Zāles būtu lētākas, ja būtu interese iztikt bez starpnieka 0
“Asins bizness”. Francijas dokumentālajā filmā ar šādu nosaukumu, ko nesen varēja skatīt arī LTV, bija kadri no asins nodošanas centriem pārsvarā ASV nabadzīgo iedzīvotāju kvartālos, kur cilvēki par naudu nodod asinis plazmas iegūšanai. Labi nopelna arī privātās kompānijas, kas tālāk pārdod plazmu, no kuras ražo daudzu cilvēku dzīvībai un veselībai svarīgos medikamentus. Latvijā likums ļauj medikamentus ražot tikai no Latvijā iegūtas plazmas, taču arī mūsu valstī izskan bažas par šo “asins biznesu”.
Proti, cik lietderīgi tiek tērēti valsts piešķirtie miljoni medikamentiem, kas tiek ražoti no plazmas. Valsts kontrole (VK) šiem tēriņiem nav tikusi klāt, tāpat VK aizrāda par nevajadzīga starpnieka iesaistīšanu miljonu darījumos. Taču Veselības ministrija, kurai vajadzētu gādāt un būt pārliecinātai, ka valsts nauda tiek tērēta maksimāli efektīvi, ļauj procesam ritēt ierastajā gaitā.
Valsts asinsdonoru centra (VAC) izsludinātajā iepirkuma konkursā par plazmas preparātu piegādi 2019. – 2021. gadam nupat uzvarējis uzņēmums “Baltijas terapeitiskais serviss” (“BTS”). It kā nav nekas īpašs – uzvarēja pirms trim gadiem un arī tagad, jo šajā nišā tam nav konkurentu. Šim uzņēmumam no valsts budžeta tiks piešķirti gandrīz četri miljoni eiro albumīna šķīduma 5% un 20%, kā arī imūnglobulīna šķīduma 5% iegādei. Iepriekšējiem trim gadiem no valsts naudas maka šim mērķim bija iedoti gandrīz trīs miljoni eiro.
Taču Valsts kontrolei netiek dota iespēja pārliecināties, cik lietderīgi šie miljoni tiek tērēti, savukārt Veselības ministriju (VM), kuras pārvaldītā joma ir pastāvīgās naudas grūtībās un ar kuru tiek saskaņoti visi iepirkumi virs 140 000 eiro, šis fakts neuztrauc. Arī VAC neredz šķēršļus turpināt sadarbību ar “BTS”. Bet pārliecība par miljonu tēriņiem īpaši svarīga ir tādēļ, ka ārstniecības iestādēs ir liels šo preparātu deficīts un nereti ārsti liek pacientiem pašiem tos pirkt aptiekās, kur tiem ir vairāk nekā divkāršs uzcenojums, salīdzinot ar to cenu, par kādu VAC tos iepērk no “BTS”.
Valsts kontroles 2013. gadā veiktās revīzijas secinājumos ir norādīts, ka “BTS” ir atteicies sniegt nepieciešamo informāciju, norādot, ka tā ir komercnoslēpums. Līdz ar to revīzijā neesot bijis iespējams izvērtēt plazmas preparātu ražošanas procesu, veikt detalizētu analīzi par plazmas apriti, tās sagatavošanu, saņemšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un izmaksām. VK nav guvusi pārliecību par valsts budžeta līdzekļu ekonomisku izmantošanu, to, vai valstij ir izdevīgi tērēt savus finanšu līdzekļus, iegādājoties no “BTS” ārstniecībai nepieciešamos plazmas preparātus.
Vēršas prokuratūrā
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, atceroties, kā notika “BTS” izveide un tālākā darbība, norādīja, ka secinājumi neesot glaimojoši: “Ja to izsaka profesionālā auditora valodā, tad pilnīgi noteikti gan Veselības ministrijas, gan ministrijas padotības Valsts asinsdonoru centra darbības nevarētu raksturot kā atbilstošas labas pārvaldības principiem. “BTS” tika izveidots, lai saglabātu un attīstītu plazmas ražošanu Latvijā, valsts arī piedalījās ar savu līdzdalību (valstij sākotnēji piederēja puse uzņēmuma, bet ministrija kapitāldaļas pārdeva. – M. L.). Tika solīts ražotnes pilnveidot atbilstoši labas ražošanas prakses prasībām, kas tika izvirzītas, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, bet tas netika izdarīts. Kā pagaidu variants, kas tika saskaņots ar attiecīgajām mūsu valsts pārvaldes institūcijām, bija situācija, ka šie plazmas preparāti tiek ražoti kādā citā ES valstī (“BTS” ir sadarbības līgums ar zāļu ražotāju “Octapharma”, kurš darbojas Šveicē un citās Eiropas valstīs. – M. L.). Šī pagaidu situācija ir saglabājusies. Ko dara “BTS”? Nopērk plazmu no Valsts asinsdonoru centra, pārdod to medikamentu ražotājam ārpus Latvijas, iegādājas saražotos medikamentus, kurus atkal nopērk Valsts asinsdonoru centrs, lai pēc tam bez maksas izplatītu ārstniecības iestādēm. Revīzijā uzdevām jautājumu – kāpēc ir vajadzīgs šāds starpnieks? Vai tiešām to pašu nevar veikt Valsts asinsdonoru centrs – nodot savu saražoto plazmu ražotājam un nopirkt gatavo produkciju? Redzējām, ka ir ārkārtīgi liela “mīlestība” pret šo institūciju no augstākstāvošajiem.
Asinsdonoru centrs savulaik pārdeva plazmu par cenu, kas bija zem pašizmaksas, laboratorijas un citus pakalpojumus sniedza par zemāku cenu, nekā par tiem būtu jāmaksā, neizdevīgi iznomāja telpas u. tml. Tas rada aizdomas, ka valsts iestādes ir vāji sekojušas līdzi tam, lai mums būtu pats izdevīgākais pakalpojums. Par Asinsdonora centra neizdevīgajām darbībām vērsāmies arī prokuratūrā, diemžēl šī lieta tika izbeigta, jo prokuratūra un policija uzskatīja, ka tur nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.”
Par informācijas nesniegšanu Valsts kontrolei “BTS” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Cesass tika saukts pie administratīvās atbildības par VK amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu un sodīts ar 25 latu lielu naudas sodu.
“BTS” līdzīpašnieks jurists Viesturs Ločmelis, atsaucot atmiņā šos notikumus, secina, ka tur esot bijusi komunikācijas problēma. “Mēs neslēpām informāciju. No mums tika prasīta informācija, kas vairāk attiecās uz mūsu ārzemju sadarbības partneri, kurš nepiekrita šādas informācijas izsniegšanai. Mēs nevaram atklāt to informāciju, kas skar plazmas pārstrādātājas rūpnīcas komercnoslēpumu. Ja Valsts kontrole gribēja, varēja vērsties tiešo pie plazmas pārstrādātājiem,” saka V. Ločmelis. Jāpiebilst gan, ka valsts nauda tiek pārskaitīta ne jau uz ārvalstīm, bet gan uzņēmumam, kas darbojas Latvijā.
Starpnieka saišu stiprinātāji
Neraugoties uz Valsts kontroles paustajām bažām, Veselības ministrijas, Valsts asinsdonoru centra un “BTS” sadarbība turpināsies arī turpmākos trīs gadus – VAC par 80 eiro litrā privātfirmai “BTS” piegādās saldētu plazmu, kas tiks pārdota “Octapharma” par tikai pašai privātfirmai “BTS” zināmu cenu. Ārvalstu uzņēmums no Latvijas iedzīvotāju plazmas saražos pieprasītos medikamentus, kurus pēc tam pārdos plazmas piegādātājam “BTS”, bet savukārt tas tos pārdos Valsts asinsdonoru centram, kas tos bez maksas piegādās ārstniecības iestādēm.
VAC direktore Egita Pole uzskata, ka nav nekāda pamata šīs saites ar starpnieku saraut, jo “BTS” medikamentus piegādājot laikā par saprātīgu cenu, sadarbība noritot bez problēmām. Iepirkumā bijusi iespēja pieteikties arī citām firmām, taču atsaucība neesot bijusi. Paralēli Nacionālais veselības dienests esot izsludinājis iepirkumu imūnglobulīna šķīduma iegādei, taču neviens, izņemot “BTS”, neesot pieteicies.
Ilze Dobrā, kura ir uzņēmuma “Octapharma” pārstāve Latvijā, pastāstīja, ka “mana augstākā priekšniecība ir izlēmusi, ka mums ir vajadzīgs starpnieks. Tas nav mans vietējais lēmums”. Ja plazmu ņemtu tieši no VAC, viņas pārstāvētajam uzņēmumam būtu jāveic audits ne tikai VAC Rīgā, bet arī visās filiālēs. Tas būtu ļoti darbietilpīgs un laikietilpīgs process un ne visas kompānijas vēloties ar to ķēpāties, īpaši, ja zināms, ka piegādātais plazmas daudzums esot mazs. Taču vienlaikus I. Dobrā atzina: “Jebkuram starpniekam, kurš neražo, bet vienkārši pērk un pārdod, tas ir izdevīgi jebkurā jomā.” No mūsu sarunas atlika arī secināt, ka starp “BTS” un Šveices uzņēmuma vadību ir izveidojusies cieša un draudzīga saite. Te gan arī jāpiebilst, ka informācija par auditiem ir neprecīza, jo “Octapharma” auditi Asinsdonoru centrā tiek veikti arī tagad, noslēdzot līgumu un pēc noteikta plāna. Šogad tas bija gan Rīgā, gan arī Rēzeknes filiālē.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns no vienas puses, centās pārliecināt, ka neesot jau tā, ka šī saite nav pārraujama, jo atklātajā iepirkuma konkursā varēja pieteikties jebkurš ražotājs, un ministrija šogad esot centusies paplašināt prasības. “Arī “Octapharma” varēja pieteikties konkursā un strādāt tieši ar Valsts asinsdonoru centru,” viņš atzina. Bet, no otras puses, to, ka “Octapharma” pati nepiesakās, bet to dara ar “BTS” starpniecību, ministrija diemžēl tiešā veidā nevarot ietekmēt.
Ā. Kasparāns nepieļauj varbūtību, ka Asinsdonoru centrs varētu strādāt bez starpnieka: “Mūsu tirgus varētu nebūt interesants lielajiem ražotājiem, lai viņi te nāktu investēt.” Valsts sekretāra vietnieks uzskata, ka sadarbība ar “BTS” ir veiksmīga, jo visi medikamenti esot piegādāti un ir labas kvalitātes. “Arī mums nav tādu pilnvaru pārbaudīt uzņēmumu, ar kuru sadarbojamies. Šis iepirkums šajā gadījumā ir tirgus darījums,” viņš saka.
Salej vienā katlā
Valsts asinsdonoru centrs šo sadarbību stiprina ar pretimnākšanu “BTS”, ļaujot tam vairāk nopelnīt. Kaut vai viens fakts. VAC plazmu saražo divējādi – ar lētāku, kad no “parastā” asinsdonora nodotajām asinīm iegūst arī plazmas preparātus, un visai dārgu plazmaferēzes procedūru, kuras laikā no plazmas donora iegūst nevis visus asins komponentus, bet tikai plazmu. Turklāt ar šo automātisko dārgo metodi tiek saražots gandrīz tikpat daudz plazmas, kā iegūstot to parastajā veidā. Taču, pārdodot šo asins komponentu “BTS”, viss tiek saliets vienā “katlā” un naudas izteiksmē bez īpašas finanšu analīzes izvilkti vidējie 80 eiro par litru – summa, ko Valsts asinsdonoru centrs prasa firmai “BTS”.
“BTS” līdzīpašnieks Ločmelis neslēpj: “Uzņēmumam ieņēmumi ir no tā, ka pārdodam medikamentus Latvijā, bet izdevumi – no tā, ka mēs šos medikamentus iepērkam ārvalstīs, bet ar nosacījumu, ka mums atdod produktus, kas ražoti no Latvijā iegūtas plazmas. Ja mēs neražosim medikamentus paši no savas plazmas, kas mums garantē to, ka mums būs šie medikamenti, mēs varam nonākt Rumānijas situācijā. Valsts pašapgādes sistēma ir ļoti atbalstāma.”
Jāpaskaidro, ka šo zāļu trūkst ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un, piemēram, Rumānija piedzīvoja tik lielu šo preparātu krīzi, ka bija spiesta izplatīt visām Eiropas Savienības valstīm lūgumu palīdzēt to piegādāt.
Kas notiek ar plazmas pārpalikumu?
V. Ločmelis skaidro, ka minimālais plazmas daudzums, ko uzņēmums no VAC ņem pretī, esot astoņas tonnas. Taču no savulaik “Octapharma” sūtītās vēstules VM valsts sekretāram Rinaldam Muciņam secināms, ka Šveices uzņēmums pieminētos trīs plazmas preparātus, turklāt daudz lielākā apjomā nekā patlaban var saražot, sākot no vairāk nekā piecām sešām tonnām plazmas. Tāpēc radās jautājums, kas notiek ar pārpalikumu?
Uzņēmuma jurists stāsta, ka imūnglobulīnu un albumīnu saražojot no visa piegādātā plazmas apjoma. V. Ločmelis: “Jautājums – cik valsts pēc tam nopērk? Astoņas tonnas ir nepieciešamas, lai ražošana noritētu normāli, lai būtu nepārtraukts ražošanas process. Latvijā pēdējos desmit gadus katastrofāli trūkst finansējuma šiem medikamentiem. Nav skaidrības pilnīgi nekādas – minimālais iepirkuma apjoms ir gandrīz uz pusi mazāks, nekā reāli nepieciešams. Situācija ar plazmas preparātiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir kā uz naža asmens.”
Painteresējoties aptiekās, vai tur ir pieejams kāds no trim asins plazmas preparātiem, ko piegādājis “BTS”, noskaidroju, ka, piemēram, “Saules aptiekā” 100 ml albumīna (20%) maksā 80,39 eiro, bet “Mēness aptiekā” līdzvērtīga daudzuma šī medikamenta cena ir pat 91 eiro. Tas ir krietni dārgāk, nekā “BTS” to pārdod Asinsdonoru centram, proti, par 50 eiro. Visticamāk, ka tieši šī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc “BTS” ir izdevīgi būt par starpnieku un neļaut Valsts kontrolei bāzt savu degunu uzņēmuma komercnoslēpumos. No astoņām tonnām Latvijas donoru plazmas, kas tiek piegādāta Šveices uzņēmumam, pietiek gan valsts pasūtītajiem medikamentiem, gan arī aptiekām piegādājamajiem.
Pacienti pērk par savu naudu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asins dienesta vadītāja Inga Dārzniece pastāstīja, ka slimnīcas nodaļās esot ne mazums tādu pacientu, kuri plazmas medikamentus pērkot par savu naudu, jo pēdējos desmit gadus šie medikamenti bijuši nepietiekamā daudzumā: “Pēdējos trīs gadus bija kvota, cik mēs drīkstam mēnesī iztērēt. Šodien pietrūka albumīna, jo kvota jau septembrī ir iztērēta. Kvota atļauj imūnglobulīnu mēnesī dot tikai vienam pacientam. Ārsti zina, ka šo zāļu nepietiek, tāpēc viņi tās prasa tikai ļoti smagi slimiem pacientiem. Ja šie preparāti nebūtu tik liels deficīts, tad būtu iespējams laikus ārstēt slimniekus, kamēr viņu veselības rādītāji nav sasnieguši galējo robežu. Bet tos piešķir tikai tad, kad analīzes skaidri uzrāda, ka slimnieks ir kritiskā stāvoklī.”
Savukārt P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Asins kabineta vadītāja Ilona Pildere informēja, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu šogad 5% albumīna izlietojums pieaudzis par 171%. Tas noticis tādēļ, ka uzlabojušās diagnostikas iespējas, kā arī tāpēc, ka Stradiņos koncentrējoties no reģionālajām slimnīcām pārvestie klīniski smagie pacienti, kuriem nepieciešams šis medikaments. Bez tā nevarot iztikt arī tie slimnieki, kuri atrodas Transplantācijas centrā.
Arī Rīgas 1. slimnīcā valda satraukums, ka arvien biežāk pacienti tiks nostādīti izvēles priekšā – vai nu šos medikamentus pirkt pašiem, vai arī gaidīt, kad uzradīsies valsts kvota. Bet to var arī nesagaidīt…
Papētot šo medikamentu cenas Eiropas tirgū, jāsecina, ka Latvijā tie ir mazliet lētāki, jo izejviela nāk no Latvijas. Taču speciālisti uzskata, ja šo zāļu ražošanā tiek izmantota pašu piegādāta plazma, tad cenām vajadzētu būt zemākām.
Ja nebūtu starpnieka un Asinsdonoru centrs ar zāļu ražotāju sadarbotos tiešā ceļā, piegādājot plazmu, bet ar preparātu iepirkšanu un izplatīšanu nodarbotos Nacionālais veselības dienests, vai situācija varētu mainīties? Eiropā bez Šveices uzņēmuma “Octapharma” ir līdzīgi uzņēmumi Lielbritānijā, Itālijā un Vācijā, un varbūt tie neprasa starpnieka piesaisti. Diemžēl no Latvijas puses par tiem nav bijusi nekāda interese. Tā vietā Veselības ministrija iet vieglāko ceļu, ļaujot maksāt miljonus no valsts naudas maka starpniekam, kurš no tiem gūst peļņu uz cilvēku veselības rēķina.
Ko iegūst no plazmas
No plazmas tiek ražoti vērtīgi plazmas preparāti: albumīns un imūnglobulīns.
Albumīns jau vairāk nekā pusgadsimtu tiek lietots slimniekiem ar samazinātu albumīna daudzumu asinīs – pēc ginekoloģiskām, onkoloģiskām operācijām, kompleksā terapijā aknu saslimšanu gadījumos, ārstējot plašus ķermeņa apdegumus, infekciozi toksiskas saslimšanas, tas palīdz neiznēsātiem zīdaiņiem.
Imūnglobulīna preparātā ir sakoncentrētas antivielas, un to lieto dažādu iedzimtu un iegūtu imūndeficīta stāvokļu gadījumos, bērniem un grūtniecēm ar smagām saslimšanām.
“Baltijas terapeitiskais serviss”
SIA “Baltijas terapeitiskais serviss” īpašnieki: Aleksandrs Cesass (70%) , Viesturs Ločmelis (21%), Žanna Zubanova (9%).
2017. gadā firmas apgrozījums bija 2,87 miljoni eiro, peļņa – 104,5 tūkstoši.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir uzrādīta Rīgā, Sēlpils ielā 6, taču pēc adrešu maiņas Rīgā tagad tā ir Sēlpils iela 9. Zīmīgi, ka Valsts asinsdonoru centrs atrodas turpat – Sēlpils ielā 9.
