Latvijas sabiedrisko mediju budžets dramatiski atpaliek no pārējo Baltijas valstu rādītājiem 0
Ņemot vērā šā brīža situāciju sabiedrisko mediju finansējuma jautājumā, Latvijas Televīzija vēlreiz uzsver, cik nesamērīgs, salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem, ir Latvijas sabiedrisko mediju finansējums laikā, kad ir nepieciešams stiprināt Latvijas informatīvo telpu un nodrošināt kvalitatīva satura pieejamību Latvijas sabiedrībai. Latvijā kopīgais sabiedrisko mediju finansējums ir daudz mazāks nekā citviet Eiropā, un Latvija šajā jomā nopietni atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas. Jaunākie Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) apkopotie dati liecina, ka 2017. gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1 % no IKP, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17 %.
“Mēs esam situācijā, kad no mums sagaida tehnoloģisko un satura attīstību Eiropas līmenī, bet mums pieejamais budžets dramatiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem,” norāda LTV valdes loceklis Ivars Priede. “Šis ir jautājums, kas ir jāatrisina neatliekami, citādi šī absurdā situācija, kad mēs nevaram stratēģiski plānot attīstību, veikt ieguldījumus tehnoloģiju atjaunošanā, un mums nākas regulāri lūgt papildu finansējumu, šobrīd ir sasniegusi krīzes punktu. NEPLP zina par šo situāciju, jo gan šī, gan iepriekšējo NEPLP sasaukumu pārstāvji gadiem ilgi ir informēti par situācijas attīstību sabiedriskās televīzijas finansējuma jautājumā,” atzīst Priede.
Ar šobrīd 2019. gadam paredzētās budžeta dotācijas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem daudzveidīga, sabiedriskā pasūtījuma prasībām atbilstoša satura nodrošināšana, kā arī ieguldījumi uzņēmuma tehnoloģiskajā stiprināšanā un infrastruktūras attīstībā, ir praktiski neiespējami. LTV ir aktīvi veikusi resursu pārplānošanu, lai ar šā brīža tehnisko budžetu būtu iespējams plānot augstvērtīgu satura piedāvājumu arī rudens sezonā. Tas darīts, lai publiski izskanējušais to raidījumu, ko varētu skart finanšu resursu trūkums, saraksts, tiktu maksimāli saīsināts, tomēr ir skaidrs, ka ar esošo resursu pārplānošanu nepietiks un šajā situācijā papildu atbalsts ir akūti nepieciešams.
