Latvijas Saeimas deputāti iebilst pret “Kremļa cilvēka” virzīšanu Nobela miera prēmijai 55
21 Latvijas Saeimas deputāts pievienojies starptautiskajam aicinājumam Nobela komitejai noraidīt par “Putina cilvēku” dēvētā krievu-armēņu uzņēmēja Rubena Vardanjana nomināciju Nobela Miera prēmijai. Līdzīgu aicinājumu pēdējo nedēļu laikā pauduši arī Lietuvas, Ukrainas un Rumānijas parlamentu deputāti. Kolektīva Latvijas deputātu atklātā vēstule ar aicinājumu neiekļaut Vardanjanu pasaulē prestižās balvas nominantu sarakstā un tādējādi Nobela komisijai neiesaistīties Kremlim pietuvinātas personas iespējamajā reputācijas uzlabošanas kampaņā, publiskota pirmdien, 3.jūnijā.
Pēdējo divu mēnešu laikā līdzīgu aicinājumu izteikuši jau kopumā 122 deputāti no četrām valstīm, tostarp 18 Ukrainas Augstākās Radas deputāts, 71 jeb katrs otrais deputāts no Lietuvas Republikas Seima un 12 Rumānijas deputātu palātas parlamentārieši, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas Kristians Terhess.
Kamēr starptautiski Rubens Vardanjans ir ļoti pretrunīgi vērtēta personība, viņš var lepoties ar labu publisku tēlu Krievijā un Irānā, galvenajās sabiedrotajās militārajā agresijā pret Ukrainu. Iepriekšējos gados Vardanjanu sankciju projektos un sankciju sarakstos iekļāvis Eiropas Parlaments, ASV Kongress un Ukrainas parlaments. 2023. gadā Ukrainas Drošības dienests R.Vardanjanu iekļāva datubāzē “Myrotvorets”, savā pamatojumā viņu nodēvējot par “krievu fašistu iebrucēju un teroristu līdzdalībnieku”, un prasot aizturēšanas gadījumā nodot Ukrainas vai NATO valstu tiesībsargājošajām iestādēm.
Rubens Vardanjans ir krievu-armēņu uzņēmējs un politiķis, kas nonāca kritikas krustugunīs pēc starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija OCCRP (Organized Crime and Corruption Reporting Project) izmeklēšanas. Žurnālisti noskaidroja, ka viņa uzņēmumi bijuši starpnieki slēptiem naudas pārskaitījumiem Krievijas prezidentam Vladimiram Putina pietuvinātām personām. Tiek lēsts, ka laikā no 2006. līdz 2013. gadam caur šo “Kremļa maku”, kā Vardanjanu nodēvējuši ārvalstu mediji, ar uzņēmumu ārzonu kontu palīdzību pārskaitīti vairāk nekā 4,6 miljardi ASV dolāru. Starptautisko mediju publikācijās Vardanjans dēvēts gan par “Kremļa cilvēku“, gan “Putinam pietuvinātu” un “Kremļa interešu pārstāvi“.
Latvijas Saeimas deputāti, parakstot atklāto vēstuli, pauž satraukumu arī par Vardanjana saistību ar Kremļa politiku un mērķiem stiprināt saites ar Irānas režīmu. “Viņa saistību ar Irānu var izsekot caur Krievijas Gorčakova fondu, kas organizē pasākumus dažādās valstīs, tostarp Armēnijā, piedaloties valdības apstiprinātiem spīkeriem no Teherānas,” teikts Latvijas Saeimas deputātu parakstītajā vēstulē. Vienlaikus, kā teikts vēstulē, īpašu neizpratni raisa prokrieviskas personas virzīšana prestižajam apbalvojumam, ņemot vērā atbalstu Ukrainai un Krievijas neseno agresīvo ofensīvu pret Austrumukrainas pilsētu Harkivu.
Atklātajā deputātu vēstulē arī norādīts, ka Nobela komiteja apstiprinājusi Vardanjana kandidatūru Miera prēmijai, lai gan “ir pierādīts, ka viņš ir viens no Putina “makiem””, kā arī saistīts ar Irānas režīmu, kas piegādā Krievijas Federācijai bezpilota lidaparātus, lai iznīcinātu Ukrainas infrastruktūru un uzbruktu civiliedzīvotājiem.
“Latvija divu kara gadu laikā sniedza Ukrainai palīdzību vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzvērtīgs 1% no Latvijas IKP, kā arī 2024. gada aprīlī noslēgusi divpusējo drošības līgumu, saskaņā ar kuru Latvija apņemas sniegt Ukrainai ikgadējo militāro palīdzību 0,25% apmērā no IKP turpmākos desmit gadus,” teikts Latvijas Saeimas deputātu atklātajā vēstulē.
Deputāti atgādināja, kā pirmajā Krievijas agresijas pret Ukrainu gadā, 2022.gadā, uz Nobela prēmijas pasniegšanu Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā netika uzaicināti Krievijas un Baltkrievijas vēstnieki Zviedrijā. Un 2023. gadā ielūgumi Krievijas, Baltkrievijas un Irānas vēstniekiem vispirms tika nosūtīti un pēc tam atsaukti tikai pēc plašas publiskās kritikas pret Nobela komiteju.
Neskatoties uz plašo atspoguļojumu Eiropas plašsaziņas līdzekļos un četru ES valstu parlamentāriešu sašutumu par iespējamo “Kremļa partnera” izvirzīšanu šai balvai, Nobela komiteja pagaidām vēl nav reaģējusi uz aicinājumiem noraidīt Vardanjana kandidatūru, kā arī nav sniegusi nekādus publiskus komentārus.
