Krists Mertens: Latvijas risinājums energoneatkarības vienādojumam 0
Krists Mertens, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai izdzīvošanu.
Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir, un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.
Jāsaka, ka Latvijas starta pozīcijas ir labas. Salīdzinoši nelielā teritorija un ekonomika ļauj mums būt elastīgiem un samērā ātri pilnveidot valsts energosistēmu tā, lai apgūtu jaunas tehnoloģijas un mazinātu atkarību no gāzes vai enerģijas importa. Mums jau ir savas no ārējām piegādēm neatkarīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kur pamata apjomu nodrošina Daugavas HES, kas vienlaikus kalpo arī kā liela enerģijas akumulācijas sistēma jeb baterija. Atliek vien izvēlēties labāko risinājumu, kā ģenerēt trūkstošo apjomu.
Protams, atomenerģija sniedz plašas iespējas liela apjoma enerģijas ražošanai, taču tas ir pārlieku ilgs un sarežģīts risinājums.
Jāsaprot, ka šādi projekti ir ārkārtīgi dārgi gan būvniecībā, gan uzturēšanā. Turklāt mums nav laika gaidīt 10 vai vairāk gadu. Jau šobrīd redzam, cik dārgi ir izmaksājusi vilcināšanās ar jaunu un izmaksās efektīvu jaudu attīstību Latvijā. Atomenerģija var būt ilgtermiņa plāna sastāvdaļa, bet tā nekādā veidā nepalīdz risināt šobrīd aktuālos izaicinājumus.
Vienlaikus redzam, ka joprojām neesam apguvuši atjaunīgās enerģijas potenciālu, kaut arī pārdomāta pieeja ļautu iegūt izcilu rezultātu ar samērīgu ieguldījumu. Atjaunīgā enerģija jau sen vairs nenozīmē izmaksu pieaugumu, bet gan to kritumu. Fosilie resursi kā primārais elektroenerģijas ģenerācijas veids ir aizejoša ēra. Tie ir zaudējuši arī savu vienīgo pievilcību – zemo cenu.
Mums nevajag atomreaktorus, mums pilnībā pietiktu ar lielas jaudas vēja parkiem un saules elektrostaciju attīstību uzņēmumu un mājsaimniecību līmenī, kas ir izmaksās efektīvs un ātrs risinājums. Jau tuvāko piecu gadu laikā varam iegūt jaunas elektrības ražošanas jaudas, kas ievērojami palielinātu energoneatkarību un manāmi samazinātu vidējo elektrības cenu Latvijā.
Tieši izmaksu efektivitāte ir svarīgs faktors, kuru aprēķinā jāņem vērā arī sākotnējās investīcijas spēkstaciju izveidē. Faktiski vēja un saules enerģija ir vienīgie spēkstaciju risinājumi, kurus šobrīd iespējams īstenot bez valsts subsīdijām. Jāvērtē vidējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas visa spēkstacijas dzīves cikla laikā.
Saskaņā ar 2021. gada Pasaules kodolenerģijas nozares ziņojumu dabasgāzes spēkstacijā pērn šīs izmaksas sasniedza 95 eiro par megavatstundu, bet atomelektrostacijā tie būtu aptuveni 140 eiro. Dārgi. Tikmēr vēja ģeneratoru parks vai saules paneļu sistēma var nodrošināt vismaz divreiz zemākas enerģijas ražošanas izmaksas – ap 40 līdz 45 eiro megavatstundā, turklāt to uzturēšana ir daudz lētāka.
Jā, vējš vienmēr nepūš. Tomēr pēc sekmīga energosistēmas modeļa, kas piemērots Latvijas situācijai, nav tālu jāmeklē.
Derēs tā pati daudzinātā Skandināvija, kur elektrība teju vienmēr ir lētāka. Norvēģijas enerģētikas nākotnes vienādojums ir pavisam vienkāršs – pamatā elektrību ražo vēja ģeneratoru parki, bet, kad ar to ir par maz, tiek iedarbināti HES, kuru rezervuāros uzkrātas ūdens rezerves laikā, kad notiek aktīva vēja enerģijas izstrāde.
Latvijai jau ir divas lielas jaudas enerģijas uzglabāšanas baterijas – Daugavas HES un Inčukalna gāzes krātuve. Atliek vien pievienot vēja un saules enerģiju, un mēs iegūstam labi sabalansētu vienādojumu pašiem savas enerģijas ražošanai. Skan vienkārši, bet līdz šim šo potenciālu neesam spējuši apgūt, jo nepieciešama koordinēta, vienota un ātra virzība uz šo mērķi – gan valsts, gan iedzīvotāju līmenī.
Valstij savukārt jāapzinās, ka efektīva elektroenerģijas ražošanas portfeļa izveide nozīmē arī straujāku visas ekonomikas un valsts infrastruktūras attīstību. Ir taču skaidrs, ka nākotnē visu darbinās elektrība, nevis gāze vai ogles. Radot visus priekšnoteikumus, lai elektrība mums būtu pietiekamā apjomā un par izdevīgu cenu, mēs faktiski nodrošinām iespējas Latvijas uzplaukumam. Mums jābeidz domāt par izdzīvošanu un jāsāk ieguldīt attīstībā.
* energouzņēmuma “Enefit” vadītājs Krists Mertens
