Latvijas rīcībā ir ieraksti, kas palīdzēs noskaidrot Smoļenskas aviokatastrofas apstākļus 0
Latvijas varasiestāžu ieraksti, kā arī no ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) iegūtie satelītuzņēmumi varētu palīdzēt Polijai izmeklēt 2010.gadā pie Smoļenskas Krievijā notikušo aviokatastrofu, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, vēsta Polijas Radio.
Pēc izmeklēšanas komisijas vadītāja Vaclava Berčiņska teiktā, Latvijas rīcībā esošie ieraksti ir daudz labāki nekā tie, kas šobrīd ir Polijas izmeklētāju rīcībā.
“Es kā komisijas vadītājs klausījos šos ierakstus. Mēs pieaicinājām skaņas inženierus, kuri novērtēja, ka tas ir labs ieraksts, bez pārrāvumiem, skaidrs, daudz labāks par mūsu rīcībā iepriekš esošajiem pilotu kabīnes ierakstiem,” viņš norādīja raidsabiedrībai TVP.
Berčiņskis tomēr neatklāja, kāda jauna informācija ierakstos ir atrodama.
Cits izmeklēšanas komisijas loceklis, Veslavs Binenda, pavēstīja, ka NASA ir sniegusi jaunus Smoļenskas lidlauka satelītuzņēmumus no katastrofas dienas.
Viņš atklāja raidorganizācijai “TV Republika”, ka NASA uzņēmumi var sniegt jaunu informāciju izmeklētājiem.
Binenda arī norādīja, ka iegūtās fotogrāfijas “pierādīs, ka Krievijas varasiestādes pārvietoja atlūzu daļas pa apkārtni” tuvākajās stundās pēc katastrofas.
2014.gadā grupa Polijas parlamenta deputātu, lielākoties no tolaik opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS), secināja, ka lidmašīna nokritusi sprādziena rezultātā.
Šādi secinājumi bija krasā pretrunā ar oficiālajiem Polijas un Krievijas bruņoto spēku ziņojumiem par katastrofas cēloņiem.
Polijas ziņojumā tika minēta virkne katastrofas cēloņu Polijas pusē, norādot arī uz Krievijas gaisa satiksmes kontrolieru atbildību.
Krievijas ziņojumā visa atbildība par katastrofu tika uzvelta Polijai.
Lidmašīnas vraku Krievija Polijas varasiestādēm tā arī nav atdevusi.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.
Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, arī Polijas prezidents Kačiņskis un viņa sieva Marija, armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.
