Latvijas Sarkanais krusts atzīmē simt darbības gadus 0
Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) atzīmē savu 100. dzimšanas dienu.
Tikai divas dienas pēc Latvijas Valsts pasludināšanas, 1918. gada 20. novembrī, tika dibināta biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”.
Viens no iniciatoriem un pirmais LSK vadītājs bija Dr. med. Jānis Jankovskis, kurš LSK vadīja līdz savai nāvei 1925. gadā, par otro LSK priekšnieku tika iecelts politiķis un ārsts Kārlis Kasparsons, savukārt, laikā no 1929. gada līdz 1940. gadam LSK vadīja Dr. med. Kārlis Barons.
Sākuma posmā LSK darbību aktīvi atbalstīja ASV Sarkanais Krusts, kas nodrošināja biedrību ar nepieciešamajiem līdzekļiem, medikamentiem, apģērbiem, pārtikas produktiem un citām lietām. 1923. gada 10. janvārī LSK tika uzņemta Starptautiskajā Sarkanā Krusta biedrību līgā.
Sākotnēji LSK mērķis bija sniegt palīdzību ievainotiem un slimiem karavīriem, kara gūstekņiem un cietušajiem civiliedzīvotājiem, kā arī bēgļiem un bāreņiem. Kara darbībai beidzoties, 1920. gadā biedrība par savas darbības mērķi izvirzīja tautas veselības aizsardzību un kopšanu. Gadu laikā LSK izveidoja un tās struktūrā ietilpa reģionālās nodaļas, slimnīcas, sanatorijas, žēlsirdīgo māsu skolas, aptiekas, noliktavas, darbnīcas, ātrās palīdzības transports, veselības kopšanas punkti, izdevējdarbība un citas iestādes. LSK bija lielākā, plašākā un spēcīgākā nevalstiskā organizācija Latvijā starpkaru periodā.
Pēc padomju okupācijas, 1940. gada beigās, LSK tika iekļauts PSRS Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrības sastāvā, visi LSK īpašumi un inventārs tika nacionalizēti.
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-1944) SK funkcijas pildīja okupācijas režīma izveidotā Tautas palīdzības organizācija, LSK ar visām iestādēm bija tās sastāvdaļa. Līdz ar Vācijas kapitulāciju 1945. gadā, tā savu darbību izbeidza. LSK tika atgriezta PSRS SK un SP organizācijas sastāvā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, 1991. gada 26. aprīlī LSK 11. kongress atjaunoja LSK nacionālās biedrības neatkarīgo statusu.
100. gadadienu LSK sagaida ar 7000 biedru, vairāk kā 2500 brīvprātīgo, vairāk kā 1500 darbinieku, ar 25 reģionālajām komitejām, 252 nodaļām un vairāk kā 10 jaunatnes nodaļām. Tai ir vairāk kā 10 sociālie centri visā Latvijas teritorijā, mūsdienās biedrības galvenās funkcijas vērstas uz iedzīvotāju sociālās aprūpes sniegšanu, veselības veicināšanu, pirmās palīdzības apmācību un nodrošināšanu, sabiedrības integrāciju, kā arī uz dažādu vietējo pašvaldību un Eiropas Komisijas sociālo programmu projektu realizāciju.
