Latvijas rietumus sasniedz suņiem nāvējošā slimība: kā pasargāt dzīvniekus? 1
Suņiem nāvējošā slimība babezioze (“vecais” nosaukums – piroplazmosze), ko izraisa sarkanajos asinsķermenīšos parazitējošas infuzorijas, ir sasniegusi Latvijas rietumus.
Iepriekšējos gados bija daudz ziņojumu par babeziozes gadījumiem Latgalē, pēc tam par slimības parādīšanos ziņoja veterinārārsti Vidzemē un Zemgalē. Tagad saslimšana aizvien biežāk tiek diagnosticēta suņiem Kurzemē.
Slimība ienākusi Latvijā no kaimiņvalstīm austrumos, dienvidaustrumos. Šo infekciju pārnēsā ganību ērce (Ixodoidea). Invāzija notikusi divējādi – dabiskā ceļā, kopā ar migrējošiem savvaļas dzīvniekiem, kā arī, pateicoties suņu izstāžu tūrismam. Kā uzskata veterinārārsti, dodoties uz starptautiskām izstādēm Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijas dienvidos, suņu īpašnieki, pašiem nezinot, ieveda slimību Latvijā.
Viens no nozīmīgākajiem ērču izplatītājiem savvaļā ir stirna (Capreolus capreolus).
Pretstatā lapsai, stirna nevar izkasīt ērces un tās paliek uz dzīvnieka ķermeņa visu barošanās periodu. Pēc tam tās nokrīt vietā, kur stirna tās ir nogādājusi, pārvietojoties pa pļavām un mežu.
Viena no progresīvākajām dzīvnieku dziedinātavām “Grobiņas veterinārā klīnika” 28.aprīlī paziņoja, ka iepriekšējās, tātad, ceturtās aprīļa nedēļas laikā babazioze tika konstatēta vairāk nekā desmit suņiem. Vēl pirms tam saslimušo skaits nebija tik liels.
Veterinārārsts Gatis Kalniņš bebeziozes gadījumu skaita pieaugumu skaidro ar silto ziemu: “Babēzija ērcei arī nav nekāds draugs un aukstās ziemās, kad ērcēm nav iespējas baroties, inficētie indivīdi iet bojā procentuāli daudz biežāk. Domāju, ka šī siltā ziema ir galvenais iemesls, kādēļ ērču skaits kopumā šogad ir milzīgs.”
Arī “Dzintara veterinārā klīnika” Liepājā informē par babeziozes gadījumu skaita pieaugumu. “Šogad ir bijuši jau vairāk nekā desmit gadījumi. Ir bijuši pat tādi suņi, kuriem analīzes nav veiktas, tik ātri tie novārguši. Babēzija vairojas ārkārtīgi ātri. Tā iznīcina eritrocītus, izraisot anēmiju,” paskaidroja veterinārārsts Dzintars Tīds.
“Dzintara veterinārās klīnikas” pārstāve Iveta Šupstika sacīja, ka babeziozes simptomi var parādīties negaidot un saimniekam jārīkojas ļoti ātri. “No inficēšanās līdz pirmajām vārguma pazīmēm var paiet 36 stundas vai pat tikai diennakts. Ja suns ir kļuvis apātisks, vārgs, atsakās ēst un pat kustēties, ir nekavējoties jāsteidzas uz veterināro klīniku. Viens īpašnieks stāstīja, ka suns vēl iepriekšējā vakarā bija dzīvespriecīgs, bet jau no rīta knapi pacēla galvu, atteicās no kārumiem un negribēja iet laukā. Nav neviena pozitīva izskaidrojuma šādam vārgumam. Ja tiek novērots kaut kas tamlīdzīgs, nekavējoties jāsteidzas pie ārsta,” aicināja speciāliste.
Babeziozes analīzes var veikt jebkurā veterinārajā klīnikā, jo infuzorijas sarkanajos asinsķermenīšos ir skaidri saskatāmas zem mikroskopa.
Kā norit slimība
Pēc inficētās ērces koduma jaunie babēziju ķermenīši iekļūst eritrocītos un pēc tam tos iznīcina. Sarkano asinsķermenīšu apvalki piesārņo nieru membrānas, sākas to mazspēja, kas faktiski nav ārstējama. Var attīstīties smaga anēmija un rasties nervu sistēmas traucējumi. Stipras inficēšanās gadījumā novēro plaušu bojājumus, līdzīgus tiem, kādi raksturīgi cilvēkiem malārijas pēdējā stadijā. Iespējama spēcīga intoksikācija (saindēšanās).
Ja slimība norisinās vieglākā formā, tā var pāriet hroniskā formā bez raksturīgiem klīniskiem simptomiem. Šajā posmā suns ir infekcijas avots. Šo kaiti pārslimojuši dzīvnieki divus līdz trīs gadus ir neuzņēmīgi pret babeziozi. Pēc tam atkal pastāv iespēja inficēties atkārtoti.
Kādi ir simptomi?
Par inficēšanos ar šo bīstamo slimību liecina: vārgums, apātija, ēstgribas zudums. Vizuāli novērojama gļotādu izskata izmaiņas – tās ir izteikti bālas, vēlākās stadijās dzeltenas. Var būt arī netipiski simptomi – tādi kā locekļu tūska, sarkani lokalizēti plankumi uz ādas. Otrajā vai trešajā dienā pēc saslimšanas suņu urīns maina krāsu – kļūst sārtens vai tumši brūns. Rodas kustību traucējumi – pakaļkājas nedarbojas pienācīgi, var iestāties paralīze. Slimības beigu fāzē temperatūra nokrītas zem normas un ir 36 – 37 grādi.
Kā pasargāt savu suni no saslimšanas
Galvenais, kas palīdzēs izvairīties no inficēšanās, ir pastāvīga un regulāri atjaunojama suņa aizsardzība pret ērcēm un citiem ektoparazītiem.
“Grobiņas veterinārās klīnikas” vadītājs Gatis Kalniņš skaidro: “Katrs aizsardzības līdzeklis strādā individuāli. Dažiem suņiem ir alerģija uz dažādu zīmolu siksnām. Citiem ir pārāk bieza pavilna, lai šīs siksnas būtu efektīvas. Īsspalvainiem suņiem pretērču kakla siksnas ir viens no efektīvākajiem un labākajiem risinājumiem. Ļoti labi iedarbojas ilglaicīgās iedarbības tabletes, taču saimniekam vienmēr jāatceras, kad jādod nākamā. Katrā ziņā, pētot iepriekš lietoto līdzekļu iedarbības vēsturi un konsultējoties ar veterinārārstu, var atrast konkrētam sunim vispiemērotāko pretērču līdzekli!”
Speciālisti iesaka pēc pastaigas dabā vai medībām suni rūpīgi apskatīt un atrastās ērces iznīcināt! Tā ir iespējams ievērojami samazināt saslimšanas risku.
Kādus pretērču līdzekļus jūs lietojat saviem suņiem?
