Bērnu stāvā 1
Bērnu nodaļa izvietota divās ēkas daļās: vienā ir telpas dažādām terapeitiskām nodarbībām, otrā – palātas ar diennakts māsu posteni. Vienlaikus šeit var uzturēties 45 pacienti, neskaitot pieaugušos, kuri pacientus pavada. “Pārsvarā ir bērni ar neiroloģiskām problēmām, visbiežāk ar bērnu cerebrālo trieku, ģenētiskām anomālijām, agrīniem centrālās nervu sistēmas traucējumiem, arī ar iekaisīgu artropātiju un artrītu, elpošanas sistēmas slimībām. Ļoti dažādi bērni vecumā no trīs mēnešiem līdz 18 gadiem,” paskaidro bērnu internās rehabilitācijas programmas vecākā māsa Iveta Kokle-Narbuta, izrādot dažādi aprīkotos kabinetus. Gaitenī sēž vecāki ar mazākiem bērniem un gaida savu kārtu pie speciālistiem, gaisotne daudz neatšķiras no bērnudārza vai ģimenes ārsta uzgaidāmās telpas.
Līdztekus fizioterapeitam un ergoterapeitam nodaļā vēl strādā mūzikas, mākslas, deju un kustību terapeiti, logopēds un citi speciālisti. Arī psiholoģe, smilšu spēles terapeite Inese Ābola, kuras kabinetā redzama tradicionālā kastīte ar smiltīm un neskaitāmas rotaļu figūriņas. Vai tā būtu princese vai dinozaurs, katrai lellītei ir noteikta simboliska nozīme, tāpēc ir būtiski, ko bērns paņem pirmo, ar ko un kā spēlējas. “Svarīgi, ko bērns no visām šīm figūriņām vispār pamana. Bieži vien atnāk un redz tikai kaut ko vienu, bet pēc piecām reizēm pēkšņi saka – jums tik daudz jaunu mantiņu parādījies! Tātad līdz šim viņa apziņā bijušas tādas kā klapes, kas nav ļāvušas pamanīt citas lietas,” stāsta speciāliste.
Naudas par maz, pacientu – daudz
“Vaivari nepretendē uz pilnīgi visu pacientu rehabilitāciju. Piemēram, insulta pacientu jāsāk rehabilitēt uzreiz slimnīcā otrajā, trešajā, ceturtajā dienā pēc ārstēšanas: ierodas komanda, kura skatās, kas būtu jādara un kuram speciālistam jāiesaistās, – vai tā būtu fizioterapija, ergoterapija, varbūt vajadzīgs audiologopēds. Pēc akūtās rehabilitācijas sarežģītākie pacienti, kuriem vajadzīga individuāla multidisciplināra pieeja un diennakts novērošana, tiek nosūtīti pie mums. Pārējie turpina saņemt šos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai – ambulatori, dienas stacionārā. Katram tiek izstrādāts individuāls plāns, kad rehabilitācija nepieciešama atkārtoti pēc pusgada, pēc gada,” Anda Nulle apraksta vēlamās rehabilitācijas sistēmas ideju. Taču, tāpat kā medicīnas nozarē kopumā, arī rehabilitācijas jomā katastrofāli trūkst finansējuma – tas, ko NRCV saņem pašlaik, neveido pat pusi no nepieciešamā, bet vajadzības aug augumā proporcionāli cilvēka mūža ilgumam un prasībām pret dzīves kvalitāti. “Cilvēki arī pēc traumas grib dzīvot, strādāt, braukt ar mašīnu, iet sabiedrībā. Tas ir tikai normāli! Arī rehabilitācijas latiņa līdz ar to jāceļ augstāk – nevis tikai tik daudz, lai cilvēku varētu uztrenēt aktivitātēm istabā!”
Ar līdzekļu trūkumu cieši saistīta vēl viena problēma – pacientu rindas. Anda Nulle apgalvo, ka pašlaik nav jāgaida spinālajiem pacientiem, taču ļoti gara rinda izveidojusies cilvēkiem pēc insulta. “Visiem pēc insulta nebūtu jānonāk Vaivaros,” vaicāta par iemesliem, atkārto NRCV vadītāja. “Prioritātei vajadzētu būt cilvēkiem darbspējas vecumā un ar labu rehabilitācijas potenciālu. Bieži vien gados vecākiem ļaudīm, kuriem šā potenciāla nav tik daudz, ir grūti izturēt intensīvos rehabilitācijas pasākumus. Stacionārajai rehabilitācijai ir jēga, ja tā notiek trīs četras stundas dienā. Iespējams, šajā ziņā pašlaik trūkst kāda starpposma – aprūpes posma, kurā pacientus sagatavo rehabilitācijas centram, kurā aprūpē, nepieļauj komplikāciju rašanos, stabilizē, novērtē potenciālu.”
Līdzekļi nepieciešami arī tādēļ, lai noturētu un paaugstinātu ārstniecības kvalitāti. Kaut vai lai neatpaliktu no kaimiņiem igauņiem, ieviešot jau pieminētās robottehnoloģijas.
Vai var ārstēties par maksu?
NRCV ir kapitālsabiedrība, kas pelna, saņemot maksu par pacientu rehabilitēšanu. Daļu ienākumu veido budžeta maksājumi par valsts pasūtījumu, daļu – tā dēvēto maksas pacientu pienesums. Centram ir valstiska līmeņa sadarbība ar Azerbaidžānu, kas centram ir izdevīgi, jo nodrošina samērā stabilu maksas pacientu skaita pieplūdumu. Tiek uzņemti arī maksas pacienti no Latvijas. Šogad gan daudziem pirmo reizi nācies atteikt samērā lielā noslogojuma dēļ, pildot valsts pasūtījumu, kā arī tāpēc, ka dažās nodaļās notiek remonts. Tāpēc par iespējām jāinteresējas laikus, ņemot vērā, ka arī tad noteicošais būs tas, vai šāda rehabilitācija būs mērķtiecīga, uz pacienta funkciju atjaunošanu vērsta. “Mums zvana un jautā, vai pie mums varētu atpūsties. Nē, tūrisma un atpūtas pie mums nav,” skaidro Anda Nulle.
36,6 °C konsultante ANDA NULLE, Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari valdes priekšsēdētāja
