Latvijas Radio radījis “vidējā latvieša” portretu 0
Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portāls LSM.LV ir radījuši unikālu projektu “Statistiskie tautieši”, kurā tiek multimediāli iedzīvināts dokumentāls simts Latvijas iedzīvotāju portrets, informē Latvijas Radio komunikāciju pārstāve Indra Zomerovska.
Tie ir simt Latvijas Radio Ziņu dienesta veidoti stāsti par “cilvēku parasto”, kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma, tautības un citām pazīmēm, kas raksturo spilgto un dažādo Latvijas sabiedrību. Šis ir projekts, kas ļauj ikvienam no mums ieraudzīt, kādi esam šobrīd, cik atklāti un laimīgi ir mūsu līdzcilvēki. Tas lielā mērā var kalpot kā mūsdienu Latvijas nospiedums nākotnei.
Saskaņā ar statistiku Latvijā 55,7% iedzīvotāji laukos dzīvo savrupmājā, 29 651 Latvijas iedzīvotājs ir asins donors, 20% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļiem, bet 17% par luterāņiem, 12,7 % Latvijas iedzīvotāju zina trīs vai vairāk svešvalodas, šogad Latvijā ir reģistrēti 137 iedzīvotāji, kuriem ir simts gadi vai vairāk, bet 11 083 ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni.
“Projekta idejas autore ir Rudīte Spakovska. Viņa izveidoja statistikas rāmi ar ļoti konkrētu īpašību kopumu simts cilvēkiem. Un žurnālisti devās meklēt īstus cilvēkus, kas šim modelim atbilst. Es nezinu, vai viņa nojauta, cik interesanti tas izvērtīsies.
Tie nav par supervaroņiem vai izņēmumiem, tie ir par cilvēkiem mums līdzās, par viņu ikdienu. Tie ir simts unikāli stāsti par cilvēku – parasto. Projekta laikā es arī sapratu, cik ekskluzīva un auglīga ir šī iespēja – žurnālistiem parunāties ar cilvēkiem vienkārši tāpat. Viņi satika cilvēkus, lai runātu, piemēram, par to, kā ir dzīvot privātmājā. Un cilvēki bieži vien atlīdzināja ar stāstiem par ko daudz vairāk – par to, kā ir dzīvot viņu ādā,” stāsta projekta vadītāja Justīne Savitska.
“Šis projekts ļauj mums apzināties, cik dažāda un raiba ir sabiedrība, kurā dzīvojam. Mums vienlaikus ir ļoti daudz atšķirīgā un arī kopīgā, un tikai sarunājoties varam atklāt to, kas mūs vieno. Svarīgi ir saprast, ka dažādība nav nekas nosodāms, un ja mēs to spētu, tas ļautu izvairīties no lieka naida ikdienā”, stāsta žurnāliste Annija Petrova
“Pie projekta ir strādāts astoņus mēnešus. Šie stāsti atklāj interesantas atziņas un pārdomas – tādas, kuras parasti no svešiem cilvēkiem sarunā iegūt neizdodas. Gatavojoties intervijām, nereti ar sevi pārrunāju: “Cik daudz es pats būtu gatavs atklāt žurnālistam?”
Nereti par kādu sensitīvu tematu runātājs man atklāja neiedomājami daudz, bet tajā pašā laikā, citā intervijā uz kādu jautājumu, kas man nešķita nekas slēpjams, cilvēks nebija gatavs atbildēt. Lai arī ko simts statistiskie tautieši būtu runājuši, tas ir interesanti un pārdomas rosinoši un, kā teica vienas intervējamās – nepilsones, Marijas Ūbeles mazmeita savai vecmammai uz sarunu iedrošinot – “Tu kļūsi par daļu no vēstures!” Tā ir lieliska iespēja, būt un baudīt šo daļu no vēstures,” stāsta žurnālists Kristaps Feldmanis.
LSM.LV galvenā redaktore Marta Cerava uzsver: “LSM lietotājus aicinām ne tikai izpētīt simts statistiskos tautiešus, bet arī atrast sev līdzīgos. Ikvienam būs iespēja salīdzināt savu noskaņojumu un laimes sajūtu ar pārējiem un tiem, kam mazliet vai pat pamatīgi pietrūkst līdz lielai laimei, aicinām atstāt arī savu komentāru. Tādējādi ceram, ka mazliet labāk arī varēsim izprast viens otru.”
Visu “Statistisko tautiešu” stāsti ir apkopoti projekta lapā, kas atrodama sabiedrisko mediju portālā. Projekts parāda kopējo ainu un fiksē to konkrētā brīdī un laikā, tas sniedz iespēju pēc 100 gadiem atskatīties un redzēt, ko domāja Latvijas iedzīvotāji, kas bija viņiem būtiski. Stāsti par “Statistiskajiem tautiešiem” būs dzirdami arī Latvijas Radio 1 ēterā, ka arī klausāmi podkāstā “Statistiskie tautieši”. Statistisko tautiešu projekta īstenošana Latvijas Radio ir iespējama, pateicoties Latvijas valsts simtgades finansējumam.