Latvijas pilsoņu nākotne Lielbritānijā. Cik spoži spīdēs labklājības saulīte? 11
Mana meita ar ģimeni dzīvo Lielbritānijā. Viņa strādā veikalā, bet znots ir pašnodarbinātā persona celtniecībā. Viņiem ir maza meitiņa, kura dzimusi Lielbritānijā, un dēls, kurš dzimis Latvijā. Pēdējā laikā daudz runā par to, ka Lielbritānija plāno izstāties no Eiropas Savienības un ieviest dažādas reformas. Vai šīs pārmaiņas skars arī turienes latviešus? Vēlos uzzināt, ko meitai un znotam darīt, lai viņu tiesības tiktu ievērotas un viņiem pret pašu gribu neliktu braukt mājās. Vai viņiem neatņems bērnu pabalstus? SKAIDRĪTE RĪGĀ
Aktuāli
Gaidāmais referendums Lielbritānijā un latviešu nākotne šajā valstī tik tiešām interesē daudzus Latvijas iedzīvotājus. Pēc oficiālajiem datiem, 2015. gadā Lielbritānijā bija virs 62,5 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kuriem šajā valstī ir reģistrēts nacionālais sociālais apdrošināšanas numurs (National Insurance Number), t.i., kuri strādā un par kuriem tiek maksāti nodokļi.
Referendums par Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienībā notiks 2016. gada 23. jūnijā. Kā zināms, ES dalībvalstu līderi jau panāca vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām, kas skars Latvijas un citu ES valstu pilsoņus, kā arī tos, kuri vēl tikai plāno pārcelties uz Lielbritāniju.
Pabalsti
Piešķirot konkrētu pabalstu Latvijas pilsonim Lielbritānijā, jau tagad vērtē katra indivīda konkrēto situāciju un pabalstu apmēru nosaka saskaņā ar esošajiem noteikumiem.
Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā, kuru bērni dzīvo Latvijā, saskaņā ar jaunajām reformām bērnu pabalsti tiks indeksēti. Šī sistēma attieksies uz visām ES dalībvalstīm, un Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par indeksācijas principiem.
Pašlaik pabalstu izmaksu kārtību nosaka 2010. gadā spēkā stājusies ES regula “Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu”. Tā paredz, ka darba ņēmējs vai pašnodarbinātais tiek apdrošināts tajā valstī, kurā strādā. Tātad par ģimenes pabalstu izmaksu parasti atbild personas nodarbinātības valsts. Pēc Lielbritānijas datiem, indeksētus pabalstus nākotnē varētu saņem ap 800 bērnu Latvijā, kuru vecāki strādā Lielbritānijā.
! Uz Latvijas pilsoņiem, kuru bērni pašlaik dzīvo Lielbritānijā, attieksies vispārējā pabalstu kārtība šajā valstī, nešķirojot ES un Lielbritānijas pilsoņu bērnus. Taču cita kārtība būs tiem, kuri vēl tikai plāno pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā. Viņiem sākumā būs jāreģistrē nacionālais sociālais apdrošināšanas numurs (National Insurance Number), kas ļauj strādāt Lielbritānijā, un nāksies nostrādāt vismaz 4–7 gadus, lai varētu pretendēt uz noteiktiem pabalstiem un valsts sociālo atbalstu.
Statuss
Tagad daudzus ES valstu pilsoņus uztrauc viņu nākotne Lielbritānijā, tāpēc nesen britu laikraksts “Telegraph” veica aptauju, kurā konstatēja, ka cilvēkus interesē galvenokārt personas statuss, ja Lielbritānija izstājas no ES vai ja stājas spēkā premjerministra Deivida Kamerona pieprasītās bloka reformas. Apvienotās Karalistes valdības pārstāvji nav noteikuši, ka Latvijas pilsoņiem būtu jāveic naturalizācija un jākļūst par britu pilsoņiem. Latvijas valstspiederīgie, visticamāk, varēs turpināt dzīvot un strādāt Lielbritānijā.
Taču, lai Latvijas pilsoņa statuss Lielbritānijā būtu aizsargāts, saskaņā ar Lielbritānijas imigrācijas tiesībās pieņemtajiem 2015. gada noteikumiem “Par Eiropas Savienības un Šveices valstspiederīgo statusa apliecināšanu Lielbritānijā” arī mūsu valsts pilsonim ir tiesības pretendēt uz Reģistrācijas apliecību (Registration certificate), kas ir papildu aizsargājošs dokuments (apliecība) Apvienotās Karalistes teritorijā. Apliecībai var pieteikties, ja persona ir dzīvojusi Lielbritānijā vairāk nekā sešus mēnešus un var to pierādīt.
Apliecības kandidāti
Reģistrācijas apliecībai Lielbritānijā var pieteikties personas, kas ir:
• darba attiecībās kā darbinieki (ieskaitot tos, kas saglabājuši savu statusu kā darba ņēmēji darbnespējas vai profesionālo apmācību gadījumā, kā arī personas, kas strādā ar darba aģentūru starpniecību);
• pašnodarbinātas personas (ieskaitot tos, kas saglabājuši savu statusu kā pašnodarbinātas personas darbnespējas gadījumā);
• finansiāli nodrošinātas personas (piemēram, turīgas personas un personas, kurām ir savi naudas uzkrājumi, turklāt šīm personām jābūt visaptverošai veselības apdrošināšanai, vai personas, kuras ir kāda apgādībā, piemēram, sieva vīra apgādībā);
• studenti (personas, kas studē Lielbritānijā);
• darba meklētāji (personas, kas ir oficiāli reģistrētas kā darba meklētāji Lielbritānijā).
Saskaņā ar Lielbritānijas imigrācijas tiesībām Reģistrācijas apliecība ir juridisks dokuments, kas ir saistošs Apvienotās Karalistes teritorijā. ES pilsonis (arī Latvijas pilsonis), kurš uzturas Lielbritānijā, drīkst pretendēt uz šādas apliecības saņemšanu. Apliecība kā papildu dokuments un pierādījums apliecinās tiesības uzturēties un strādāt Apvienotajā Karalistē, kā arī pretendēt uz noteiktiem pabalstiem.
! Lai saņemtu apliecību, jābūt derīgai Latvijas pasei un dokumentiem (piemēram, banku izdrukām, darba vai īres līgumiem u.c.), kas apliecina piederību kādai no nosauktajām personu grupām (darbinieks, darba meklētājs; pašnodarbināta persona; students; finansiāli nodrošināta persona).
Uzziņa
• Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecību kamera ir neatkarīga organizācija (institūcija), kuras pārvaldībā ir Tiesību centrs (Legal Aid), kas ir oficiāla juridiska palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijas teritorijā.
• Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecību kamera un tās apakšinstitūcijas sadarbojas ar Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvaldi (HM Revenue & Customs), Apvienotās Karalistes Uzņēmumu reģistru, Lielbritānijas tiesām, Maksātnespējas administrāciju un citām nozīmīgām valsts iestādēm.
• Adrese: Latvian-British Chamber of Commerce, Legal Aid Service (Tiesību centrs), 23 Hanover Square, Mayfair, London W1S 1JP (vēstulē obligāti jābūt norādītai jūsu e-pasta adresei vai tālruņa numuram).
• Tiesību centra e-pasts: [email protected] vai [email protected].