Latvijas prezidents neredz vajadzību migrācijas krīzes kontekstā runāt ar Lukašenko 9
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits neuzskata par vajadzīgu nelegālās migrācijas krīzes kontekstā runāt ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, informēja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda intervijā Lielbritānijas raidorganizācijai BBC paziņoja, ka nelegālās migrācijas krīzi, kas saasinājusies pie Eiropas Savienības (ES) robežas ar Baltkrieviju, varētu atrisināt arī sarunās ar Lukašenko. Skaidrojot prezidenta sacīto, viņa birojs vēlāk uzsvēra, ka tas nenozīmētu atzīt Minskas režīmu par leģitīmu.
Tomēr Nausēdas vārdi Lietuvā izraisīja diezgan vētrainu reakciju gan Seima deputātu, gan politikas ekspertu vidū.
Par negaidītiem šos viņa izteikumus nosauca arī Lietuvas ārlietu ministrs, atgādinot, ka līdz šim prezidents diezgan pārliecināti iestājies pret kontaktiem ar Lukašenko.
Tikmēr uz lūgumu komentēt Latvijas Valsts prezidenta nostāju šajā jautājumā, VPK pārstāve aģentūrai LETA atbildēja, ka Latvijas nostāja jau ir skaidri pausta, tai skaitā Valsts prezidenta līmenī.
Deičmane uzsvēra, ka ES un Latvija sagaida rīcību no Lukašanko režīma puses hibrīduzbrukuma ES robežām pārtraukšanā, kā arī politiski ieslodzīto atbrīvošanā un vardarbības pārtraukšanā pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību.
“Režīmam Minskā nevajadzētu cerēt, ka, izdarot spiedienu uz ES robežām, tiks panākta Lukašenko režīma leģitimitāte. Latvijas un ES viedoklis būs nemainīgs: Baltkrievijā pēc iespējas ātrāk ir nepieciešamas atkārtotas, brīvas un demokrātiskas vēlēšanas starptautisko novērotāju klātbūtnē. Tāpat sagaidām arī ES solidaritāti kopīgās ārējās robežas stiprināšanā,” uzsvēra VPK pārstāve.
LETA jau rakstīja, ka Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukumā aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
