Latvijas Saeimas deputāti aicina pārtraukt atbalstu “Putina donoram” Vardanjanam 0
Latvijas Saeimas deputāti parakstījuši aicinājumu pārtraukt atbalstu starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Republikas (NKR) bijušajam vadītājam Rubenam Vardanjanam, kurš tiek dēvēts par “Putina donoru” un pret kuru pašlaik norit tiesas process Baku kara tiesā. Aicinājumu parakstījuši 15 Latvijas Saeimas deputāti, vēstulē mudinot gan sabiedrību, gan tiesu ņemt vērā, ka Vardanjans ilgstoši darbojies “Putina režīma interesēs” un bijis iesaistīts iniciatīvās, kas vērstas pret Ukrainas teritoriālo vienotību. Ar līdzīgu publisku aicinājumu, daloties ar Latvijas Saeimas deputātu vēstuli, šajās dienās nācis klajā arī Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Azerbaidžāna apsūdz Rubenu Vardanjanu, kurš 2022.-2023. gadā vadīja separātistu kustību, terorismā, nelegālu bruņotu grupējumu veidošanā un finansēšanā, kā arī citos kara noziegumos.
Armēņu izcelsmes krievu miljardieris 2022. gadā atteicās no Krievijas pilsonības un pieņēma piedāvājumu kļūt par separātiskās NKR republikas valdības vadītāju. Tiek uzskatīts, ka Maskava viņu redzēja kā potenciālu politisku alternatīvu proeiropeiskajam Armēnijas premjerministram Nikolam Pašinjanam.
Latvijas parlamentārieši savā vēstulē uzsver, ka Vardanjana darbība jau vairākkārt piesaistījusi dažādu valstu parlamentāriešu, sabiedrisko organizāciju un lielāko starptautisko mediju uzmanību un nosodījumu. 2019. gadā starptautiskais Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes centrs (OCCRP) publicēja ziņojumu, saskaņā ar kuru caur Vardanjana uzņēmumu “Troika Dialog” no 2006. līdz 2013. gadam Putina režīma interesēs tika atmazgāti 4,6 miljardi ASV dolāru. Tajā pašā gadā 22 Eiropas Parlamenta deputāti aicināja Vardanjanu iekļaut sankciju sarakstā, bet 2022. gadā līdzīgu aicinājumu pauda 46 ASV Kongresa deputāti.
Starptautiskajos medijos Vardanjans bieži dēvēts par “Kremļa cilvēku” (Politico), “vienu no bagātākajiem Krievijas cilvēkiem, kas ir tuvu Putinam” (Washington Times), “cilvēku ar Maskavas svētību” (Forbes) un “Kremļa interešu pārstāvi” (Newsweek).
Ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu 2022. gadā Vardanjans tika iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, un gadu vēlāk Ukrainas Drošības dienests (SBU) viņu pievienoja Myrotvorets datubāzei kā “krievu iebrucēju un teroristu līdzdalībnieku”.
2024.gadā kopumā 123 parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Rumānijas publiski iestājās pret Vardanjana, kurš tiek dēvēts par “Putina maciņu”, nomināciju Nobela Miera prēmijai. Vēstulē norādīts, ka “pēc Kremļa kuratoru domām, nominācijas faktam vien vajadzēja nospēlēt Putina intereses Kaukāzā un balināt Vardanjana aptraipīto reputāciju.”
Saeimas deputāti pauž cerību uz taisnīgu tiesas prāvas iznākumu, kas kalpos kā svarīgs precedents prokremliskajiem separātistiem visā postpadomju telpā – Ukrainā, Gruzijā un Moldovā. Jāpiebilst, ka prāva piesaistījusi ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu uzmanību. Februārī ar paziņojumiem par prāvu nāca klajā 13 Ukrainas un 19 Rumānijas deputāti.
