Agris Liepiņš: Daudzi krievi nespēj izlemt – būt piederīgiem Latvijai vai ne 31
Jau labu laiciņu tālrādī redzamas “Saskaņas centra” reklāmas, kurās tiek apgalvots, ka Latvijas problēma nav krievi, bet gan nabadzība. Televizora ekrānā vērojam noplukušus Zolitūdes, Imantas vai varbūt Purvciema mikrorajonu daudzdzīvokļu namus, kam pretstatīta gaiša un sakopta “Ziemeļblāzmas” ēka Vecmīlgrāvī. Gauži paliek ap sirdi, dzirdot, ka iedzīvotāji nevar samaksāt rēķinus un vainīgas tāpēc ir pie varas esošās partijas.
Demagoģijas sīrups līst pār ikdienas rūpju cirstajām rētām. Vien piemirsies, ka galvaspilsētas mērs ir “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs. Ekrānā redzamie noplukušie daudzdzīvokļu nami ir Rīgas guļamrajoni. “Ziemeļblāzmas” pili atjaunoja par rīdzinieku naudiņu. To, iespējams, varēja ieguldīt mikrorajonu renovācijā. “Rīgas siltums” – lielākais naudas ēdājs apkures sezonas laikā – ir Rīgas domei pakļauts uzņēmums. No katra nesamaksājamā rēķina kā āža kāja ārā spraucas sadaļa – maksa par apkuri. Un tā patiešām nav maza. Mēģinājums daļu no sabiedriskā transporta izmaksām nogrūst uz ārpus Rīgas dzīvojošajiem šobrīd ir izgāzies. Ja būtu realizējies, ārpus galvaspilsētas mītošie ļaudis patiešām varētu teikt – sabiedriskā transporta izdevumus nespējam samaksāt!
Kā tad paliek ar krieviem, ir viņi Latvijas problēma vai nav? Manuprāt, daudzi Latvijā mītošie krievi pirmkārt ir problēma paši sev. Jau gadiem ilgi viņi nespēj izlemt – būt patiesi piederīgiem Latvijai vai ne. Daudzi grib tikai šeit mitināties un gaidīt atgriežamies labos padomju laikus. Nepilsoņu statusu savulaik ieviesa kā pagaidu statusu, lai tie krievi, kuri, Putina vārdiem runājot, aizgāja gulēt vienā valstī, bet pamodās citā, varētu izlemt – atzīt Latvijas valsti un integrēties tajā vai tomēr labāk atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Ar laiku pagaidu stāvoklis pārvērtās par mūžīgu, un šobrīd ļautiņi, kuri negrib nedz integrēties, nedz aizbraukt, sāk dibināt “nepilsoņu kongresus” un izvirzīt no pirksta izzīstas prasības. Vai nepilsoņi ir Latvijas problēma? Protams, ka ir! Latvijas valsts iestādēm vajadzētu uzstāt, lai nepilsoņi izņem termiņuzturēšanās atļaujas.
Kā būt ar tiem krieviem – Latvijas pilsoņiem, Rīgas mēru ieskaitot, kuri valodu referendumā balsoja par krievu valodu kā valsts valodu? Pēc būtības viņi balsoja par Latvijas valsts identitātes sagraušanu un Krievijas ietekmes atjaunošanu. Vai šie krievi ir Latvijas problēma? Protams, ka ir! Pilsoņi, kuri neizprot savas valsts pamatprincipus un ilgojas pēc citas valsts identitātes, nenoliedzami ir liela problēma.
Vai krievi, kuri, rotājušies ar Georgija lentītēm, devītajā maijā bariem plūst Pārdaugavas virzienā, ir Latvijas problēma? Oranžās lentītes ar melnajām svītrām sen vairs nav uzvaras zīme pār fašistisko Vāciju, Krievijā šī lentīte simbolizē krievu impērijas atdzimšanu un piederību Putina pasludinātajai krievu pasaulei. Krimas okupācijas īstenotāji visi kā viens rotājās ar Georgija lentītēm. Krievi, kuri lentīti nēsā Latvijā, nenoliedzami demonstrē vēlmi atkalapvienoties ar dižo Krievzemi.
Ukrainā vērojam satraucošus notikumus. Kijevas valdība nevar paļauties uz savu armiju, jo daļa kareivju, kuri zvērējuši uzticību Ukrainai, piesprauž lentītes un nevilcinoties pāriet Krievijas pusē. Vai Latvijā, ja iestātos melna stunda, mēs varētu paļauties uz mūsu līdzpilsoņiem? Zem kāda karoga nostāsies nepilsoņi, ar Georgija lentītēm rotājušies devītā maija svinētāji un krievu valodas kā otrās valsts valodas prasītāji? Kurā pusē nostāsies tie Liepājas krievi, kuri negrib Liepājas ostā redzēt NATO karakuģus? Kāpēc viņi nevēlas drošību valstij, kurā mīt? Varbūt viņi vēlas, lai drošību garantē Krievija? Vai šie krievi ir Latvijas problēma? Protams, ka ir!
“Saskaņas centra” reklāma ir melīga.
