Latvijas rezidentu kredītportfelis ir trīs reizes zemāks par ES vidējiem rādītājiem 5
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu sektora attīstības padome ir pievērsusies jautājumam par kreditēšanas tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, meklējot risinājumus ilgtspējīgai kreditēšanas attīstībai.
Kopš 2009. gada globālās ekonomikas un finanšu krīzes aktivitāte Latvijas kredītu tirgū ir bijusi zema. Šā gada sākumā kredītiestāžu rezidentu, proti, vietējo mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis ir aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, Latvijas privātā nefinanšu sektora saistības pret kredītiestādēm ir vienas no zemākajām, jo Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 94% no IKP.
Satraucošs ir ne tikai fakts, ka Latvijas rezidentu kredītportfelis ir trīs reizes zemāks par ES vidējiem rādītājiem, bet arī tas, ka Igaunijā un Lietuvā iekšzemes kredīti pēdējos gados pieaug straujāk. Atšķirības ir īpaši izteiktas mājsaimniecību segmentā, kur lielāko daļu portfeļa veido kredīti mājokļa iegādei. Zema kreditēšanas aktivitāte, it īpaši privāto nefinanšu uzņēmumu segmentā, ir kavējošs faktors IKP izaugsmei.
Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) uzskata, ka kreditēšanu labvēlīgi varētu ietekmēt tādi pasākumi kā kredītriska vērtēšanai nepieciešamās informācijas pieejamības uzlabošana, bezstrīdu risinājumu izmantošanas veicināšana parāda atgūšanas procesā un ēnu ekonomikas ierobežošana. Tāpat finansējuma pieejamības veicināšanai ir svarīgi īstenot arī pasākumus alternatīvu finansējuma avotu attīstībai.
Vēl FSAP apspriests arī aktualizētais Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam. Plānā ietverti nepieciešamie turpmākie pasākumi NILLTPF risku mazināšanai. Ar šo plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem.
Plānā ir iekļauti vairāki publiskā un privātā sektora attīstības pasākumi, tostarp plānots uzlabot informācijas pieejamību valsts reģistros klienta izpētes veikšanai, izveidot vienotu tiesnešu, prokuroru, tiesu darbinieku, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju starpdisciplināros jautājumos mācību centru.
Tāpat tiek plānots papildu finansējums Uzņēmumu reģistra modernizācijai, pilnveidojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi.
