Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina mainīt MAF finansēšanas principus un piedāvāto modeli 0
Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina veikt būtiskas izmaiņas 2025.gada Mediju atbalsta fonda (MAF) finansēšanas principos un piedāvātajā modelī, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Asociācija ar vēstuli vērsusies pie kultūras ministres Agneses Lāces (P), Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas, Sabiedrības fonda padomes priekšsēdētājas Karinas Plokas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kā arī Finanšu minstrijas.
Asociācija norāda, ka pašreizējais MAF finansēšanas modelis rada nopietnus riskus komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) sektoram un līdzsvarotai mediju vides attīstībai Latvijā.
Asociācija vērš uzmanību, ka 2022.gadā, saskaņā ar biedru datiem, ko tie iesnieguši biedrībā “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” un asociācijā, asociācijas visu komercmediju kopējie reklāmas ieņēmumi bija 31 991 220 eiro. Turklāt tieši pamatojoties uz reklāmas ieņēmumiem komercmediji veido saturu, akcentē asociācijā.
“Šis apgrozījums nav salīdzināms ar viena sabiedriskā medija budžetu, un, papildus jau esošajai disproporcijai, paredzētās MAF budžeta izmaiņas apdraud un palielina risku par komercmediju iespējām būt konkurētspējīgiem,” pauž asociācijā.
Tāpat asociācijā norāda, ka vēsturiskā attiecība starp EPL un drukāto mediju finansējumu MAF ir bijusi balstīta uz satura ražošanas un izplatīšanas izmaksām, nodrošinot 60% no fonda finansējuma EPL un 40% drukātajiem medijiem un interneta platformām. Kā norāda asociācijā, šī proporcija ir izveidota, ņemot vērā arī pasta dotāciju, kas tiek piešķirta drukātajiem medijiem. Tajā pašā laikā asociācija vērš uzmanību, ka EPL ir nodrošināts kompensējošais maksājums, kas vēsturiski tika noteikts, lai mazinātu reklāmas ieņēmumu nevienlīdzību starp dažādiem mediju veidiem. “Šī nevienlīdzība saglabājas arī šodien un ir atzīta Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs, kas nosaka nepieciešamību nodrošināt kompensējošus mehānismus EPL atbalstam,” vērš uzmanību asociācijā.
Asociācija uzsver nepieciešamību saglabāt proporcionālu finansējuma sadalījumu pret sasniedzamo auditoriju. Tās ieskatā piedāvājumā ir nepamatoti palielināts MAF finansējums drukātajiem medijiem un interneta platformām, kas veido nesamērīgu atbalstu, salīdzinot ar EPL. Līdz ar to asociācija pieprasa saglabāt finansējuma sadalījumu tādā līmenī, kas nodrošina elektronisko mediju ilgtspējīgu attīstību. Minēto asociācija pamato ar to, ka neesot veikta kvalitatīva izpēte cik liela un kāda auditorijas daļa tiek sasniegta ar presi salīdzinājumā ar komerciālajiem radio, kuriem tiek samazināts finansējums.
Asociācijas ieskatā MAF finansējumam jābūt mērķētam uz maksimālo efektivitāti, kam ir jābūt balstītam faktos, pētījumos, kā arī jauns papildus finansējums citiem medijiem, piemēram presei, nevar tikt veidots uz radio vai televīzijas budžeta apjoma rēķina. Tam ir jārod papildus finansējums un jāsaglabā finansējums esošajā līmenī radio un televīzijai, norāda asociācijā.
Tāpat asociācijā vērš uzmanību, ka pastāv kritiska nepieciešamība saglabāt komerciālo mediju – televīzijas, radio bāzes finansējumu. Tās ieskatā nacionālo radio staciju atbalstam jābūt garantētam vismaz 457 000 eiro apmērā, kas ir neaizskarams minimums – atgriezt noņemto finansējumu 138 590 eiro apmērā. Savukārt, nacionālajām televīzijām jāatjauno atbalsts 170 000 eiro apmērā, kas tika samazināts. “Šie līdzekļi ir nepieciešami kvalitatīva satura veidošanai un nav pieļaujama situācija, ka šis finansējuma apjoms tiek mainīts gadu no gada un tiek samazināts,” pauž asociācijā.
Tāpat asociācija aicina nodrošināt fiksētu, neaizskaramu apraides izmaksu atbalstu radio, vēršot uzmanību, ka drukātās preses pasta piegādes tiek segtas 100% apmērā, bet radio apraides izmaksas netiek līdzvērtīgi kompensētas, neskatoties uz to nozīmi plašas auditorijas sasniegšanā.
Līdztekus asociācijas ieskatā MAF ir nepārdomāti kritēriji ziņu projektu vērtēšanai. Proti, kā norāda asociācija, pašreizējie kritēriji, kas paredz komerciālajās radio programmās ziņu vērtēšanu pēc to sasniedzamības lielākai mazākumtautību auditorijai, var radīt situāciju, kurā priekšrocības tiek piešķirtas tām programmām, kam galvenokārt saturs ir krievu valodā, pat ja tajos tiek nodrošināts minimāls latviešu valodas saturs. “Šāda pieeja ir pretrunā ar Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas mērķiem un radīs nevienlīdzīgu iespēju konkurēt tām radio programmām, kas pamatā tiek veidotas latviešu valodā,” pauž asociācijā.
Līdztekus asociācija norāda uz institucionālā atbalsta neizskaramību. Tā uzsver, ka apraides izmaksas EPL gadījumā veido būtisku izmaksu daļu, kas būtiski ietekmē mediju spēju nodrošināt savu darbību, īpaši ņemot vērā reklāmas ieņēmumu ievērojamo samazinājumu.
Asociācija atgādina, ka “Covid-19” krīzes laikā tika piešķirts 1 miljons eiro, lai kompensētu reklāmas ieņēmumu kritumu, kas saistās ar pieņemtajiem valdības lēmumiem. “Šī pieeja ļāva nodrošināt elektronisko mediju darbības nepārtrauktību un sabiedriski nozīmīga oriģinālsatura veidošanu,” norāda asociācijā.
Vienlaikus asociācija vērš uzmanību, ka šobrīd šis atbalsts nav nodrošināts tādā pašā apmērā, radot nopietnus draudus EPL ilgtspējai un spēju pildīt savu sabiedrisko lomu, īpaši reģionos, kur auditorijas sasniegšana ir saistīta ar paaugstinātām apraides izmaksām. Tāpat asociācijā atzīmē, ka līdzīgi kā drukātās preses piegādes izmaksas tiek segtas 100% apmērā, arī EPL apraides izmaksām tās ieskatā ir jābūt fiksētam un neaizskaramam atbalstam, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu visplašākajai auditorijai.
Līdztekus asociācija norāda, ka MAF atbalstā izceļot Latgales reģionu, citos novados līdzvērtīgs atbalsts netiek nodrošināts, lai gan reģionālo EPL mediju ekonomiskā situācija esot ļoti līdzīga. Asociācija aicina veidot vienotu reģionālo finansējuma pieeju, lai nodrošinātu līdzsvarotu mediju attīstību visā Latvijā vai arī skaidri norādīt, ka citos reģionos šis finansējums nav piešķirts.
Asociācija vērtē, ka esošais MAF finansēšanas modelis būtiski apdraud elektronisko plašsaziņas līdzekļu sektoru, kas var radīt gan neprognozējamu, gan, visticamāk, negatīvu ietekmi uz nozares attīstību.
Šāds modelis asociācijas ieskatā neproporcionāli sadala atbalstu par labu drukātajiem medijiem, tādējādi samazinot EPL pieejamo finansējumu un radot tiešus draudus to pastāvēšanai un oriģinālsatura pieejamībai Latvijas medijos. “Tā kā tieši EPL nodrošina primāro sabiedrības informēšanu un darbības nepārtrauktību, īpaši krīzes situācijās, MAF veidotāji ar šādu pieeju uzņemas atbildību par iespējami strauju nozares lejupslīdi, kas var rasties gan starptautiskās, gan vietējās konkurences kropļojošo faktoru ietekmē,” pauž asociācijā.
Līdztekus asociācija norāda, ka šāda nepārdomāta finansējuma pārdale, kas piešķir priekšrocības drukātajiem medijiem, mazina iespējas attīstīt kvalitatīvu audiovizuālo saturu un palielina risku, ka daži reģionālie EPL būs spiesti pārtraukt darbību.
Asociācija aicina izstrādāt jaunas iniciatīvas tikai pēc rūpīgas ietekmes izvērtēšanas uz nozari kopumā un apsvērt visus atbalsta mehānismus, ieskaitot drukātās preses pasta dotācijas un samazināto pievienotās vētības nodokli.
Tāpat asociācijas ieskatā nepieciešams arī saglabāt no NEPLP uz MAF pārnesto finansējuma sadalījumu, kas, līdzīgi kā pasta dotācija, veidots, lai atbilstu nozares reālajām vajadzībām un nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mediju attīstību.
Jau ziņots, ka arī Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA) aicinājusi nesamudžināt Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumus un nemainīt atbalsta fokusu, ja nav skaidri redzams, ka tas uzlabos mediju vidi, liecina asociācijas mājaslapā publicētā informācija.
LŽA norāda, ka MAF strādā jau ilgāku laiku, un tā būtība vienmēr bijusi atbalstīt kvalitatīvu žurnālistiku un žurnālistiku reģionos. Piedāvātajās izmaiņās MAF fokuss mainās uz medijiem kā tādiem, norāda LŽA.
“Uzskatām, ka šāda koncepcijas nomaiņa neietekmēs žurnālistiku un medijus pozitīvi. Līdz šim reģionu medijiem bija atsevišķs konkurss, kurā tie konkurēja ar projektiem un uzvarēja labākie. Ja atbalstu piešķirs automātiski, neko neprasot pretī, tas vienādā situācijā nostāda gan kvalitatīvus, gan nekvalitatīvus reģionu medijus,” uzskata asociācijā.
Kā ziņots, konsultācijas par MAF saturiskajām izmaiņām joprojām turpinās, un mērķis ir decembrī apstiprināt MAF 2025.gada nolikumu.
