Latvijas Radio valdes locekle Tukiša zaudē tiesā KNAB un atkāpjas no amata 6
Zemgales apgabaltiesa Aizkraukles tiesu namā, izskatot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas Tukumā spriedumu, pieņemts lēmums saglabāt KNAB piemēroto sodu Latvijas Radio valdes loceklei finanšu vadības jautājumos Mārītei Tukišai par līguma slēgšanu ar dzīvesbiedra pārstāvētu uzņēmumu, tāpēc viņa atkāpsies no amata, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā un arī Latvijas Radio pārstāvji.
Zemgales apgabaltiesa Aizkraukles tiesu namā aģentūrai LETA apstiprināja, ka apelācijas instances tiesa lēma saglabāt spēkā KNAB piemēroto administratīvo sodu sodu 200 eiro apmērā.
Saistībā ar tiesas pieņemto nolēmumu Tukiša pieņēmusi lēmumu atkāpties no amata, un viņas pēdējā darba diena valdes locekļa amatā būs 9.augustā, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio pārstāvji.
Kā norāda Latvijas Radio, 2020.gadā Latvijas Radio valde, tostarp Tukiša parakstīja standarta mediju aģentūras līgumu par reklāmas raidlaika izmantošanas tiesībām Latvijas Radio, kur viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem bija Tukišas dzīvesbiedrs. Par minēto pārkāpumu piemērots administratīvs sods 200 eiro apmērā.
“Lai arī tas ir administratīvs naudas sods, un man nav liegums ieņemt valdes locekļa amatu, vadoties pēc labas pārvaldības principiem un sabiedriskā medija interesēm, esmu nolēmusi no amata atkāpties”, norāda Tukiša.
Par lēmumu informēts Latvijas Radio kapitāldaļu turētājs – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
SEPLP pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka otrdien padome ir saņēmusi Tukišas iesniegumu par amata atstāšanu no 2022.gada 10.augusta.
SEPLP ir informēta, ka Tukiša šādu lēmumu pieņēmusi, jo līdz ar apelācijas instances tiesas lēmumu stājies spēkā KNAB lēmums un Tukišai piespriestais administratīvais sods par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu.
Pieņemot iesniegumu par atkāpšanos no amata, SEPLP atzinīgi novērtē Tukišas lēmumu, kas pieņemts, vadoties no labas pārvaldības principiem un sabiedrisko mediju interesēm. SEPLP pateicas par valdes locekļa amata pildīšanas laikā padarīto darbu un sadarbību.
Ņemot vērā, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas neregulē speciālu kārtību, kā valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis var atkāpties no amata pēc paša vēlēšanās, tad jautājumos, kurus neregulē šie speciālie likumi, piemēro Komerclikuma normas.
Tā kā 15.jūlijā SEPLP ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Radio valdes amatiem – valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos un valdes locekļa finanšu pārvaldības jautājumos amatiem, darbu līdz konkursa noslēgumam Latvijas Radio valde turpinās divu locekļu sastāvā.
SEPLP ir informējusi Latvijas Radio valdi, ka līdz brīdim, kad noslēgsies konkurss uz Latvijas Radio valdi, tai jāstrādā divu cilvēku sastāvā.
Kā ziņots, KNAB Tukišas rīcībā konstatēja valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu, slēdzot radio reklāmas izvietošanas līgumu ar savu dzīvesbiedru, un par to piemēroja viņai naudas sodu, tomēr amatpersona biroja lēmumu apstrīdēja tiesā.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka veica pārbaudi par Latvijas Radio valdes locekles darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un pērn 8.oktobrī pieņēma lēmumu šo valsts amatpersonu saukt pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu. Ievērojot, ka attiecīgais lēmums vēl nav stājies spēkā, KNAB pašlaik plašāku informāciju nedz par pārkāpuma būtību, nedz piemērotā soda apmēru nesniedz.
Latvijas Radio zināms, ka KNAB interesi piesaistījis radio valdes 2020.gadā parakstītais līgums ar reklāmas aģentūru “Sparta Media”. No firmas puses līgumu parakstījis viens no īpašniekiem – Toms Šrāders, kurš ir Tukišas dzīvesbiedrs, bērna tēvs. Savukārt no radio puses to parakstīja visa valde, ieskaitot Tukišu.
Tukiša interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, slēdzot līgumu ar savu dzīves biedru, nesaskata. “Šis līgums bija par to, ka “Sparta Media” pirka pakalpojumu no Latvijas Radio, nevis radio pirka pakalpojumu no “Sparta Media”. Tāpēc faktiski apgalvot, ka kaut kādu labumu no tā būtu guvusi “Sparta Media”, es vienkārši noliedzu kategoriski,” Latvijas Radio pavēstījusi Tukiša.
Līgums ar “Sparta Media” bijis identisks tam, kādi slēgti ar citām reklāmas aģentūrām, un nekādas atkāpes attiecībā uz šo uzņēmumu neesot bijušas.
Reklāmas aģentūras no Latvijas Radio saņemot atlīdzību jeb komisijas maksu atbilstoši tam, cik daudz reklāmu tās ir piesaistījušas. Arī “Sparta Media” saņēmusi savu daļu naudas.
Jautāta, vai dzīvesbiedrs un bērna tēvs ir saņēmis kaut kādu materiālu labumu no šī līguma ar Latvijas Radio, Tukiša skaidroja, ka viņš konkrēti nav saņēmis materiālu labumu. “Sparta Media” saskaņā ar noslēgto vienošanos esot saņēmusi aģentūras komisiju.
“Nejauksim materiālus labumus ar aģentūras komisijām. Šādi es nepiekrītu interpretēt šīs lietas,” komentēja radio valdes locekle.
Latvijas Radio vadība sabiedrības interesēs atklāja detalizētāku informāciju par šo darījumu. Līgums ar firmu bijis spēkā 2020.gadā un “Sparta Media” radio piegādājusi reklāmas par 7799 eiro. Komisijas maksa par “Sparta Media” pakalpojumiem bijusi 10% apmērā no piegādātā reklāmas apjoma, līdz ar to Latvijas Radio firmai pārskaitījis 780 eiro.
Lai arī 2020.gadā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, politisko reklāmu firma radio nav piesaistījusi.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne skaidrojusi, ka, ņemot vērā likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, interešu konflikta nepieļaušana ir katra valdes locekļa individuāla atbildība.
Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere norādīja, ka par kolēģu privāto dzīvi neinteresējas, tāpēc par iespējamo interešu konfliktu neesot zinājusi.
Tikmēr Tukiša uzsvēra, ka neko nav pārkāpusi, – nekādu materiālu ieguvumu viņi ar Šrāderu no tā neesot saņēmuši.
Arī Šrāders rakstiskās atbildēs pauda, ka “Sparta Media” radio neieguva nekādas privilēģijas, turklāt līgums būtu spēkā arī bez Tukišas paraksta, jo to parakstījušas citas valdes locekles.
