārtikai (krišanas skaitlis 156 s, tilpummasa 74,95 kg/L).
Atzīmējot AREI Stendes pētniecības centra simtgadi un Lielmaņa balvas pasniegšanu, viesus varējām pacienāt ar garšīgu rudzu maizi, ko izcepa maizes cepēja Aina Šteinberga (Ainas maize) no atjaunotās rudzu šķirnes ‘Stende II’ miltiem. Atsauksmes par kvalitāti bija ļoti labas.
Senās ziemas kviešu šķirnes
Pirmie izmēģinājumi ar ziemas kviešiem Stendē sākās 1923. gadā, gan ievācot un izanalizējot lielu skaitu vietējo kviešu paraugu, gan arī pētot ārzemju šķirnes. Jau selekcijas pirmsākumos tika veidotas ziemas kviešu šķirnes, kas būtu piemērotas katram Latvijas reģionam: Vidzemei un Latgalei – ziemcietīgas, Zemgalei – ražīgas, veldres izturīgas, bet mazāk ziemcietīgas. Selekcionārs Jurijs Garbars, veicot izlasi no Sandomiras kviešiem (Polija), izveidoja pirmās Latvijas ziemas kviešu šķirnes ‘Viestura’ un ‘Viestura I’ (1929. gads). Tās bija ražīgākas un veldres izturīgākas salīdzinājumā ar izejas materiālu. Veicot izlasi no vietējiem kviešiem, tika izveidota šķirne ‘Zemgales’. Agronoms Emīls Bērziņš, sakrustojot zviedru kviešu šķirni ‘Saules’ (Sol) ar vietējiem Kurzemes kviešiem, izveidoja šķirni ‘Kursas’, ko rajonēja 1950. gadā.
Otrais pasaules karš ieviesa korekcijas arī selekcijas darbā, un Jurijs Garbars ar Stendē izveidoto ziemas kviešu materiālu pārcēlās uz Mežotnes selekcijas staciju. Veicot atlasi no līdzpaņemtajām līnijām, 1949. gadā valsts šķirņu pārbaudei tika nodota līnija ‘Milturum 5’ – ar brūnām bezakotu vārpām, agrīnāka nekā ‘Kursas’ kvieši. 1957. gadā selekcionārs nodeva pārbaudei vēl vienu jaunu ziemas kviešu šķirni ‘Kurzeme’, kas bija izaudzēta izlases ceļā no šķirņu ‘Jarl’ un ‘Paix’ krustojuma.
Stendē minētās šķirnes no Latvijas gēnu bankas atgriezās 2020. gadā. Šobrīd notiek no gēnu bankām saņemtā materiāla pavairošana un saimniecisko īpašību izvērtēšana bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.
Izvērtējot minētās ziemas kviešu šķirnes un līnijas 2021. un 2022. gadā AREI Stendes pētniecības centra sertificētajā bioloģiskajā laukā (lauciņu lielums 5 m2, trīs atkārtojumi), konstatēts, ka graudu raža variēja no 1,60 t/ha līdz 4,31 t/ha. Viens no iemesliem ražas samazinājumam bija ziemas kviešu sliktā ziemcietība šķirnēm ‘Kurzeme’, ‘Viestura’ un ‘Zemgale’ (3 balles), kā arī nepietiekamā veldres izturība, kas konstatēta 2022. gadā. Laba ziemcietība un veldres izturība, arī augstākā ražība vidēji divos gados bija līnijai K–26261 – no 1,92 līdz 2,94 t/ha.
Ziemas kviešu šķirņu un līniju izvērtēšana zemnieku saimniecībā Brīvzemnieki un AREI Stendes pētniecības centra bioloģiskajos laukos turpināsies arī 2022./23. gadā.
Vasaras kvieši ‘Imanta’, ‘Stendes 5’, ‘Stende’
Izmēģinājumus un selekcijas darbus ar vasaras kviešiem tāpat kā ar ziemas kviešiem Stendē uzsāka 1923. gadā. Sākumā izsējot no dažādām Latvijas vietām un ārzemēm saņemtos paraugus, vēlāk – uzsākot šķirņu hibridizāciju un elites augu atlasi. Vasaras kviešu selekcijas mērķis bija izaudzēt agrīnas, augstražīgas, veldres izturīgas šķirnes.
Par perspektīvu jau 1930. gadā atzina šķirni ‘Imanta’ (selekcionārs Jurijs Garbars), kas bija izveidota individuālās izlases ceļā no šķirnes ‘Aurora’. Šķirne ‘Imanta’ ražībā un veldres izturībā pārspēja tālaika standartu ‘Janetzki’, raksturojās ar labām miltu ceptspējām. Tā bija piemērota audzēšanai labi iekoptās augsnēs. Negatīva īpašība bija šķirnes augstā ieņēmība pret putošo melnplauku.
Vasaras kvieši ‘Stendes 5’ (selekcionārs Emīls Bērziņš) tika izveidota individuālās izlases ceļā no hibrīdās kombinācijas L-1143/ ‘Imanta’ un nodota valsts šķirņu salīdzināšanai 1951. gadā, bet šķirne ‘Stende’ – individuālās izlases ceļā no šķirnes ‘Aurora’. Šķirni ‘Stende’ valsts šķirņu pārbaudei nodeva 1957. gadā. Tā bija vidēji agrīna, ražībā pārspēja standartšķirni ‘Diamant’, ar labām maizes cepšanas īpašībām.
Stendē minēto vasaras kviešu šķirņu un arī no gēnu bankām saņemto vietējās izcelsmes vasaras kviešu selekcijas līniju pavairošana un saimnieciski lietderīgo īpašību izvērtēšana uzsākta 2019. gadā.
2021. un 2022. gadā izvērtējot vasaras kviešu šķirnes un selekcijas līnijas AREI Stendes pētniecības centrā bioloģiskajā laukā (lauciņu lielums 5 m2, trīs atkārtojumi), graudu raža bija robežās no 2 t/ha līdz 3,30 t/ha.
Vasaras kviešu šķirņu un līniju izvērtēšana turpināsies arī 2023. gadā. Labākās šķirnes un līnijas pēc morfoloģisko un saimnieciski lietderīgo īpašību apraksta tiks iesniegtas reģistrācijai Latvijas saglabājamo šķirņu sarakstā un būs pieejamas lauksaimniekiem tālākai izmantošanai.
