Latvijas sabiedrībā pieaug tolerance pret kontrabandu. Eksperti skaidro situāciju 8
Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir nedaudz pieaugusi – vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, salīdzinot ar 26% 2019. gadā.
Vienlaikus šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 72% aptaujāto, salīdzinot ar 70% pērn. Tāpat no 36% uz 34% gada laikā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces.
Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.
“Kontrabandas apkarošana vienmēr ir bijis un arī būs viens no aktuālajiem dienaskārtības jautājumiem Latvijā. Kontrabandisti pārsvarā gadījumu mēģina mūsu valstī nelegāli nogādāt cigaretes, alkoholu, kā arī dažādu viltotu zīmolu izstrādājumus. Šīs produkcijas nonākšana tirgū rada riskus sabiedrības veselībai, kā arī nozīmīgu kaitējumu valsts tautsaimniecībai. Tādēļ ir svarīgi, lai sabiedrības kopumā iecietība pret šādiem tautsaimniecību negatīvi ietekmējošiem faktoriem būtiski mazinātos,” atzīmē Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore.
“Kontrabandas rādītājus ietekmē trīs savstarpējā mijiedarbībā esoši faktori – sabiedrības attieksme un vēlme iegādāties šos produktus, nodokļu politika, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte. Kā parāda sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, aktuālie kontrabandas rādītāji un nodokļu ekspertu pētījumi, Latvijā kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme vēl joprojām ir un turpmākos gados būs aktuāla problēma.
Valsts tiesībsargājošajām institūcijām arī turpmāk būs daudz darāmā gan kontrabandas kā viena no organizētās noziedzības elementiem apkarošanā, gan sabiedrības iecietīgās attieksmes maiņā pret kontrabandas preču apriti.
Pārdomāti un izsvērti īstenota nodokļu politika un sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, ir kritiski svarīga, ja gribam panākt situācijas uzlabošanos,” uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts Juris Stinka.
Pētījumu centra SKDS šā gada augustā veiktais pētījums liecina, ka vēl aizvien populārākā kontrabandas prece ir cigaretes – 12% aptaujāto norāda, ka paši ir pirkuši kontrabandas cigaretes, vēl 12% atzīmē, ka to ir darījuši viņu paziņas vai draugi.
Kontrabandas alkoholu, tāpat kā degvielu, ir pirkuši 4% aptaujāto, un katrā šo preču grupā attiecīgi pa 5% respondentu ir norādījuši, ka viņu draugi vai paziņas ir iegādājušies šīs preces.
Kā minēts, 72% aptaujāto šogad nav pirkuši kontrabandas preces (salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem 2013. gadā – nebija pirkuši 41%, 2015. – nebija pirkuši 44%, bet 2019. gadā – 70%).
Līdzīga aina atspoguļojas jautājumā par kontrabandas preču iegādes vietām – 28% aptaujāto šogad norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabanda cigaretes (pretēji 31% pērn), 15% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu (22% pērn), savukārt 11% aptaujāto ir informēti, kur nopirkt kontrabandas degvielu (12% aizvadītajā gadā). Šī gada aptauja arī parāda, ka 2% aptaujāto zina, kur nopirkt nelegālās e-cigaretes.
Satraucošs ir fakts, ka pēdējā gada laikā faktiski nav mainījusies, pat pieaugusi, sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi – joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (18%).
Protams, šī iedzīvotāju tolerance ir krietni zemāka nekā pirms 5 -7 gadiem – 2013. gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība kopumā nav nosodāma, bet 2015. gadā tā uzskatīja 30% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 92% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 11% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, 8% saka, ka kontrabandas preces ir vieglāk pieejamas, bet 5% pērk, lai atbalstītu pazīstamos tirgoņus.
Šogad ir ievērojami samazinājies to kontrabandas preču pircēju skaits, kas pirkuši kontrabandas preces, lai iespītētu valstij: 2019. gadā kontrabandas preces ar šādu mērķi pirka 9% aptaujāto, bet šogad – tikai 1%.
To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 21% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 13% – pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Kā norāda 2. Nacionālā pretkontrabandas foruma eksperti, akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar konkrētā valstī īstenoto nodokļu politiku. ES valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.
Rezultātā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu (jo patērētāji, iepērkoties pierobežas veikalos, veido preču rezerves, kas var veicināt pārmērīgu patēriņu), un rezultātā tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli.
Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes un īstenot akcīzes nodokļa reformas līdz ar tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli. Jebkura nodokļa paaugstināšana jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.
Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva valsts budžetam, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies.
Šo situāciju spilgti ilustrē Lietuvas piemērs – Lietuvā akcīzes palielinājums cigaretēm neattaisnojās, papildus cerētajiem 23 milj. EUR 2016. gadā tika iegūti tikai 11 milj. EUR, līdzīgi 2017. gadā papildus plānoto 11 milj. EUR vietā nodokļu ieņēmumos tika iegūti tikai 6 milj. EUR, bet nelegālais tirgus Lietuvā 2019. gadā sasniedza 21,4%, Lietuvai ieņemot 2. vietu ES.
Līdzīga situācija veidojas ar tā dēvētajiem bezdūmu jeb alternatīvajiem produktiem. Latvijā pēc top-down metodes 2019. gadā tika novērtēts, ka apmēram 32% no visām valstī iegādātajām e-cigaretēm tiek pirktas nelegālajā tirgū.
Savukārt līdz pat 50% beztabakas nikotīna spilventiņu tiek iegādāti legāli tiešsaistē (ārpus Latvijas), bet ap 20% tiek nelegāli iegādāti vai ievesti valstī.
To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā.
2019. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms samazinājās par 0,7%, sasniedzot 7,9% no kopējā patēriņa un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 7,6 miljardi eiro.
Neskatoties uz kopējo nelegālo cigarešu īpatsvara samazinājumu, kā liecina pētījums, Eiropā strauji palielinās tieši viltoto cigarešu patēriņa apjoms, kurš gada laikā ir pieaudzis par 38,3%, sasniedzot 7,6 miljardus cigarešu vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.
Viltoto cigarešu apjoms 2019. gadā pieaudzis kopumā 17 ES valstīs.
Latvijā kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņa apjoms ir nokrities par 5,38 procentpunktiem, sasniedzot 14,1%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē, liecina pētījums.
Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ veido aptuveni 41 milj. eiro. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 7,4 % (-2,09% pret 2018. gadu) un 17,7% (+0,68% pret 2018. gadu).
Kontrabandas cigarešu apjoma samazinājumu Latvijā eksperti skaidro gan ar pēdējos gados īstenoto stabilo un prognozējamo tabakas akcīzes nodokļa politiku, gan mērķtiecīgu un koordinētu tiesībsargājošo iestāžu darbu.
To apliecina arī SKDS pētījuma dati – 24% aptaujāto atzinīgi novērtē valsts institūciju cīņu ar kontrabandu (salīdzinājumam 2013. gadā tādu bija vien 16%).
Vienlaikus lielākā sabiedrības daļa nemainīgi uzskata, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu ar kontrabandu: gan aizvadītajā gadā, gan šogad tā domā 55% respondentu.
2. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un pētījumu centru SKDS.
